Sabiedrības raksti | Veselības aprūpes sistēma

  • Strukturālo reformu “paraugstunda”? Ludzas slimnīca

    Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Vārdu savienojums “strukturālās reformas” kā pabružāta dežūrizkārtne tiek piestiprināta atkal un atkal kārtējiem ziņojumiem par stāvokli veselības aprūpē. Kā izskatās īstā dzīve – aiz izkārtnes? Lai to noskaidrotu, Doctus devās 270 kilometrus uz austrumu pierobežu – Ludzu, “trekno gadu pērli”, kas pērn neilgi pēc atklāšanas no neatliekamās palīdzības slimnīcas tika pārveidota par aprūpes slimnīcu, un Rēzekni, kurai nu jāiztur krietni lielāka neatliekamo pacientu slodze. Kad zvanām uz Ludzas slimnīcu, lai pieteiktos ciemos, valdes priekšsēdētājs JURIS ATSTUPENS iesaka ierasties rīta pusē un nebraukt piektdien – tā ir diena, kad slimnīcā nenotiek operācijas un dzīve mazliet pierimst. Tā arī darām – rīta pusē slimnīcā jau uzņemti septiņi pacienti (pirmdienās stājoties 15–17 pacienti), ķirurgi operē trūci, operācijai tiek gatavots nākamais pacients, bet funkcionālās un staru diagnostikas nodaļā gaida neliela rinda. Lasīt visu

  • Pazudis vai atrasts modernajās tehnoloģijās? Par hiperdiagnostiku, naudas mazumiņu un noderīgu izmeklējumu

    Neviens neapšauba – šodien medicīnā nevar strādāt tikai ar acīm, rokām un galvu. Ikviena medicīnas nozare būs labā līmenī tikai tad, ja būs pamatīgi ekipējusies ne vien ar “smadzenēm”, bet arī ar modernām tehnoloģijām. Taču.padod tik mazo pirkstiņu! Ko darīt, ja modernās tehnoloģijas pārvēršas biznesā? Ikvienam pacientam tās atradīs visas slimības, arī ūdeni ceļgalā, ja vien būs, kas par to maksā! Ko darīt, ja tehnoloģijas tiek uzlūkotas kā zelta ādere, lai noturētu ilūziju par slimnīcu? Un cik liels ir risks, ka tehnoloģijas sāks dominēt pār medicīnas mākslu? Proti, ārsts, pacientu satiekot, saka: es par jums jau visu zinu – esmu redzējis jūsu laboratoros, ģenētiskos, radioloģiskos izmeklējumus. Bet saruna ar pacientu, lai ieraudzītu kopsakarības? Lasīt visu

  • Vai farmaceitiskā aprūpe ir atkarīga no īpašumtiesībām?

    Atbild LĪGA KRĪGERE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Lasīt visu

  • Jārīkojas nesmalkjūtīgi

    Atbild PĒTERIS STRAUTIŅŠ, AS DnB NORD bankas ekonomikas eksperts. Lasīt visu

  • Zāļu ekonomiska izvēle: kā un kāpēc?

    Patlaban Latvijā valsts zāļu kompensācijai uz vienu iedzīvotāju tērē 45 eiro, kamēr vidēji Eiropā – astoņas reizes vairāk; nākamajos divos gados nekādas pārmaiņas netiek solītas. 2008. gadā pacienti par kompensējamiem medikamentiem no savas kabatas piemaksāja sešus miljonus latu, 2009. gadā – septiņus. Šobrīd valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir vērsta uz ekonomisku zāļu izvēli. Arī likumdošana nosaka: ārstam ir pienākums informēt pacientu par lētākām alternatīvām, un farmaceiti ir aicināti piedāvāt un aizvietot dārgāku medikamentu ar lētāku, taču vai var teikt, ka ekonomiskas zāļu izvēles principi realitātē strādā? Ar mērķi veicināt ekonomisku zāļu lietošanu Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija rīkoja diskusiju veselības aprūpes profesionāļiem. Doctus atspoguļo būtiskākos tikšanās secinājumus un diskusijas momentus. Lasīt visu

  • Modus vivendi

    Stradiņu simtgadē atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Stratēģijas padomes loceklis un Internās medicīnas klīnikas vadītājs prof. Valdis Pīrāgs. Lasīt visu

  • Īsta aptieka internetā

    Pazīstamais aptieku zīmols Pils aptieka vedina domāt par uzņēmumu ar stabilām, tradīcijās balstītām un pārbaudītām vērtībām farmācijas vidē, pat ar zināmu senatnības piesitienu. Tas arī atbilst patiesībai. Taču tieši šis uzņēmums pagājušajā gadā īstenojis Latvijā vēl īsti nenovērtētu projektu. Jau gadu pastāv interneta aptieka pilsaptieka.lv, kas ieguvusi arī bezrecepšu medikamentu tirgošanas licenci internetā. Tās piešķiršana no toreizējās Zāļu valsts aģentūras puses tikusi dažādi vērtēta gan mediķu un farmaceitu lokā, gan plašsaziņas līdzekļos. Doctus uz sarunu aicināja SIA Pils aptieka valdes locekli DINU KURZEMNIECI, lai noskaidrotu, kas aptiekas vadību mudinājis šādam solim un kāds šobrīd ir veikums, kā arī farmaceiti LIGIJU VILCIŅU, kura ikdienā ar tālruņa un datora starpniecību atbild uz klientu jautājumiem. Lasīt visu

