2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts, IgE mediēts deguna gļotādas iekaisums. Klasiski tas izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Tomēr šķietami vieglā slimība pacientam var būt ļoti traucējoša, ko pierāda arvien jauni AR pacientu dzīves kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanas pētījumi.
Pašnāvību izplatība dažādās populācijās joprojām ir augsta, tāpēc nepieciešams uzlabot stratēģijas to novēršanai. Viens no pašnāvību veidiem ir dažādu zāļvielu letāla pārdozēšana, tāpat bieži sastopami gadījumi, kad vielu iespaidā veikta cita veida paškaitējums. Lai noskaidrotu, kādas vielas lietotas nāves brīdī veicot pašnāvību (t.sk. ar mērķi noindēties), tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Tiek izskatīti ieguvumi antihipertensīvai terapijai ar trīs vai četru zāļu kombināciju zemās devās sākotnējā arteriālās hipertensijas pārvaldībā. Lai novērtētu šādas kombinētās terapijas efektivitāti un drošumu, tika apkopoti dati no nejaušināti kontrolētiem pētījumiem visā pasaulē.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
1886. gadā vācu ārsts Jozefs fon Merings atklāja glikozūrisko efektu florizīnam (rūgtam dažu augļkoku sakņu mizas glikozīdam, SGLT2 inhibitoru priekštecim), postulējot, ka šīs bioķīmiskās vielas aktivitāte norit nierēs. Šo hipotēzi vēlāk apstiprināja arī vācu fiziologs Oskars Minkovskis. Un apmēram 130 gadus vēlāk cukura diabēta pasaule iepazina pirmos SGLT inhibitorus, kad EMA 2012. gadā apstiprināja pirmo no tiem — dapagliflozīnu. [1; 9]
Latvijas Universitātes zinātnieki trīs gadu garumā iesaistījušies starptautiskā zinātniskā konsorcijā, kura pētījumu rezultātus plāno iesniegt publicēšanai šā gada vidū. Noslēgtā klīniskā pētījuma un jauna veida slimības preklīniskā modeļa grauzējos rezultāti identificēs papildus šizofrēniju izraisošos neirobioloģiskos mehānismus.
Valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis par 300%, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un pētījumu centra IQVIA apkopotie dati* par valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaitu Baltijas valstīs no 2018. līdz 2022. gadam. Lai gan inovatīvo zāļu pieejamībā vērojams straujš pieaugums, to pieejamība, īpaši onkoloģijas pacientiem, joprojām saglabājas ierobežota. Tikai 30% vēža pacientu saņem efektīvu ārstēšanu ar jaunākās paaudzes medikamentiem.
Jauns pētījums liecina, ka vairāku recepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana var būt saistīta ar risku, taču daudziem cilvēkiem ir grūti atteikties no medikamentiem.
Multiplā skleroze ir hroniska, autoimūna, demielinizējoša centrālās nervu sistēmas slimība. Latvijā ir ap 2000 pacientu ar multiplās sklerozes diagnozi (G 35.0). Šo slimību parasti diagnosticē gados jauniem darbspējīgiem cilvēkiem, vidēji 20—40 gadu vecumā, un tas ir biežākais netraumatiskas invaliditātes cēlonis šajā vecumgrupā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
