Sabiedrības raksti | Veselības aprūpes sistēma

  • Pacients ziņošanas procesā par zāļu blaknēm

    Šā gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā jaunā farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotajām blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Kāda ir citu valstu uzkrātā pieredze šajā jautājumā, kur par blaknēm pacienti jau ziņo kopš 2003. gada? Lasīt visu

  • Pagatavot zāles aptiekā. Moderni, ne arhaiski

    Daudzās Latvijas aptiekās zāļu gatavošana joprojām notiek tāpat kā pagājušā gadsimta 50.-80. gados. Arī topošie ārsti dermatoloģijas ciklā pasniedzējam norādījuši, ka izrakstīt pagatavojamus līdzekļus esot... arhaiski. Taču tā nebūt nav! Daudzās pasaules valstīs šī ir joma, kas attīstītās. Tiesa, viena piesta un svari mazā aptiekas telpā nav nākotne! Šī ir specifiska un ļoti interesanta joma - ar modernām receptēm un sastāviem. Vai tas ir vilciens, kurā ielēkt arī mēs varam mēģināt, ņemot vērā mazo populāciju un nepieciešamās materiālās un zināšanu investīcijas? Lasīt visu

  • Ārsta darbība zem inspektora lupas

    Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem... Nekas nav tikai balts vai melns. Taisnība ir kaut kur pa vidu - tāds ir secinājums, uzklausot ārstus un Veselības inspekcijas pārstāvjus. Bez nepateicīgās uzrauga lomas neiztikt. Taču sekošana sīkākajam likuma burtam reizumis producē kārtējo dokumentu, nevis labo situāciju pēc būtības. Kā ārstam un inspektoram nespēlēt kariņu, bet būt cienīgiem sadarbības partneriem? Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Paula Prinča viedoklis

    PAULS PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Manā praksē bijušas divas plānveida Veselības inspekcijas pārbaudes un vairākas operatīvās. Toreiz biju izbrīnīts par inspektoru izpratni, savukārt nu attieksme, kā noprotu pēc kolēģu teiktā, mainījusies par labu pazemojošai ārstu sodīšanai." Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

    DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods" Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Andra Baumaņa viedoklis

    ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)." Lasīt visu

  • Kompensējamās zāles. Bez optimisma. Tendences un izaicinājumi

    Konferencē "Kompensējamie medikamenti 2013-2020" SUSTENTO vadītāja Gunta Anča izstāstīja anekdoti. Vecītis ar vecenīti nokļūst paradīzē un priecājas: cik jauki, silti, skaisti! Vecītis biksta vecenītei sānos, sacīdams: ja tu mani nebūtu barojusi ar zālēm, tad jau sen te būtu nokļuvuši...! Humors ar melnas krāsas "piešprici" - par kompensējamo zāļu sistēmu, kas nav draudzīga ne pacientiem, ne farmācijas industrijai. "Varbūt vienīgi tiem, kas sēž un grozās valsts krēsliņā, ir pozitīvs skats par līdzekļu ietaupījumu. Bet tas tāpēc, ka cilvēki pēc izmaiņām zāļu kompensācijas sistēmā par medikamentiem vairāk samaksā no savas kabatas. Mūsu pērnā gada aptaujā 70 procenti cilvēku sacīja, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas par zālēm nemaksā mazāk, 22 procenti nebija izvērtējuši un tikai 8 procentu aptaujāto atzina, ka par zālēm maksā mazāk," - tā G. Anča. Kādas ir zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) tendences un izaicinājumi? Lasīt visu

  • Krimināllietas medicīnā

    Valtere A. | 2013. gada 16. aprīlis

    Veicot korupcijas risku analīzi, KNAB ir apkopojis un izvērtējis tiesu spriedumus krimināllietās par konstatētajiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes iestādēs, kā arī administratīvo lietu materiālus. Krimināllietu analīzes mērķis ir akcentēt līdzšinējos koruptīvos incidentus, kas norāda gan uz nepilnībām veselības aprūpes jomā, gan uz iespējamiem korupcijas riskiem, kurus nepieciešams novērst.    Lasīt visu

  • Korupcija medicīnā. KNAB liek roku uz pulsa. Ko Latvijas medicīnai nozīmē Streļčenoka apņēmība?

    Šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par prioritāti pasludinājis korupcijas apkarošanu medicīnā. Aprīlī stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas pacientam paredz sodu par ārsta kukuļošanu. Sabiedriskajā telpā lēnām pierimušas bangas, kas februārī tika sakultas pēc kampaņas "Neriskē!" klipa demonstrēšanas televīzijā. Fons ir visnotaļ raibs un, maigi sakot, pretrunīgs. Doctus dodas uz sarunu ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Lasīt visu

  • Cik daudz veselīguma uztura bagātinātājos?

    No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā? Lasīt visu

  • E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

    "E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā? Lasīt visu

  • E-veselību bremzē vecā domāšana

    “Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos. Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla. Lasīt visu

  • Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

    “Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Lasīt visu

  • Pavisam “vecie”, mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...

    Atbild Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja AGNESE RITENE Lasīt visu

  • Doktora grāds: kā iegūt ieejas biļeti zinātnē?

    Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu? Lasīt visu

  • Nevienu brīdi neesmu aizmirsis, no kurienes esmu nācis

    Kāpēc ārsts izvēlas doties politikā un kas kopīgs ārsta un valstsvīra darbā, atbild Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, anesteziologs-reanimatologs GUNDARS DAUDZE Lasīt visu