Sabiedrības raksti | Pieredzes stāsti

  • Apdrošināti un nodrošināti. Latviešu ārsts Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikā Vācijā

    “Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts. Lasīt visu

  • Latvietis, kuru vecā Eiropa nedabūja

    Invazīvais kardiologs OSKARS GĀLIŅŠ neslēpj, ka studiju gados Rīga tā arī nav spējusi iepatikties un viņš gribējis atgriezties tieši Liepājā. Taču šogad – pēc stažēšanās Eindhovenas klīnikā Nīderlandē un pāris intensīva darba mēnešiem Velsā – viņa vēlme atgriezties bijusi tik stipra, ka vilcis krustiņus kalendārā, atzīmējot, cik dienu vēl palicis. “Citi domā, ka man gāja slikti un tāpēc es atgriezos. Nē, man gāja ļoti labi, bet ļoti gribēju atgriezties.” Lasīt visu

  • Piecreiz pārsniedzis izdegšanas robežu Latviešu izcelsmes paramediķis Amerikā

    “Esmu humorīgs,” tā, stāstot par 25 gadus ilgo pieredzi ASV paramediķa darbā, mūsu sarunas laikā vairākas reizes bilst latviešu izcelsmes paramediķis VIKTORS ROZENBERGS. Humors ir tas, kas ļāvis piecas reizes pārsniegt vidējo prognozi, kas vēstī, ka paramediķiem izdegšana sākas pēc pieciem nostrādātiem gadiem. Ar Viktoru tā nav noticis, gluži pretēji – ar aizrautību un ļoti skaidru attieksmi “It’s their emergency, not mine”* viņš ilgus gadus glābis dzīvību cilvēkiem Minesotas štatā. Vien darbā gūts savainojums viņa ierasto ritmu mainījis, pēc ilgstošas rehabilitācijas viņš tomēr atgriezies iepriekšējā darba vietā ASV Mineapoles medicīnas centrā Hennepin County (skat. tabulu), tikai nu jau kā veselības speciālists neatliekamās medicīnas izglītības jomā. Viktors palīdzējis arī Latvijas neatliekamajai medicīnai. Lasīt visu

  • Portugāles apskāvienos. Latviešu anestezioloģe "Santo Antonio" slimnīcā

    Portugālē nevar neiemīlēties... Okeāns un saule. Daudz saules! Portvīna pagrabi, laiski zivju restorāniņi, daudz baznīcu un leģendu – ar ibēru cilšu, mauru, romiešu un grieķu kultūru nospiedumiem. Augumā mazie portugāļi ir nesteidzīgi, smaidīgi un ļoti ģimeniski. Viņi bieži apkampjas, sirsnīgi sarokojas, priecīgi sarunājas un jokojas. Tā kā šeit nedežurēju nedēļas nogalēs un arī diennakts dežūras izpaliek, patiešām to visu izbaudu! Kopā ar mani ir vīrs Jānis (rezidents neiroķirurģijā – atbrauca uz šejieni nedaudz vēlāk un strādā citā slimnīcā) – cenšamies ievērot vietējo paražas, aprunājamies ar piemājas sakņu veikala pārdevēju, draudzīgi sveicinām skārņa gaļas izcirtēju, dodamies garās pastaigās gar okeānu... Un nereti pieķeram sevi pie domas: lai kā arī dzīve iegrozīsies, Portugālei vienmēr būs īpaša vieta mūsu sirdī un atmiņās. Lasīt visu

  • Ar tiesībām būt starp nārām. Ūdenslīdēju dakteris

    Dr. Grigorijs Afanasjevs mazliet skumīgi secina, ka ikdienā viņam visvairāk pietrūkst profesionālas diskusijas – atbildot uz jautājumu, cik Latvijā ir tādu ārstu kā viņš, dakteris klusējot paceļ rādītājpirkstu. Viens kā pirksts. Ūdenslīdēju dakteris. Lasīt visu

  • Vai tiešām tas notiek ar mani?! Bērnu kardioloģe Vita Zīdere Fetālās medicīnas centrā King’s College slimnīcā Londonā

    Janvārī viņa Kuveitā lasīja lekcijas un vadīja nodarbības fetālajā kardioloģijā. “Tas notika, pateicoties manai profesorei Allanai,” saka bērnu kardioloģe Dr. med. VITA ZĪDERE, kas strādā Fetālās medicīnas centrā King’s College slimnīcā Londonā. “Profesore Lindsija Allana ir fetālās kardioloģijas pamatlicēja pasaulē, četru grāmatu autore, pēdējās tapšanā man bija tas gods piedalīties, izsakot viedokli un palīdzot attēlu atlasē. Arī trīs neparasti gadījumi no manas Latvijas pieredzes atrada vietu šajā vērtīgajā izdevumā.” Lasīt visu

  • Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtdesmitgade

    Bērnu slimnīca, tagad VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, ir vadošā un lielākā bērnu slimnīca Latvijā. 2009. gada 2. oktobrī Bērnu slimnīca svin 110 gadu jubileju. Nu jau vairāk nekā gadsimtu tā ir bijusi kā jutīgs spogulis, kur atainojas visas mūsu sabiedrības problēmas. Veselību pamanot tikai tad, kad tās vairs nav. Daudz sāpīgāk, ja slimība ir bērnam. Bērnu slimnīcas sienās medicīnas arodā, zinātnē un mākslā mācījušās vairākas bērnu ārstu un māsu paaudzes, mainījušās ārstniecības metodes un pati slimnīca, bet nemainīga ir palikusi tās pamatvērtība – mīlestība pret slimo bērnu. Lasīt visu

  • Divas zvaigznes vienā orbītā

    Sestdienas rītā Ventspils slimnīcas Ķirurģijas nodaļā valda neierasts klusums. Pirmais uz sarunu atnāk Krupnovs seniors. Juniors aizķēries, izmeklējot kādu pacientu. Doctus ierašanās ir iemesls, lai viņi pēc diennakts dežūras nesteigtos katrs uz savām mājām, bet satiktos un aprunātos, kā ir strādāt līdzās tēvam un dēlam. Viņi gan novirzās no temata un cenšas saprast, kāpēc mīl medicīnu. Tieši mīl, nevis jūt mirkļa aizrautību, jo tā jau sen būtu izgaisusi. Sarunas laikā traumatologs JURIS KRUPNOVS un ķirurgs JURIJS KRUPNOVS vairākkārt teiks, ka vairs nespēj iztikt bez adrenalīna un izaicinājuma, kas rodas, sastopoties ar īpaši sarežģītiem gadījumiem. Lasīt visu

  • Jāsapurinās un jāizdzīvo!

    Augumā nelielo, trauslo ģimenes ārsti INU ZEMTURI pazīst daudzi ventspilnieki, jo viņa ir savējā – tepat dzimusi un augusi. Pēc studijām Ina varēja palikt Rīgā, tomēr atgriezās mājās. Piederība pilsētai, kurā bieži zēģelē dzeldīgais ziemeļrietumu vējš un ir mitrs gaiss, daudz labāk ļauj izprast astmas slimniekus, bet pirms diviem gadiem izraisītā autoavārija joprojām vieno Inu ar pacientiem, kam ir īpašas vajadzības. “Tagad zinu, ko nozīmē reanimācija, un saprotu, kā jūtas gultai piesaistīts cilvēks. Ja tas būtu manos spēkos, izveidotu Ventspilī rehabilitācijas centru,” apņēmīgi nosaka Ina un aicina iedzert kafiju. “Labi, ka atnācāt! Varam mierīgi pasēdēt, bet, kad sākas pieņemšana, jūtos kā konveijerā,” neslēpj ģimenes ārste. Mūsu sarunas laikā viņa četras reizes konsultē pacientus pa tālruni, vienu no viņiem mudinot nekavējoties izsaukt ātros un braukt uz slimnīcu. Lasīt visu

  • Satiekamies pie aptiekas!

    Pirms 18 gadiem farmaceite DACE MAČUKA atvēra pirmo privāto aptieku Latvijā. To iekārtoja Cēsu vecpilsētā, ļoti šaurās telpās. Taču auga aptiekas popularitāte vietējo vidū. “Es vienmēr domāju, kā pircējam būs labāk,” saka Dace un neliedzas, ka, iespējams, būt un palikt viļņa augšgalā izdevies tieši tāpēc, ka vienmēr viņas vadītās aptiekas durvis bijušas pircējiem atvērtas no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, ka vienmēr strādājusi kopā ar pieredzes bagātām un zinīgām kolēģēm, ka ideju veidot privāto aptieku un palīdzēt tajā saimniekot atbalstījis vīrs Jānis. Lasīt visu

  • Igauņi pussoli priekšā?

