Sabiedrības raksti | Veselības aprūpes sistēma

  • Ģimenes ārsta maks šķērsgriezumā. Skaitļi, fakti un trīs atklāti pieredzes stāsti

    Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē? Lasīt visu

  • Vairāku kungu kalpi. Cik viņu ir Latvijas medicīnā?

    Otrā, trešā, papildu un apakšspecialitāte... — Latvijā netrūkst ārstu, kas apguvuši un praktizē vairākās, turklāt gana atšķirīgās medicīnas nozarēs. Ģimenes ārsts, kas sertificēts arī pediatrijā vai narkoloģijā, veic ultrasonogrāfijas vai elektrokardiogrāfijas izmeklējumus. Nervu un acu slimību ārsts, gastroenterologs un dietologs. Izvēļu kombinācijas dažādas. Lasīt visu

  • No divdesmit tūkstošiem septiņsimtie

    Gada sākumā vairāki Latvijas zinātniskie institūti bija sašutuši par starptautisko izvērtējumu, ko IZM organizēja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Par šo jautājumu un vēl šo to saistībā ar zinātni jautājām Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam. Lasīt visu

  • Zibensnovedēji, kurus pašus ķer zibens. Uzņemšanas nodaļa

    Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas. Lasīt visu

  • “Frīraideri”, atbildība un veselības aprūpes konti

    Naudas vienmēr būs par maz. ASV vairāk nekā 10% no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēti veselības aprūpei un dažiem šķiet, ka arī tas ir par maz. Kāda ir Latvijas veselības aprūpes diagnoze? Kā iedzīvotājus ieinteresēt sekot savam veselības tēriņu apjomam? Uz jautājumiem atbild ANDRIS STRAZDS, Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists. Lasīt visu

  • Medicīna kā māksla. Arī divdesmit pirmajā gadsimtā

    Kad profesori pieliek sarunai punktu, pulk-stenis rāda astoņi vakarā. Valdis Pīrāgs aizsteidzas nolikt svecīti pie Rīgas pils mūra sienas (saruna notiek Lāčplēša dienas vakarā - aut.). Īpašās dienas noskaņā saruna par to, kā mūsdienās traktēt jēdzienu "māksla" Paula Stradiņa slavenajā teicienā "Medicīna ir amats, zinātne un māksla", aizplūst daudz dziļākās dimensijās. Par latviešu tautas izdzīvošanas gēnu. Par to, kā mainījusies ciešanu jēga. Par moderno dzīvesveidu, kas ik rītu liek iet dušā, būt fiziski tīram, ļauj salabot ķermeni gēnu līmeni, bet nepieprasa salabot dvēseli un klausīties sirdsapziņā. Vai ārstam jāpieskaras pacienta dvēselei?Sarunājas filozofe Maija Kūle un ārsts Valdis Pīrāgs Lasīt visu

  • Mantotais aicinājums

    Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā? Lasīt visu

  • Ārstēt. Riskēt. Un arī maksāt

    Pagājušajā mēnesī – 25. oktobrī – sāka darboties Ārstniecības riska fonds (ĀRF). Veselības ministrijas pārstāvji teic: bijis arī pats pēdējais laiks, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz ieviest efektīvu pacientu tiesību aizstāvības modeli, kas Latvijas gadījumā ir ĀRF. No nozares profesionāļiem izskanējušas šaubas – kaut iniciatīva laba, vai kārtējo reizi steigā nav radīts kas tāds, kas nenesīs gaidītos augļus. Lasīt visu

  • Kā noturēt līdzsvaru starp “nopelnīt” un “palīdzēt”? Aptiekas loma veselības aprūpē

    Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē. Biznesa aspektu apstiprina no farmaceitiem dzirdēts termins – “aptieku makdonaldizācija”. Ātrāk, vairāk, lētāk – uzsverot apgrozījumu, pārdošanas intensificēšanu, lielāku peļņas daļu. Savukārt farmaceitiskās aprūpes aspektam par labu liecina godprātīgi farmaceiti, kas vispirms redz pacienta vēlmes, lai kādas būtu mārketinga aktivitātes. Kas notiek ar aptiekām šodien un kāds ir to attīstības ceļš nākotnē? Lasīt visu

  • Kā neapjukt zinātnisko rakstu gūzmā? Ar pierādījumiem pamatotu medicīnas zināšanu pārvaldība

    Pēdējos 25 gados digitālās tehnoloģijas transformējušas pacienta medicīniskos ierakstus, informāciju par organizācijām, pieeju veselības aprūpei un zinātniskai medicīnas informācijai. Bieži grāmatās rakstītais novecojis jau pirms publicēšanas, bet zinātnisko pierādījumu daudzums nepārtraukti pieaug. Piemēram, datubāzē Access Pharmacy katru gadu publicē vairāk nekā 2 000 000 rakstu, ik pēc sešiem septiņiem gadiem to skaits divkāršojas. To neviens aizņemts ārsts nevar pārskatīt, kur nu vēl izlasīt! [1] Medicīnas literatūra turpina izplatīties, un tās ātrums ir nomācošs ikvienam, ja nav sistemātiskas pieejas informācijas izmantošanai. Lasīt visu

  • Pacients ziņošanas procesā par zāļu blaknēm

    Šā gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā jaunā farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotajām blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Kāda ir citu valstu uzkrātā pieredze šajā jautājumā, kur par blaknēm pacienti jau ziņo kopš 2003. gada? Lasīt visu

  • Pagatavot zāles aptiekā. Moderni, ne arhaiski

    Daudzās Latvijas aptiekās zāļu gatavošana joprojām notiek tāpat kā pagājušā gadsimta 50.-80. gados. Arī topošie ārsti dermatoloģijas ciklā pasniedzējam norādījuši, ka izrakstīt pagatavojamus līdzekļus esot... arhaiski. Taču tā nebūt nav! Daudzās pasaules valstīs šī ir joma, kas attīstītās. Tiesa, viena piesta un svari mazā aptiekas telpā nav nākotne! Šī ir specifiska un ļoti interesanta joma - ar modernām receptēm un sastāviem. Vai tas ir vilciens, kurā ielēkt arī mēs varam mēģināt, ņemot vērā mazo populāciju un nepieciešamās materiālās un zināšanu investīcijas? Lasīt visu

  • Ārsta darbība zem inspektora lupas

    Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem... Nekas nav tikai balts vai melns. Taisnība ir kaut kur pa vidu - tāds ir secinājums, uzklausot ārstus un Veselības inspekcijas pārstāvjus. Bez nepateicīgās uzrauga lomas neiztikt. Taču sekošana sīkākajam likuma burtam reizumis producē kārtējo dokumentu, nevis labo situāciju pēc būtības. Kā ārstam un inspektoram nespēlēt kariņu, bet būt cienīgiem sadarbības partneriem? Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Paula Prinča viedoklis

    PAULS PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Manā praksē bijušas divas plānveida Veselības inspekcijas pārbaudes un vairākas operatīvās. Toreiz biju izbrīnīts par inspektoru izpratni, savukārt nu attieksme, kā noprotu pēc kolēģu teiktā, mainījusies par labu pazemojošai ārstu sodīšanai." Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

    DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods" Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Andra Baumaņa viedoklis

    ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)." Lasīt visu