Bērniem biežāk sastopami iedzimti un iekaisīgi kakla veidojumi, taču prātā vienmēr jāpatur malignitātes iespējamība, īpaši gadījumos, kad veidojums turpina palielināties izmēros, lai gan tiek adekvāti ārstēts. Šis raksts ir īss ceļvedis plašajā veidojumu diferenciāldiagnostikā bērniem, palīdzot atšķirt akūtu no hroniska, dzīvībai bīstamu no pašlimitējoša.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu.
Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā.
Reibonis nav vienkāršs simptoms, jo zem tā slēpjas ļoti daudzas vieglāk un grūtāk ārstējamas slimības. Par to, kā neapjukt reiboņu pasaulē, katrs no sava skatpunkta stāsta neiroloģijas, otorinolaringoloģijas un psihiatrijas eksperts.
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Jau pusotru gadu Rīgā veiksmīgi darbojas LOR Klīnika — tajā Latvijas universitāšu slimnīcu vadošo speciālistu zināšanas un pieredze apvienota ar visjaunākās paaudzes tehnoloģijām, piedāvājot ausu, kakla un deguna slimību diagnostiku, kā arī visu iespējamo ārstniecisko pasākumu spektru gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir biežākais vertigo iemesls, tā sastopamība pieaug līdz ar vecumu. [2] Neatpazīts un nediagnosticēts LPPV ir gandrīz 10 % geriatriskās populācijas. [3–4]
Apgrūtinātu elpošanu caur degunu bērniem novēro bieži — gan kā parādību akūtu infekciju gadījumā, gan hronisku iekaisumu dēļ un anatomisku īpatnību dēļ augšējos elpceļos. Brīva elpošana caur degunu ir svarīgs dzīves kvalitātes un veselības priekšnoteikums, tāpēc savlaicīga deguna obstrukcijas diagnostika un ārstēšana ir svarīga bērna pilnvērtīgai attīstībai.
Podagra ir labi zināma iekaisīga locītavu slimība, kurai raksturīgs patoloģisks urīnskābes metabolisms. Vēsturiski tā tika uzskatīta par karaļu slimību, jo tikai augstākās klases pārstāvji sociālā statusa dēļ varēja atļauties vīnu un gaļu. Šobrīd, 21. gadsimtā, tā tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu vairāku metabolisku blakusslimību un augstā mirstības riska dēļ.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
Viņam ir tikai 35 gadi. Viņš pieder onkoķirurgu Ratiani saimei un jau vada Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļu, kur piepilda sapni attīstīt pasaules līmeņa onkoķirurģiju. Ārpus operāciju zāles Dr. Iļjam Ratiani patīk baudīt mājas omulību ar ģimeni vai izmest kādu loku pa Latgali kopā ar dakteru baikeru klubiņu. Ļoti pacietīgs — savu gruzīna temperamentu parāda reti.
Lai pārrunātu situāciju un izgaismotu nozarei un pacientiem būtiskas pārmaiņas, publiskajā telpā norisinās dažādas nozares līderu un profesionāļu diskusijas, cenšoties izskaidrot Veselības ministrijas (VM) radīto reformu, kas cieši skar farmaceitus, aptiekas un zāļu apgādes uzņēmumus
Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka nepietiekama barojuma dēļ ik gadu mirst vidēji 2,7 miljoni jaundzimušo. Lai jaundzimušais spētu pieņemties svarā, attīstīties fiziski un psihoemocionāli, būtiski nodrošināt zīdaiņa augšanai atbilstošu barošanu.