  • Inspektors atbraucis! Par ģimenes ārsta prakses inspicēšanu

    Nez vai reiz pienāks tāda diena, kad inspektorus mīlēs un gaidīs atplestām rokām. Taču ne par to stāsts. Drīzāk – kāda ir kontroles jēga un kāds ir prakses ārsta papīru darba lietderības koeficients. Mēģinot noskaidrot, kura rokās ir padarīt prasības racionālas, vienlaikus novēršot riskus un nepadarot ārstu par rakstvedi, atbildības bumbiņa tā arī palika karājamies gaisā... Lasīt visu

  • Jāpaveic maksimums

    Atbild Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste LĪGA CĪRULE Lasīt visu

  • Primārās aprūpes pediatri atgriežas

    Pērnā gada pašā nogalē tika pieņemts lēmums, ka primārās aprūpes komandā atgriežas pediatrs. Tas nozīmē, ka viņš no šā gada janvāra var dibināt ārsta praksi un sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu līdzīgi kā ģimenes ārsts. Pediatri teic: mēs taču jau pirms desmit gadiem brīdinājām, ka ambulatoro pediatru nostumšana malā cietīs fiasko. Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pauž viedokli – tā ir atgriešanās pie sovjetiskas veselības aprūpes sistēmas, kas redz tikai daļu no cilvēka veselības problēmām; patlaban praktizētā aprūpe ir eiropeiska un ļauj cilvēka veselību redzēt kompleksi no dzimšanas līdz aiziešanai. Nevēloties nostādīt pediatrus pret ģimenes ārstiem, gribējām palūkot, cik eiropeiska īstenībā ir mūsu veselības aprūpe, kādi reformu līkloči pēdējos piecpadsmit gados bija jāpieredz ambulatorā pediatra institūcijai un vai bērnu aprūpe no tā ir ieguvusi vai zaudējusi. Lasīt visu

  • Septiņreiz griežam un tad domājam?!

    Atbild ģimenes ārste ILZE AIZSILNIECE Lasīt visu

  • Jaunie ārsti spārnus nenolaiž

    Nu, nav gluži tā, ka labi un talantīgi jaunie ārsti sēž uz kofera un ir gatavi pasūtīt biļeti lidojumam vienā virzienā. Trīs jaunie ārsti, kuri strādā Latvijas slimnīcās, atklāj, kā jūtas, konkurējot ar pieredzējušiem kolēģiem, un kāds tuvplānā izskatās viņu sapnis par medicīnu. Viņi atklāj, ka ir gatavi vēl mazliet gaidīt, jo patiešām gribētu būt noderīgi tepat – mājās. Lasīt visu

  • Ar sapni par aptieku, kas pieder farmaceitam

    Atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ Lasīt visu

  • No tumsas valstības iznākušie. Kāds ir radiologa tēls sabiedrībā?

    Eiropas Radiologu asociācija (ESR) šā gada oktobrī Rīgā rīkoja kongresu Mangement in Radiology (MIR). Katru gadu ESR organizē kongresu dažādās Eiropas valstīs, uzaicinot par lektoriem vadošos pasaules radiologus, lielāko medicīnas iestāžu vadītājus un veselības aprūpes organizatorus. Doctus uz sarunu aicināja MIR vadītāju dr. Nicola Strickland (Lielbritānija) un Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidenti dr. Māru Epermani. Lasīt visu

  • No klīnisko vadlīniju medicīnas uz standartu medicīnu?

    Klīniskās vadlīnijas nav rallija leģenda, kas stūrmanim precīzi pasaka priekšā, kā braukt. Drīzāk ne pārāk smalka mēroga karte, kas palīdz orientēties konkrētas patoloģijas diagnostikā un ārstniecībā. Arvien vairāk domājot par to, ko varamatļauties un ko ne, arī par ārstniecību tiek runāts ne vairs kā par mākslu, bet kontrolējamu sistēmu, kurai jānodrošina palīdzība pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Kā to izdarīt? Vai klīniskajām vadlīnijām jāpiešķir ekonomiskā dimensija? Vai arī tām ir sava vieta un līdztekus jālemj par standartiem medicīnā? Lasīt visu

  • Krīze beigusies. Ir starta šāviens augšupejai

    Atbild dr. Jānis Meikšāns, SIA Mepha Baltic valdes loceklis un Mepha International pilnvarotais pārstāvis Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Moldovā   Lasīt visu