Nozare | Gastroenteroloģija
Medicīnas un farmācijas raksti
Kairināto zarnu sindroms. Gastroenterologa, psihologa un uztura speciālista skatījumā
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību. Lasīt visu
-
COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu
-
Probiotikas mūsdienu skatījumā. Profilaktiskas lietošanas nozīme
Zarnu lūmenā ir miljardiem dzīvo baktēriju, aptuvenais šobrīd zināmais skaits tikai resnajā zarnā vien ir 1014, kas ir vairāk nekā pieauguša cilvēka šūnu skaits. Pilnvērtīga un sabalansēta baktēriju ekosistēma ir svarīga pareizai zarnu trakta funkcijai, kas organismu pasargā kā no gremošanas traucējumiem, tā citām hroniskām slimībām. Lasīt visu
-
Silimarīns un kurkumīns. Kāpēc noderīgs?
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks. Lasīt visu
-
Gastroezofageālā atviļņa slimība. Riska faktori, ārstēšanas iespējas
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir ļoti viltīga — ne vienmēr ir skaidrs, ka vainīgs tieši atvilnis. Daudzus pacientus izmeklējis gan pulmonologs, gan LOR speciālists, taču traucējošo simptomu mazināšana nav sekmējusies. GEAS ir daudzfaktoru slimība, kas mūsdienu straujajā ritmā iegūstama viegli. Smēķēšana, aptaukošanās, neregulāras ēdienreizes — tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Lasīt visu
-
Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*
Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu
-
Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa
Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu
-
Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?
Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu
-
Funkcionāli gremošanas traucējumi. Dzīvesveids, farmakoterapija, psihoterapija
Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1] Lasīt visu
-
Kolikas zīdaiņa vecumā
Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem. Lasīt visu
-
Saistošā vitaminoloģija. III daļa: D vitamīns
Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati! Lasīt visu
-
Saistošā vitaminoloģija. II daļa: C un E vitamīns
Doctus septembra numurā jau minēju, ka šā raksta mērķis ir ne tikai atgādināt par jau zināmajiem vitamīnu efektiem mūsu organismā, bet arī atspoguļot jaunākos attīstības virzienus atsevišķiem vitamīnu veidiem. Lasīt visu
-
Saistošā vitaminoloģija. I daļa: A un B grupas vitamīni
Vitamīni ir organisku vielu grupa, ko organisms pats nespēj sintezēt un kas nepieciešami normālai šūnu funkcijai, augšanai un attīstībai. Vitamīni parasti darbojas kā koenzīmi. Šobrīd izdala 13 dažādu vitamīnu veidus. Vairāku zāļu formu kategorizēšanā par multivitamīnu formulām tiek uzskatītas tādas, kas satur vismaz trīs vitamīnus ar vai bez minerālvielām. Lasīt visu
-
Gremošanas orgānu funkcionālās un organiskās izmaiņas. Īpatnības senioru vecumā
Jaunākās publikācijas atbalsta iepriekšējos novērojumus par novecošanos, kas saistīta ar selektīvu zarnu funkcijas samazināšanos: garšas izmaiņas, barības vada sfinktera kustīgums, kuņģa iztukšošanās un muskuļu—zarnu (mioenterisko) nervu pinuma neironu izmaiņas, kas saistītas ar zarnu tranzītu un var ietekmēt svaru. Lasīt visu
-
Akūta caureja. Vīrusu izraisīta un baktēriju izraisīta
Varētu būt, ka uz pasaules nav cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nav piedzīvojis akūtas caurejas epizodi. Lielākajā daļā gadījumu caureja pieaugušajam nav dzīvību apdraudoša, taču bērniem bīstama var būt pat it kā banāla rotavīrusa infekcija. Lasīt visu
-
Gremošanas procesa brīnumainie līkloči. Stāstījums Latvijas Gastroenterologu VIII kongresā
Mīļie kolēģi! Savādas ģeķības stumdīts, nospriedu, ka nupat pienācis īstais brīdis, lai ar jums paspriedelētu par labi zināmu un daudziem, pieļauju, pat pamatīgi apnikušu lietu, proti, par to, kā mūsu ārējie un iekšējie orgāni tiek apgādāti ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām. Lasīt visu
-
