Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 232
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 422
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 399
H
- Hematoloģija 10
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 336
- Internā medicīna 35
K
- Kardioloģija 640
Ķ
- Ķirurģija 233
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 39
- Nefroloģija 81
- Neiroloģija 469
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 102
- Onkoloģija 309
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 268
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 323
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 402
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 53
T
U
- Uroloģija 118
- Uzturzinātne 120