Žurnāli

← Atpakaļ

Autors

Baiba Vahere

Visi autora raksti

  • Blomes pagasta dvēsele

    Smiltenes novadā, pašā Blomes sirdī, vienā ēkā ar pagasta pārvaldi iekārtotas glītas un mājīgas telpas, kur pacientus pieņem feldšere LAIMA GARKLĀVA. Blomēnieši viņu sauc par pagasta dvēseli. Bet kāda izskatās lauku cilvēku veselības aprūpe feldšerītes acīm? Par ikdienu Laima stāsta sirsnīgi, sulīgi un ar humoru. Lasīt visu

  • Dakteru iela Smiltenē

    Latvijā Smiltene ir vienīgā pilsēta, kura var lepoties ar savu Dakteru ielu. 1885. gadā netālu no Tepera ezera par Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes līdzekļiem uzcelts doktorāts, no kura vēlāk savu nosaukumu ieguva iela. Kāds ir pusotru kilometru garās Dakteru ielas stāsts? Lasīt visu

  • Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?

    Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.  Lasīt visu

  • Piedzīvojums bez komforta. Kalni, velo, laivošana

    Būt dabā, saplūst ar to, pieņemt tās noteikumus un pārbaudīt savus spēkus. Velo tūrisms, kalnos kāpšana un laivošana — trīs vaļasprieki, kas ļauj to darīt un lieliski parāda, cik pasaule ir nepieradināma un skaista. Un, ja vēl prieku par to var dalīt ar kādu, kas bijis blakus un atbalstījis brīdī, kad šķitis — savu spēju robeža sasniegusi augstāko punktu... Par to trīs dakteru stāsti. Lasīt visu

  • Aktuālais jautājums. Kas ir grūtākais ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju izpildē?

    Vairāk nekā piecus no 13 kvalitātes kritērijiem izpildījuši 34% ģimenes ārstu (Vidzemē — 54%, Rīgā — 23%). Salīdzinot ar 2013. gadu, rādītāji uzlabojušies par 19%. Lasīt visu

  • Ģenēriskie medikamenti. Diskusijas turpinās

    Pagājuši pieci gadi, kopš stājusies spēkā likumdošanas norma, kas ārstiem uzliek par pienākumu pacientiem, kuri sāk lietot kompensējamās zāles, receptē rakstīt zāļu vispārīgo nosaukumu, ja kompensējamo medikamentu sarakstā ir vairākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Savukārt farmaceita pienākums ir izsniegt lētāko atbilstīgo medikamentu. Lasīt visu

  • Nodarbināšana ārvalstīs. Nodokļu aspekti

    Darba braucieni uz ārzemēm pamazām kļuvuši arī par Latvijas medicīnas darbinieku ikdienu. SIA BDO TAX nodokļu menedžere INITA SKRODERE informē par būtiskākajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, lai nezināšanas dēļ prieku par jauno pieredzi vai nopelnīto neaizēnotu neplānoti nodokļu atvilkumi. Lasīt visu

  • Placebo efekts. No aizlaikiem līdz mūsdienām

    Daži placebo efektu uzskata par unikālu cilvēka psiholoģisko spēju, citi — par ilūziju. Vai ticība zāļu iedarbībai reizēm patiesi spēj paveikt lielākus brīnumus nekā pašas zāles? Pētījumi apliecina, ka ik trešajam pacientam — jā. Placebo var atraisīt neapjaustus organisma spēkus, iekšējos resursus, kas palīdz izveseļoties. Lasīt visu

  • Sniega vilinājums

    Flebologs Ints Ūdris, neiroloģe Daina Jēgere un farmaceits Artūrs Pozņaks ziemas nogurumu un tumšo vakaru garlaicību atgaiņā, brīvās stundas pavadot uz kalna. Kad priekšā redzi tikai trasi, aizmirstas gan saspringtā darbdiena, gan smagākie pacienti. Lasīt visu