Gastroezofageālā atviļņa slimības aktualitātes
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir bieža gremošanas trakta augšdaļas slimība ekonomiski attīstītās valstīs. Mūsdienās GEAS izplatība palielinās cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Novērojumi liecina, ka ar šo slimību vienādi bieži slimo gan sievietes, gan vīrieši. Lasīt visu
-
Žultsakmens izraisīts ileuss
Žultsakmens izraisīts ileuss ir reta žultsakmeņu slimības komplikācija. [1] Tas attīstās 0,3—0,5 % pacientu ar žultsakmeņu slimību. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes, arī žultsakmens izraisīts ileuss biežāk attīstās sievietēm. [4] Lasīt visu
-
Diētas kļūdu sekas
Tuvojas svētku laiks. Uzņemšanas nodaļās, ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās pieaugs to pacientu skaits, kas sūdzēsies par sātīgo svētku vakariņu sekām: dedzināšanu, vemšanu, caureju, sāpēm un diskomfortu vēderā. Katrai problēmai ir savs risinājums — par to šajā rakstā. Lasīt visu
-
Probiotikas: zināmais un mazāk zināmais
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu. Lasīt visu
-
H. pylori ārpus kuņģa—zarnu trakta
Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī. Lasīt visu
-
Dzelzs deficīta anēmija. Iemesli pacientiem ar kuņģa—zarnu trakta patoloģijām
Dzelzs deficīta anēmija var attīstīties dažādu iemeslu dēļ: to var izraisīt asiņošana (no gastrointestinālā trakta (GIT), no plaušu vai urīnizvadceļu bojājumiem, menstruācijas), dzelzs malabsorbcija, eritropoetīna terapija un eritrocītu destrukcija jeb hemolīze un malnutrīcija, tāpēc nepietiekamā daudzumā tiek uzņemta dzelzs. Lasīt visu
-
Protonu sūkņu inhibitori. Racionāla un neracionāla lietošana
Dati no vairākiem pētījumiem rāda, ka 27—81 % stacionētu pacientu protonu sūkņu inhibitorus (PSI) saņem bez atbilstīgām indikācijām. [4] Rakstā piedāvājam indikāciju un klīnisko situāciju izvērtējumu. Lasīt visu
Gastroenteroloģija
Pierakstīties jaunumiemZiņas
-
Kā stress grūtniecības laikā rada kognitīvus traucējumus bērnam?
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā. Lasīt visu
-
Kā bērnam precīzi novērtēt dehidratācijas pakāpi?
Lai maksimāli efektīvi aprūpētu bērnus ar smagu caureju, ir būtiski ātri un precīzi novērtēt dehidratācijas pakāpi. Šobrīd par visvairāk pārbaudīto metodi dehidratācijas noteikšanai uzskata DHAKA skalu, kurā novērtē 4 simptomus. Lasīt visu
-
Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti"
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti". Lasīt visu
Sabiedrības raksti
-
Tikai čoperis un ceļš. Ārsti - A. Derovs un V. Semeņuks
“Kad apsēžos uz čopera, esmu tikai es, motocikls un ceļš. Pārējais tajā brīdī atkāpjas tālākajā plānā. Prāts ir brīvs no ikdienas, stresa,” tā savas izjūtas, nododoties motorizētajam vaļaspriekam, raksturo uzrunātie dakteri. Lasīt visu
Nozares
- Alergoloģija (31)
- Algoloģija (39)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (107)
- Dietoloģija (28)
- Endokrinoloģija (176)
- Farmakoloģija (100)
- Fitoterapija (6)
- Fizikālā medicīna (6)
- Fleboloģija (33)
- Gastroenteroloģija (109)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (13)
- Ģimenes medicīna (92)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (88)
- Hepatoloģija (32)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (86)
- Kardioloģija (218)
- Ķirurģija (55)
- Laboratorā medicīna (1)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (33)
- Neiroloģija (137)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (41)
- Onkoloģija (87)
- Otorinolaringoloģija (43)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (69)
- Podoloģija (1)
- Psihiatrija-psihoterapija (78)
- Psihosomatika (13)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (66)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (50)
- Retās slimības (4)
- Sabiedrības veselība (25)
- Stomatoloģija (26)
- Traumatoloģija (26)
- Uroloģija (47)