    Ne mazums stāstiņu dzirdēts par savrupajiem un lēnīgajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kas vienmēr pamanās būt pussoli priekšā latviešiem. Inflācija zemāka, ceļi labāki, valsts skolēnus nodrošina ne vien ar brīvpusdienām un mācību grāmatām, bet arī rakstāmlietu un burtnīcu iegādei vecākiem nav jāver vaļā savs maciņš, tāpat e-lietās igauņi ir pionieri... Un kā ar veselības aprūpi? Lai to noskaidrotu, Doctus devās ciemos uz Tartu – uz ģimenes ārsta praksi un aptieku. Lasīt visu

  • Boa čūska šķērsgriezumā

    Viņa ir izbrīvējusi divas nedēļas Latvijas apciemojumam pašā Dziesmu svētku karstumā. Paņēmusi līdzi ceļabiedrenes – no Serbijas un Turcijas. „Draudzenes atzina, ka par Latviju bijuši gluži citi priekšstati. Nebija domājušas, ka te, Ziemeļeiropas valstiņā, var tā iedegt! Te nav Lapland, bet Lettland – es viņām teicu,” smejas IEVA KALVE. Arī viņai netrūkst stāstiņu par stereotipiem, kas apmeta kūleni, tuvāk iepazīstot vāciešus. Par gada laikā Vācijā piedzīvoto viņa stāsta daudz un aizrautīgi. Teic, ka deg nepacietībā atgriezties pie sava projekta. Pašlaik Ieva Kalve Hannoveres medicīnas augstskolas Neiroanatomijas institūtā izstrādā darbu par eksogēnās šūnu terapijas iespēju uzlabošanu Parkinsona slimības vēlīnās stadijās. Un ir ceļā uz Ph. D. (Doctor of Phi losophy) grāda iegūšanu. Lasīt visu

  • Mācos dzīvot viegli ...kā franči!

      Viena no lielākajām Eiropas slimnīcām - Hôpital de la Pitié-Salpêtrière viņa uzmanību pirmo reizi piesaistīja, lasot O. Balzaka romānu Gorio tēvs. Galvenā varoņa Eižēna de Rastinjaka labākais draugs strādāja šajā slimnīcā... Arī skatoties satelīttelevīzijas raidījumu franču valodā, kurā piedalījās eksperti no dažādām Francijas slimnīcām, par šo medicīnas iestādi radās teju vai paraugslimnīcas iespaids. „Vai varēju iedomāties, ka kādreiz strādāšu līdzās šiem pasaules slavenajiem mediķiem?! Bet, ja kaut ko no sirds ļoti vēlas, tas noteikti reiz piepildās! Ir kādi spēki tur augšā, kas palīdz tam notikt," smaida anesteziologs VILNIS SILIŅŠ.     Lasīt visu

  • Arī par sociālo darbinieku un veterinārārstu

    Ja jūs aicinātu doties uz Šķeltovas pagastu, iespējams dažas neveiklas sekundes kartē būtu jāmeklē, kurā Latvijas malā tas atrodas... Orientieris varētu būt Latvijā mistiskākais Čertoka ezers ar dzidro gaišzaļo ūdeni un minimālo ūdensaugu un zivju faunu. Šim uzdevumam varētu kalpot arī uzņēmīgā jaunā ģimenes ārste IVETA MALNAČE. Viņas prakse Šķeltovas pagastā, Krāslavas rajonā iekārtota pirms gada, taču joprojām nedaudz smaržo pēc krāsas un izskatās gluži kā tikko pēc remonta. Gaišajās un mājīgajās telpās valda skrupuloza kārtība un tīrība, par to ikdienā rūpējas palīdze feldšere Tatjana Levkova. Pieņemšanas laiks jau beidzies, tāpēc daktere var brīvāk ļauties sarunai, taču pa brīdim mūs iztraucē kādi novēlojušies pacienti, galvenokārt vietējās skolas audzēkņi, kuri pēc stundām ienāk izmērīt temperatūru. Lasīt visu

  • Veselības saliņa lielveikalā

    IVITA BLŪZMA nu jau sešus gadus veiksmīgi vada pirmo pašapkalpošanās aptieku Latvijā. Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns Ivitu raksturo ne tikai kā profesionālu farmaceiti, bet arī kā darbinieci, kura izprot attīstības procesus farmācijas nozarē kopumā. Taču – kā jūtas viņa pati? Lasīt visu

  • Ārste ar Pēterburgas šarmu

    Starp daudzajiem konferences* viesiem viņu nav iespējams nepamanīt. Stājā un valodā jūtams tāds vecās Pēterburgas inteliģences šarms, kādu pazīstam literatūrā, filmās sastaptiem varoņiem. Ar atbruņojoši vienkāršu attieksmi ir atvērta sarunai. Nebaidās no sulīgām frāzēm. Lepna un pārliecināta par sava un kolēģu darba sasniegumu nozīmību. Savas pilsētas un valsts patriote. Mazliet pašapzinīga. Ziemas pils attēls viņas prezentācijas noslēgumā ir patiešām skaists... uz Sankt-Pēterburgu aicinošs. Doctus sarunājas ar Krievijas valsts Bērnu infekcijas slimību zinātniski pētnieciskā institūta direktora vietnieci Neiroinfekciju klīnikas zinātnisko vadītāju, profesori NATĀLIJU SKRIPČENKO. Lasīt visu