Gados veci cilvēki ir lielākie zāļu patērētāji, jo ar gadiem pieaug saslimšanu daudzums, mazinās organisma aizsargspējas, bet uz šā fona zāļu lietošana kļūst problemātiskāka. Zāļu lietošanu lielā mērā ietekmē arī sociālie apstākļi, slimnieka psihiskais stāvoklis, taču noteicošais faktors ir ar vecumu saistītās izmaiņas organismā, kas nosaka preparātu farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas. Šajā rakstā aktualizētas šīs īpatnības, kas noderēs kolēģiem praksē.
Saskaņā ar statistikas prognozi attīstītās valstīs, arī Latvijā, iedzīvotāju skaits grupā no 65 gadiem un vecākiem turpmākajos 25 gados palielināsies par vairāk nekā 30%, vidējais dzīves ilgums pieaugs no 76 līdz 80 gadiem. Jau tagad Latvijā palielinās gados vecu, bet vēl darbspējīgu cilvēku skaits, kuriem ir teicamas profesionālās īpašības un pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū. Mūsdienu gerontoloģija būtisku nozīmi piešķir indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas novecošanas traucējumiem saistībā ar neproduktīva stresa un sociālās adaptācijas problēmu ietekmi uz organismu: indivīdam attīstās neirotisks stāvoklis, trauksme un depresija, kognitīvi traucējumi. [1; 2]
Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējas vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!” Zi nātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, savstarpēju nepatiku, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, zaudētu kopdzīves perspektīvu. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās saskarsmē ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
PVO ziņo, ka pasaulē katrs trešais cilvēks cieš no kāda malnutrīcijas veida. NCD Riska faktoru apvienība paredz, ka 2025. gadā vairāk nekā 21 % sieviešu būs aptaukošanās. Šie skaitļi ir satraucoši arī jauno māmiņu un jaundzimušo veselības kontekstā. Ne velti Starptautiskā Ginekologu un dzemdību speciālistu federācija (FIGO) izstrādājusi kontrolsarakstu* ar jautājumiem sievietēm agrīnā grūtniecībā un grūtniecības plānošanas posmā, lai atpazītu riska faktorus, kas saistīti ar sievietes diētas paradumiem un izpratni par veselīgu uzturu.