Jeļena Vrubļevska

• Depresija

Depresija kā zema līmeņa iekaisums

Depresija kādā dzīves posmā skar katru ceturto pasaules cilvēku. Lai gan ir daudzas ārstniecības modalitātes — psihoterapija, dzīvesveida izmaiņas, psihofarmakoloģija, neirostimulācija, kuras var atvieglot ar depresiju sirgstošā pacienta dzīvi, tomēr remisiju daudzi nepiedzīvo un daudziem ir arī recidīvi. Īstas izpratnes par to, kas tieši izraisa depresiju, nav, bet ir hipotētiskas teorijas.

• Trauksme

Trauksme. Starp nākotnes perspektīvu un tagadni

Trauksmes spektra slimības nopietni iespaido ne tikai atsevišķa cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī pasaules ekonomiku. 2010. gadā Eiropā sakarā ar prombūtni no darbā, sniegto medicīnisko palīdzību, invaliditātes pabalstiem un samazinātu darba efektivitāti zaudēti apmēram 75 miljardi eiro.

• Reibonis

Pēc izcelsmes dažādi reiboņi: 3 speciālistu skatījumā

Reibonis nav vienkāršs simptoms, jo zem tā slēpjas ļoti daudzas vieglāk un grūtāk ārstējamas slimības. Par to, kā neapjukt reiboņu pasaulē, katrs no sava skatpunkta stāsta neiroloģijas, otorinolaringoloģijas un psihiatrijas eksperts.

Depresīvi traucējumi un trauksme. Sloga mazināšana primārajā aprūpē

Valsts pētījumu programmas “Biomedicīna sabiedrības veselībai” ietvaros 2014.—2017. gadā pirmoreiz tika iekļauts arī psihiskās veselības projekts “Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana”.

Ģeneralizēta trauksme un panika. Kas jāzina ģimenes ārstam?

Trauksme un citi neirotiskā spektra traucējumi ir visbiežākie psihiskie traucējumi pasaulē. Rakstā aplūkojam biežākos neirotiskā spektra traucējumus — ģeneralizētas trauksmes, panikas, sociālās fobijas un agorafobijas diagnozes —, to klīniskos simptomus, diagnostikas un ārstēšanas iespējas.