Žurnāli

← Atpakaļ

Autors

Simanis_raimonds-large
Raimonds Sīmanis

Dr. med., infektologs, docents, Rīgas Stradiņa universitātes, Infektoloģijas katedra

Visi autora raksti

  • Vakcinācijas aktualitātes

    Tā kā no 2010. gada 1. janvāra paredzētas vairākas izmaiņas bērnu vakcinācijas kalendārā, sniedzam informatīvu pārskatu par šiem jaunumiem. Lasīt visu

  • Laimas slimība

    Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu

  • Gripas komplikācijas

    Gripa ir bīstama infekcijas slimība smago komplikāciju dēļ. Gripa visbīstamākā ir personām, kas pieder pie ekstrēmajām vecuma grupām – bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī veciem cilvēkiem. Mirstība no gripas un “gripas” pneimonijas ir visaugstākā veco ļaužu grupā (> 65 gadiem). Rakstā aktualizētas gripas plaušu un ekstrapulmonālās komplikācijas, kā arī gripas vakcinācijas indikācijas. Lasīt visu

  • Akūta aknu mazspēja

    Akūta aknu mazspēja (AAM) ir ne pārāk bieža, taču ļoti smaga un dramatiska komplikācija, kas nereti skar jaunus, spēcīgus cilvēkus, arī bērnus. Latvijā gadā varētu būt ap 30-40 AAM gadījumu pieaugušajiem un 15-20 gadījumu bērniem (neoficiāli dati). Lai glābtu slimnieku no drošas bojāejas, AAM gadījumu vairākumā ir steidzami jāveic aknu transplantācija. Diemžēl Latvijā to vēl neveic un slimnieki ar AAM tiek pārvesti uz intensīvās terapijas nodaļām, kur reanimatologi cīnās par šo pacientu dzīvību, izmantojot mūsu klīnikās pieejamos līdzekļus. Lasīt visu

  • Aknu transplantācija

    Aknu transplantācija ir dzīvību glābjoša operācija slimniekiem ar hronisku un akūtu aknu mazspēju, hroniskām aknu slimībām gala stadijā: dekompensētu aknu cirozi, kā arī primāru biliāru cirozi, primāru sklerozējošu holangītu un citām autoimūnām, metaboliskām un neoplastiskām aknu slimībām, kurām nav efektīvas alternatīvas terapijas. Eiropas 23 valstu 131 aknu transplantācijas centrā no 1968. gada maija līdz 2006. gada jūnijam kopā veiktas 70 862 aknu transplantācijas operācijas. Visaktīvāk strādā Spānijas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas aknu transplantācijas centri. Līdz 2006. gadam šādi centri nebija nodibināti tikai dažās valstīs, diemžēl arī Latvijā. ASV tagad ik gadu 120 aknu transplantācijas centros veic vairāk nekā 6 000 aknu transplantācijas operāciju. ASV nacionālajā aknu transplantācijas gaidītāju sarakstā (The national waiting list for OLT) 2007. gadā bija reģistrēts ap 18 000 personu. Pateicoties progresam, kas gūts imūnsupresīvajā terapijā, operācijas tehniskajā izpildījumā un pacientu aprūpē, tagad 85-90% pacientu pēc aknu transplantācijas nodzīvo vienu gadu, bet 60-80% – piecus gadus un ilgāk, atgriežoties aktīvā dzīvē. Lasīt visu

  • Hospitālī iegūta pneimonija

    Hospitālī iegūtā pneimonija (HIP) skar astoņus no tūkstoša hospitalizēto slimnieku (0,8%). Hospitālī iegūtā pneimonija ir otrā biežākā hospitālī iegūtā infekcija pēc hospitālī iegūtās urīnceļu infekcijas. Īpaši bieži (15-20%) HIP skar intensīvās terapijas nodaļu slimniekus. Šajā rak­stā centīsimies atspoguļot hospitālī iegūtas pneimonijas diagnostikas un ārstēšanas aktuālās, Amerikas Torakālās biedrības un Amerikas Infekcijas slimību biedrības kopīgi izstrādātās, vadlīnijas. Lasīt visu

  • Malārija – izplatītākā un svarīgākā tropiskā infekcijas slimība

    Malārija apdraud aptuveni divus miljardus pasaules iedzīvotāju, galvenokārt tropu-subtropu zemēs. Lēš, ka ik 30 sekundēs pasaulē mirst viens tropiskās malārijas slimnieks. Latvijas iedzīvotāji dažkārt saslimst ar malāriju pēc uzturēšanās tropu un subtropu zemēs, dažreiz pat tad, ja ievēro profilakses pasākumus. Latvijā pēdējos desmit gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ar malāriju saslimst cilvēks, kurš no valsts nav izbraucis. Šajos gadījumos slimības avots bija netālu dzīvojošs neizārstēts malārijas slimnieks, kurš ar malāriju inficējies, uzturoties tropu-subtropu zemē. Šādi gadījumi ir iespējami, jo arī Latvijā dzīvo malārijas pārnēsātāji – Anopheles sugas odi. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Ap 75% no visiem ievestās malārijas gadījumiem šajā reģionā reģistrēti Francijas kontinentālajā daļā, Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā. Lasīt visu

  • Sadzīvē iegūta pneimonija II daļa

    Raksta pirmajā daļā (Doctus, 2007, septembris) tika aplūkota sadzīvē iegūtas pneimonijas epidemioloģija, biežākie izraisītāji un diagnostikas taktika. Šajā sadaļā iekļauti praktiski jautājumi par pneimonijas ārstēšanu, kā arī jaunāko antibiotiku apskats un analīze. Lasīt visu

  • Sadzīvē iegūta pneimonija. I daļa

    Pneimonija, vērtējot pēc saslimstības un mirstības rādītājiem pasaulē, ir vissmagākā no infekcijas slimībām. Kā mirstības cēlonis starp visām slimībām tā ieņem sesto vietu, bet starp infekcijas slimībām – pirmo. Smagas pneimonijas dēļ hospitalizēto slimnieku mirstība ir ap 10-14%. Mirstība pacientu vidū, kuri pneimonijas dēļ ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, pārsniedz pat 40%. Rezultātā pasaulē ik gadu no pnei­monijas mirst vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku. ASV, kur slimību statistika ir visprecīzākā, reģistrē aptuveni 4 miljonus pneimonijas gadījumu gadā. No tiem letālas sekas ir 45 000 gadījumu. Latvijā atbilstoši varētu būt ap 33 000 pneimonijas slimnieku gadā ar 370 mirušajiem. Lasīt visu