  • Gabaliņš kontrastainās Indijas

    Par Indiju viņa runā ar aizrautību un lielu gaišumu. Arī dzīves un darba posmos Latvijā, šķiet, sirdī viņai ir kāds gabaliņš Indijas. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas rezidente un ājurvēdas studiju kursa direktora palīdze SINTIJA SAUŠA jau vairāk nekā desmit gadus katru brīvo brīdi pavada Indijā, lai padziļināti apgūtu ājurvēdu. Lasīt visu

  • 1995. gada izlaidums. Pārmaiņu skartie

    Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā. Lasīt visu

  • Veselības aprūpes (stūr)akmeņi. Jautājumi 4 eksministriem

    Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti. Lasīt visu

  • Kā izaugt par lietaskoku

    Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes? Lasīt visu

  • Vējš burās

    Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti. Lasīt visu

  • Svētnīca ķermenim un garam

    Homeopātei un ģimenes ārstei AGRITAI KALSNAVAI pirts ir ne tikai iknedēļas rituāls, lai uzturētu tīru un veselu ķermeni, tā ir arī meditācija ar sevi. Pirtī iešana pavērusi ceļu uz neizsmeļamām garīgām bagātībām. Lasīt visu

  • Nenest darbu uz mājām

    Kad pēc daudzajām darba stundām beidzot pārkāpts mājas slieksnis, domām par pacientiem kaut uz brīdi vajadzētu atvirzīties otrajā plānā. Lai atpūstos, būtu kopā ar saviem mīļajiem un uzkrātu spēkus. Taču — atkal jāgatavojas kārtējai konferencei, koferī gaida nepabeigtās formalitātes vai atskan zvans no slimnīcas — un amoka skrējiens turpinās... Lasīt visu

  • Skriešana kā meditācija

    Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks? Lasīt visu

  • Prioritārie ģimenes ārsti uz papīra

    Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu  2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies. Lasīt visu

  • Kā klīniskais farmaceits palīdz ārstam?

    Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas aptiekas vadītāja INGA GŪTMANE ir farmaceite trešajā paaudzē. Nu jau vairākus gadus Ingas sirdslieta un lielākā aizraušanās ir klīniskā farmācija. Pa šo laiku viņa ieguvusi bagātu informāciju par klīniskās farmācijas attīstību citās valstīs, kā arī kopā ar tuvākajiem domubiedriem Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē īstenoto maģistra studiju programmu klīniskajā farmācijā no akadēmiskas pārveidojusi par profesionālu. Lasīt visu

  • Zibensnovedēji, kurus pašus ķer zibens. Uzņemšanas nodaļa

    Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas. Lasīt visu

  • Mantotais aicinājums

    Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā? Lasīt visu

  • Pacients, slimība un ārsts. Un pacienta piederīgie

    Ārsta un pacienta savstarpējās attiecības ir tik sarežģītas, ka grūti tām nosaukt kaut ko līdzīgu – tā reiz rakstīja profesors Ilmārs Lazovskis. Vēl sarežģītākas šīs attiecības padara pacienta piederīgie, kas ne vienmēr ir empātiski līdzās pacientam, bet mēģina nostāties starp pacientu un ārstu. Svarīgākā tad ir saruna. Vārdi. Piedāvājam astoņas praksē nebūt ne retas situācijas. Lasīt visu

  • Ārstniecības zelta maliņa. Cik nozīmīgs ir klientu serviss?

