Onihomikoze ir nagu sēnīšinfekcija, kas deformē naga struktūru, rada sāpes, diskomfortu, turklāt cilvēkiem ar imūnsistēmas darbības traucējumiem palielina risku mīksto audu infekciju attīstībai. Visbiežāk onihomikozi izraisa dermatofīti, taču mēdz būt arī rauga sēnīšu un nedermatofītu sēnīšu bojāti nagi.
Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.
Vasarā blakus pozitīvai iedarbībai pēdas tiek pakļautas vīrusu un baktēriju ietekmei, kukaiņu kodumiem un dažādām traumām, tāpēc piedāvājam apkopojumu par vīrusu kārpām, ādas sēnīti, varžacīm un plaisām papēžos, kā arī par diabētiskās pēdas sindromu, kas aktuāls neatkarīgi no gadalaika.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.