Ik pa laikam ziņu lentes rotā virsraksti, ka uz Latviju pārvietotas personas no Sīrijas, Eritrejas, Irākas..., kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Un arī apmulsums — visi pirmie 23 aizsardzības statusu ieguvušie ir prom. Vācijā! Skaidrs, ka patvēruma meklētāji ir mūsu tagadne un nākotne. Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma viņiem ir gatava?
Pētījumā noskaidrots, ka smēķēšanas atmešanā pastāv dzimumatšķirības atmešanai paredzēto medikamentu efektivitātē.
Iepriekšējā Doctus numurā aizsākām rakstu sēriju par personībām, kas savulaik bijušas aktīvas un spilgtas medicīnā un farmācijā* — ko viņi dara pašlaik? Šoreiz par pediatru EDVARDU EGILU ZĀLĪTI, kurš pēc desmit gadu prombūtnes Amerikā atkal atgriezies Latvijā un martā sāk praktizēt. Par Latviju viņš runā ar lielu mīlestību — Latvijā jūtas vairāk mājās nekā Amerikā.
Sirsnīgs, atsaucīgs un pacientu novērtēts ir Dr. ANATOLIJS RUSKULIS. Ģimenes ārsts ar 33 gadu darba pieredzi, savulaik cīnījies barikādēs par Latvijas neatkarību, negaužas par to, kā nav un kas varētu būt, bet novērtē to, kas dots.
“Atceros kā šodien — pirms četrpadsmit gadiem 10. augustā Vidrižu skolas sporta zālē kopā ar Dr. Edīti Vītolu sapulcinājām septiņdesmit kolēģus un nodibinājām Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, jo nebija organizācijas, kas mūs aizstāvētu,” atceras LĪGA KOZLOVSKA, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.
Tikšanās ar Kolkas ģimenes ārsti INGRĪDU LIEPU sarunāta trešdienas rītā, kamēr vēl nav sākusies pacientu pieņemšana. Pagasta pārvaldes mājā uzkāpjam otrajā stāvā, esam mazliet pirms norunātā laika, bet tur jau daktere nāk — ar ziedu pušķīti rokās. Sarunas laikā daudz smaida un tik sirsnīgi runā par kolceniekiem — visi savējie! Uz Kolku atnākusi pirms 20 gadiem no Ķekavas, un nu šī vieta viņai ir īpaša.
Žurnālam Doctus ir jauka tradīcija — jau vairāk nekā 10 gadu garumā dodamies ciemos uz Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm. Izstaigājam nodaļas, izrunājamies ar satiktajiem ārstiem. Šoreiz ceļš ved uz Kurzemi, izmetot līkumu cauri Zemgalei, pilsētai Slocenes upes krastos. Maršruts: Tukums—Dundaga—Kolka—Ventspils—Talsi. Trīs dienās redzētais un emocijas spēlējas kā melnbalti taustiņi. Skrējiens, dežurējot vairākās slimnīcās, un gaisma darba kabinetā līdz vēlai naktij. Pacietība un neticība,ka dzīve ies uz augšu. Piekusums un silts smaids.
Profesora K. Rudzīša interpretācijā* diagnosticēt nozīmē iepazīt slimību caur un cauri pēc termina “diagnosis” tulkojuma no grieķu valodas (dia — cauri, gnosco — zinu). Šis grāmatas ievada postulāts ir kā pamatojums detalizētajai informācijai par metodēm un iespējām slimību iepazīt, slimnieku rūpīgi izmeklējot — profesora vārdiem runājot — no galvas līdz papēžiem.
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
