Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Spirgts un možs! Veģetārisma vēsture, ietekme uz mūža ilgumu, diētas riski
Starp veģetārisma piekritējiem sieviešu ir ievērojami vairāk nekā vīriešu. Lai gan terminoloģija ir nekonsekventa un statistika nepilnīga, ir pieejama zināma informācija par veģetārisma izplatību Eiropas Savienībā. Pirmo vietu pēc veģetāriešu procenta iedzīvotāju vidū ieņem Itālija (10%). Otrajā vietā ir Šveice, pēc tam Vācija, kur mīt vairāk par 6 miljoniem veģetāriešu. [1] Cilvēku daudzums, kas izvairās ēst gaļu epizodiski (meat avoiders), ir lielāks – ap 20%. Vegānismu nevienā zemē nepraktizē vairāk par 2% iedzīvotāju. Pētījumi liecina, ka veģetārisms ir efektīvs arī medicīniskos nolūkos – mirstību no išēmiskās sirds slimības veģetāriešiem sastop par 24% retāk nekā ne-veģetāriešu vidū.
Invia est in medicina via sine lingua Latina. Latīņu valodas lietojums medicīnas un farmācijas terminoloģijā
Medicīnas terminoloģijā latīņu un latinizēti grieķu nosaukumi turpina pastāvēt, un tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, vēsturiskā nepārtrauktība divarpus tūkstošu gadu garumā, ko nodrošina sengrieķu un latīņu kā mirušu valodu nemainība. Otrkārt, universālisms - profesionāļi to var saprast un lietot visā pasaulē. Treškārt, ērtas jaunu terminu veidošanas iespējas uz antīko valodu sakņu bāzes; korektu salikteņu veidošanai īpaši noderīga ir grieķu valoda. Mūsdienu zinātnieki darinājuši veiksmīgus atvasinājumus nephrectomia, ophthalmoscopia un erythrocytus. Īpašs ir jautājums par to, vai latīņu valodai ir nozīme kā tādai, ko saprot ārsti, bet nesaprot pacienti. Kopš seniem laikiem valda uzskats, ka pacientu interesēs ne vienmēr ir saprast medicīnas valodu. Jau Plīnijs Vecākais norādīja uz plašos iedzīvotāju slāņos nesaprotamās grieķu valodas pozitīvo lomu: minus credunt, quae ad salutem suam pertinent, si intelligunt (ticība saprotamiem atzinumiem par savu veselību ir mazāka). [1]
Wissi kauli sahp, wissus kaulus lausch... Veselība Baltijā XIX gadsimtā
Lauksaimniecībā bija iestājusies vispārēja krīze, ko izraisīja labības cenu kritums. Daudzas lielsaimniecības mainīja īpašniekus, vācu muižnieki atteica pabalstu un aizdevumu izsniegšanu zemniekiem, toties stingri piedzina no viņiem nodevas un klaušas. XIX gadsimta sākumā ekonomiskais stāvoklis Baltijā bija smags. Kā tas ietekmēja iedzīvotāju veselību un kādas bija biežākās slimības?
Anatomija jāmācās no sekcijām un dabas meistarības
Renesanse bija lielu atklājumu laiks dažādās nozarēs: ģeogrāfijā, fizikā, astronomijā, zinātnē par valsti, mākslā. Dabaszinātnēs notika atgriešanās pie pētījumu empīriskā virziena, ko antīkajā pasaulē kultivēja Hipokrats, Aristotelis un viņu sekotāji. Matemātiku sāka izmantot novērojumu aprakstam un iztulkošanai. Medicīnā tika labotas un paplašinātas antīko ārstu zināšanas par cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijām, slimībām un ārstēšanu. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu anatomijas straujajā uzplaukumā renesanses laikā – par nozīmīgām šā laikmeta personībām un viņu atziņām.
Pārlapojot Tērbatas medicīnas doktoru disertācijas Farmakoloģija 19. gadsimtā
Tērbatas universitāte 19. gadsimtā bija pazīstams medicīniskās izglītības un zinātnes centrs Baltijā. Viens no tās pirmajiem medicīnas profesoriem bija Rīgā dzimušais Martīns Ernsts Stikss, kurš darbojās šajā mācību iestādē no 1802. līdz 1826. gadam. Viņš sarakstīja vairākas grāmatas un rakstus par terapiju un zālēm, to vidū par iespēju aizstāt hinīnu ar vietējiem augiem. [1] Doktorandu izcelsmes areāls universitātē bija samērā plašs. Viņu vidū – pārstāvji no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas. Raksts sniedz nelielu ieskatu 19. gadsimta sākumā un vidū Tērbatā aizstāvētajās medicīnas doktoru disertācijās.
Sanum per aqua – vakar un šodien
Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem.
Antīkās medicīnas korifejs Galēns
Ja Hipokrata sasniegumus var uzskatīt par sengrieķu medicīnas pamatu, tad sešus gadsimtus vēlāk dzīvojošā Galēna devums veido šīs tradīcijas virsotni. Galēns bija pārņēmis no agrākajām ārstniecības skolām visu labāko, un turpmākie gadsimti līdz Renesansei medicīniskās zināšanas galvenokārt smēlās no viņa darbiem. [1]Pastāv liecības, ka Galēns savas atziņas diktējis reizē 20 sekretāriem, lai nekas nepaliktu nefiksēts. No viņa apmēram 400 rakstiem mūsdienas sasnieguši un iespiesti 83 autentiski, 19 apšaubāmas izcelsmes, 45 neīsti darbi, bet ap 80 palikuši manuskriptos. [2] Visu Galēna darbu oriģināli ir grieķu valodā, taču vairāki līdz mūsdienām nonākuši ar citu valodu, vispirms latīņu valodas, starpniecību.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 180
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 357
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 225
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84