    Kas rada pacienta emocijas ārstējoties? Ne jau tikai fakta konstatācija, cik veiksmīgi slimība izārstēta. Emocijas rada arī tas, cik droši vai nedroši pacients jūtas svešā vidē. Un te summējas daudz kas. Cik viegli var sazvanīt reģistratoru un pieteikt vizīti, vai pie ārstniecības iestādes nav jāriņķo, lai sameklētu vietu auto, cik laipni garderobiste paņem virsdrēbes, vai nav jāmaldās slimnīcas teritorijā, lai sameklētu nodaļu. Arī mīksta kušete un identificēšanas zīmīte pie personāla virsvalka atloka ir no svara. Protams, drošību un labu pašsajūtu lielā mērā rada sanitāra, māsiņas laipna attieksme un saruna ārsta kabinetā. Moderni to sauc par servisa daļu ārstniecībā – pakalpojuma “iesaiņojumu”. Pēdējos gados Latvijas medicīnas iestādes tam pievērš arvien lielāku uzmanību. Lasīt visu

  • Cilvēks, kuru sveicina bezpajumtnieki

    Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālā centra “Gaiziņš” naktspatversme atrodas Rīgas Centrāltirgus teritorijā – izdevīgā vietā gan policijai, kas atved nakšņotājus, gan arī pašiem klientiem. Tāpēc tā gandrīz visu gadu ir pārpildīta. Personāls strādā kādreizējā policijas iecirkņa telpās. Ārsta palīga EDGARA SĪMAŅA pamatdarba vieta ir Neatliekamās palīdzības Rīgas reģionālā centra apakšstacija “Centrs”, taču nu jau piekto gadu viņš piestrādā arī naktspatversmē “Gaiziņš”. Pieradis uz dzīvi raudzīties pozitīvi, viņš arī par “Gaiziņa” iemītniekiem, kas pārsvarā ir alkoholiķi, runā tieši, taču tajā pašā laikā ar lielu sapratni un iejūtību. Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

    DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods" Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Andra Baumaņa viedoklis

    ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)." Lasīt visu

  • Latvijas ginekoloģijas rezidente Bāzelē

    Pagājušā gada rudenī jaunajai ginekoloģei IEVAI BAIDEKALNAI pavērās iespēja kādu laiku stažēties ginekoloģijas klīnikā Bāzelē. Rezidente tur guvusi pārliecību, ka Latvijas ārsti nestrādā sliktāk, taču ir jomas, kurās mēs varētu mācīties. Koleģiālās attiecības. Rezidenti ar nodaļas vadītājiem ir uz “tu”. Ieva smaidot teic, ka varētu nofilmēt un rādīt, kādas var būt attiecības darbavietā. Viņai ļoti simpātisks šķitis arī veids, kā ārsti komunicē ar pacientiem – viņi nenogurstoši ik jautājumu sīki izstāsta un paskaidro pacientam. Un tas nekas, ka varbūt jau ceturto reizi. Lasīt visu

  • Cik daudz veselīguma uztura bagātinātājos?

    No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā? Lasīt visu

  • Gide orgānu topogrāfijā. Anatomijas pasniedzēja Ilva Duļevska

    Asprātīga, pacietīga, komunikabla, viņas sabiedrībā dzirkstī humors. Ar sev piemītošo aizrautību, šķiet, viņa arī apaļai nullei – ja vien ir kāda kripatiņa intereses – iemācītu anatomiju. Un vēl – viņa nav īpaši jāprovocē, lai itin viegli aizrunātos līdz puķēm, kaķiem un suņiem. Tā viņai īpaša mīlestība. Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Anatomijas katedras docente un Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja vadītāja Dr. med. Ilva Duļevska. Lasīt visu

  • Hipokrata zvērests – mediķu tēvreize?

    Plašsaziņas līdzekļos ikreiz, kad parādās kādas nebūšanas, kas saistītas ar mediķu sniegto aprūpi, uz nebēdu tiek locīts Hipokrata zvērests. Hipokratisko rakstu latviešu tulkojuma autore Agnese Gaile raksta: "Patiesībā nepavisam nav skaidrs, kuru traktātu autors ir pats Hipokrats, taču droši ir zināms, ka ārstu zvērests nav viņa formulēts. Vēl vairāk - nav īstas skaidrības, kādi bija paša Hipokrata aizstāvētie ārstēšanas paņēmieni un izpratne par cilvēka uzbūvi, jo traktātos, kas nepārprotami pārstāv dažādas ārstu skolas, nereti pausti pilnīgi pretrunīgi uzskati." Ko, saņemot diplomu, ārsts īsti apsola? Kāda ir Hipokrata zvēresta loma šodien un kā laiks revidē profesiju zvērestu? Lasīt visu

