Sabiedrības raksti | Veselības aprūpes sistēma

  • Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

    “Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Lasīt visu

  • Pavisam “vecie”, mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...

    Atbild Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja AGNESE RITENE Lasīt visu

  • Doktora grāds: kā iegūt ieejas biļeti zinātnē?

    Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu? Lasīt visu

  • Nevienu brīdi neesmu aizmirsis, no kurienes esmu nācis

    Kāpēc ārsts izvēlas doties politikā un kas kopīgs ārsta un valstsvīra darbā, atbild Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, anesteziologs-reanimatologs GUNDARS DAUDZE Lasīt visu

  • “Made in Latvia” – ko spēj mūsu farmācijas nozare?

    Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū? Lasīt visu

  • Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

    Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana. Lasīt visu

  • Cik pacientu vēl rindā? Vizītes menedžments

    Dažiem kolēģiem aiz durvīm allaž garas rindas, dažiem – viss rit kā pa diedziņu. Tie, kam rindas, nosmaida, ka pie labiem ārstiem vienmēr būs rinda, turklāt – pulkstenī skatīties vizītes laikā nav pieklājīgi. Bet vai ir pieklājīgi likt pacientam gaidīt? Kā organizēt vizīti, lai izbēgtu no haosa aiz kabineta durvīm, bet negarajās konsultācijas minūtēs iegūtu būtisko informāciju, lai vienlaikus pacients justos uzklausīts un aprūpēts? Lūk, kolēģu atziņas iz’ dzīves un psiholoģes profesionāls skatījums, kas ir lielākie laika zagļi un kā ar tiem tikt galā. Lasīt visu

  • Hallo! Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis...

    Darba dienās no plkst. 18:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti 20 ģimenes ārsti un ārstu palīgi pie konsultatīvā tālruņa (66016001) nomaina cits citu. Pīķa stundās – no pulksten sešiem līdz vienpadsmitiem vakarā –, kā arī brīvdienās vienlaikus strādā četri ārsti un viņu palīgi, bet naktī pie tālruņa dežurē viens. Visi ar nopietnu darba stāžu. Starp viņiem arī ANITA RĪBA, ģimenes ārsta palīdze. Šis viņai ir papildu darbs – nejauši ieraudzījusi sludinājumu un atsaukusies uz to. Ko nozīmē konsultēt anonīmu pacientu? Vai tālrunis ir plāksteris naudas trūkuma apstākļos un vai gana veiksmīgs risinājums – par to arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenta PAULA PRINČA redzējums. Lasīt visu

  • Pārrāvums starp veselības un sociālo aprūpi

    Pacients pie ārsta nokļūst ne tikai ar savu slimību, bet arī sociālo statusu. Sociālo gadījumu slogs aug – 28% iedzīvotāju Latvijā draud ieslīgt nabadzībā. Vientuļi, trūcīgi un guloši pacienti, kuru tuvinieki maizi pelna Eiropā; pacienti bez dzīvesvietas un darba; bērni, kas slimnīcā paliek ilgāku laiku, jo vecākiem nav naudas transportam, lai atvasi izvadātu uz procedūrām dienas stacionārā... Slimnīcām tas nozīmē arī vairāk pacientu, kas aiziet, nenorēķinājušies par saņemto pakalpojumu. Cik daudz ārstam jāiesaistās pacienta sociālo problēmu risināšanā? Un ko darīt ar sociālajiem gadījumiem, kas iestrēgst slimnīcā? Lasīt visu

  • Māris Taube: "Šajā sistēmā nevienam nejūtos parādā"

    Kā daudz diskutēto un neskaidro tarifu sistēmu mainīs DRG modelis, kā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nepakaļauties ārstu asociāciju līderu/ farmācijas industrijas lobijam par lielāku līdzekļu pārdali konkrētai nozarei/ medikamentiem un kāda ir valsts kapacitāte veikt izmaksu efektivitātes pētījumus, atbild  NVD direktors MĀRIS TAUBE. Lasīt visu

  • Farmaceits vakcinēs, biežāk skrīnēs slimības un koriģēs terapiju?

    Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas? Lasīt visu

  • Kāpēc vērts strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā?

    Atbild ARMANDS PLORIŅŠ, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Lasīt visu

  • 2011. gada kopsavilkums. Notikumu analīze, skaitļi, fakti, tendences

    Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt. Lasīt visu

  • Ingrīda Circene: "Diezgan droši – esmu smagsvars"

    Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE Lasīt visu

  • Latvijas veselības aprūpe mītos un realitātē

    Veselības aprūpes sistēmas darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts izaugsmi un konkurētspēju. Veiksmīgi organizēta un pietiekami finansēta veselības aprūpe to panāk divos galvenajos veidos: samazinot saslimstību un mirstību un radot zināmu drošības izjūtu un motivāciju maksāt nodokļus. Ne velti Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka veselības aprūpe ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikas nozarēm. [1] Runājot vienkāršāk, katrs veselības aprūpē ieguldīts eiro vidējā termiņā valstij nes ienākumus 1,83 eiro apmērā. [2] Diemžēl Latvijas veselības aprūpe 20 atjaunotās neatkarības gados tā arī nav sagaidījusi pienācīgu valsts atbalstu. Lasīt visu

  • Līdzvērtīgs. Vai pietiekami? Kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos

    Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā? Vai netiek pārkāptas ārsta kā brīvas profesijas pārstāvja tiesības? Un vai nelielas farmakokinētiskas atšķirības, kas var būt līdzvērtīgiem medikamentiem, nekļūst nozīmīgas, tos lietojot ilgus gadus katru dienu? Šajā rakstā palūkosim plašāk – kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos. Lasīt visu