  • Latvijas rezidents Lozannā.Sirds ķirurģijas rezidents Mārtiņš Kalējs

    Sirds ķirurģijas rezidents MĀRTIŅŠ KALĒJS šā gada pavasarī kā viens no labākajiem jaunajiem ārstiem saņēma brāļu Zariņu studiju ceļojuma stipendiju, kas dāvāja viņam iespēju pusgadu praktizēt Lozannas klīnikā pie viena no Eiropā respektablākajiem ārstiem sirds un asinsvadu ķirurģijā. Lasīt visu

  • Sabiedrības mugurkaula taisnošana

    „Diemžēl reālais mūsdienu ārsta portrets atšķiras no tā, kādu to gribētu redzēt. Taču nav arī tā, ka neredzētu tuneļa galā gaismu. Varu uzzīmēt diezgan precīzu ārsta portretu, kādu vēlētos ieraudzīt. Tā noteikti ir personība – iejūtīga, kompetenta. Profesionālis savā specialitātē, kuram nav svešs konfidencialitātes jēdziens,” teic uzņēmējdarbības ētikas, argumentācijas un loģikas teorijas pasniedzējs, Ideju partneru fonda valdes priekšsēdētājs ATIS ZAKATISTOVS. Lasīt visu

  • Lai zāļu lietošana būtu droša

    Dažādi literatūras avoti vēsta – hospitalizācija zāļu neparedzētas darbības dēļ (adverse drugs reaction – angļu val.) notiek divos līdz sešos procentos gadījumu. Respektablais britu laikraksts The Guardian šā gada aprīļa numurā rakstīja, ka neparedzētā, nevēlamā zāļu darbība Anglijas National Health Service (NHS) izmaksā divus miljardus sterliņu mārciņu gadā. 2006. gadā no 16 miljoniem hospitalizācijas gadījumu mazliet vairāk nekā miljons bija zāļu izraisīti. Vēl vairāk – Amerikā neparedzētie zāļu darbības efekti stabili ieņem ceturto līdz sesto vietu starp dažādiem mirstības cēloņiem. Cik liela uzmanība Latvijā tiek pievērsta drošai zāļu lietošanai: devām, blaknēm, medikamentiem, kas nesatiek? Kuram deleģēta virsatbildība drošas zāļu lietošanas uzraudzībā? Atbildi meklējām ārstu, farmaceitu, pacientu pieredzē. Lasīt visu

  • Turpinot dzimtas profesionālo ceļu...

    Mediķu dinastijas. Latvijā to ir daudz, un katra glabā savus stāstus un leģendas. Vārdos ir grūti formulēt, kas nosaka izvēli turpināt profesionālo dzimtas ceļu. Misijas izjūta. Nepazaudēti ideāli. Vecāku sarunas. Mājās izjustā gaisotne, kad pie apaļā galda pulcējas vecā inteliģence – mākslinieki, mūziķi, mediķi. Iespaidi no tās reizes, kad vectēvs kā mazu puiku paņēma līdzi uz operāciju zāli... Lasīt visu

  • Ko noklusē pacients?

    Vien retais ārsts var droši apgalvot, ka pacients par savām problēmām viņam izstāstījis visu. Biežāk tomēr kaut kas paliek noklusēts – vizīte pie cita speciālista, blakusslimības, kāda medikamenta lietošana vai nelietošana. Bet nepateiktā informācija ārstēšanas gaitā rada gan kuriozas, gan ļoti nopietnas situācijas. Lasīt visu

  • Uzkāpt Everestā...

    Ikviens, pārlūkojot sava darba mūža anamnēzi, noteikti atrastu ne vienu vien situāciju, ko nevar aizmirst, jo tā bijusi kā izaicinājums profesionālajai varēšanai. Rets, neparasts klīniskais gadījums, kurā latiņa pacelta augstāk nekā ierasts, operācija, ko līdz šim kolēģi Latvijā nav veikuši, pamācošas vai pat kuriozas tikšanās un sarunas ar pacientiem. Šādi gadījumi ne tikai bagātina pieredzi, bet atstāj arī daudz jautājumu: kādas ir medicīnas un ārsta iespēju robežas, kā tie izmaina ārstu, vai kādā brīdī var nepietikt spēka, vai tiem var sagatavoties? Par to arī trīs stāsti. Lasīt visu

  • Privātā medicīna – spilvens valsts apmaksātajai?

    Privātā medicīna Latvijā attīstās, un tai ir potenciāls progresēt. Jo vājāka valsts apmaksātā medicīna, jo spēcīgāka privātā. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, vismaz tuvākajā laikā šajā ziņā nekas nemainīsies. Tas, protams, neizslēdz valsts un privātās partnerības iespējas, kas atrisinātu ne vienu vien samilzušu problēmu. Lasīt visu

  • Džemma Skulme. Ārsta portrets

    Ja māksliniecei un Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas bijušajai patronesei DŽEMMAI SKULMEI ar vārdiem būtu jāuzzīmē ārsta portrets, iespējams, tas būtu pat pašportrets. Lasīt visu

  • Veselības saliņa lielveikalā

    IVITA BLŪZMA nu jau sešus gadus veiksmīgi vada pirmo pašapkalpošanās aptieku Latvijā. Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns Ivitu raksturo ne tikai kā profesionālu farmaceiti, bet arī kā darbinieci, kura izprot attīstības procesus farmācijas nozarē kopumā. Taču – kā jūtas viņa pati? Lasīt visu

  • Ārsts informē, pacients piekrīt...

    Saskaņā ar likumu, ārsts drīkst veikt medicīnisku manipulāciju, kas saistīta ar iejaukšanos slimnieka ķermenī, saņemot iepriekšēju pacienta rakstveida piekrišanu. Vairākumā gadījumu tā arī notiek, tomēr situācijas mēdz būt tik dažādas. Lasīt visu

  • Par ievainojumiem, kurus iegūst... darbā

    Darbs veselības aprūpes jomā ir un vienmēr būs saistīts ar zināmu risku. Cik drošas darba vietas ir Latvijas medicīnas iestādes? Statistika par ievainojumiem un inficēšanos darba laikā rāda – Latvijas mediķiem tā nav problēma. Viņi paši gan ir citās domās... Lasīt visu

  • Kņazu mantiniece. Fizikālās medicīnas ārste Ilze Krūmale

    Dakteres ILZES KRŪMALAS ikdiena šobrīd vairāk saistīta ar meitas ģimeni Maskavā. Pēc daudziem medicīnā pavadītiem gadiem beidzot var dzīvot tā, kā to vēlējusies jau sen. Taču smilteniešiem viņa vienmēr paliks ārste. Arī bijušie dakteres kolēģi atzīst, ka tas, kāda Smiltenes slimnīca ir pašlaik, lielā mērā ir Krūmalu ģimenes nopelns. Viņi uz slimnīcu nenāca tikai kā uz darbu. Tas bija vairāk nekā pienākums un atbildība. Tas bija viņu sirds darbs. Lasīt visu

  • Kauss, kas nevar palikt sauss

    Dakteri basketbolu spēlējuši vienmēr un arī piedalījušies dažādos čempionātos. Tie palīdzējuši nokratīt spriedzi, satikties ar mediķiem no citām slimnīcām un, ļaujoties spēles kaislībām, savus kolēģus iepazīt pavisam citā gaismā. Oktobrī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iecerējusi atjaunot tradīciju pulcināt mediķus basketbola laukumā – lai cīnītos par Mediķu aroda kausu. Atgriezušies no atvaļinājuma, mediķi gatavojas startam... Lasīt visu