Nozare | Onkoloģija

Medicīnas un farmācijas raksti
Kacino_ds_sindroms-large

Ļaundabīgs karcinoīdais sindroms

Keiša–Ķirse L., Prokofjeva J. | Maijs 2018

Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.). Lasīt visu

6_lpp-large

Ķīmijterapija un sirds—asinsvadu sistēmas veselība. Kā pasargāt sirdi ķīmijterapijas laikā?

Berzina M., Caunīte L. | Aprīlis 2017

Sirds—asinsvadu sistēmas slimības pasaulē vēl joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, taču statistika pamazām mainās — 12 Eiropas valstīs tās vairs nav biežākais nāves cēlonis, to vietu ieņem onkoloģiskas slimības. Lasīt visu

  • Ķīmijterapijas blaknes

    Jurginauska L. | Decembris 2016

    Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas. Lasīt visu

  • Ļaundabīga insulinoma. Izaicinājumi hormonāli aktīva audzēja ārstēšanā

    Lase I. | Novembris 2016

    Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar neiroendokrīnu audzēju — insulinomu. Gadījuma aprakstā detalizēti skaidroti izmeklējumi un ārstu izvēlētās ārstēšanas metodes katrā slimības progresēšanas posmā. Lasīt visu

  • Rehabilitācija pēc krūts vēža operācijas. Biežākās problēmas un to pārvaldība

    Krasovska J., Petraite A. u.c. | Oktobris 2016

    SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus. Lasīt visu

  • Ādas melanoma. Jaunākās diagnostikas un terapijas iespējas Latvijā

    Zemniece L., Kaļva A. u.c. | Oktobris 2016

    Aprakstītajā klīniskajā gadījumā atainota jaunas diagnostikas metodes — pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) nozīme agrīnas slimības aktivitātes noteikšanā pacientam ar ādas melanomu, kas deva iespēju sākt savlaicīgu mērķterapiju. Lasīt visu

  • Pacienta aprūpe pēc kolorektālā vēža ārstēšanas

    Keiša–Ķirse L. | Augusts 2016

    Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes. Lasīt visu

  • Pacients ar onkoloģisku slimību. Jautājumi un atbildes

    Kozlovska L., Keiša–Ķirse L. | Novembris 2015

    Pacientus ar onkoloģiskām slimībām un to izraisītām sāpēm ģimenes ārsta praksē sastop ik dienas. Kā rīkoties dažādās situācijās, kā palīdzēt pacientam cīnīties ar sāpēm un nogurumu? Rakstā apkopotas ģimenes ārsta sagatavotas praktiskas situācijas, kuras risināt palīdz onkologs—ķīmijterapeits. Lasīt visu

  • Febrila neitropēnija solīdu audzēju pacientiem ģimenes ārsta praksē

    Plāte S., Gašenko E. u.c. | 2015. gada 2. oktobris

    Febrila neitropēnija uzskatāma par akūtu stāvokli onkoloģijā, jo neatpazīta un adekvāti neārstēta stāvokļa gadījumā pacientu mirstības rādītājs ir ļoti augsts, bet, ja diagnosticē vēlīni, atbilde uz antibakteriālo terapiju ir sliktāka. Lasīt visu

  • Granulāro šūnu audzējs barības vadā

    Bernarde K., Erne L. u.c. | Maijs 2015

    Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzēju ar zemu proliferācijas aktivitāti, gastroezofageālā atviļņa slimību un refluksa ezofagītu (B pakāpe). Klīniskā gadījumā aprakstā lasiet par veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem terapijas veidiem. Lasīt visu

  • Osteoporozes medikamenti onkoloģiskiem pacientiem

    Rasa I. | 2015. gada 28. maijs

    Uzlabojoties vēža agrīnai diagnostikai un ārstēšanas metodēm, pieaugusi pacientu dzīvildze, bet vienlaikus palielinās arī kaulu bojājuma un lūzumu risks, tāpēc mūsdienās onkoloģisku pacientu aprūpē jāiekļauj kaulu minerālā blīvuma (KMB) zuduma un osteoporozes riska faktoru izvērtējums, kā arī savlaicīgi jāsāk KMB zuduma profilakse un osteoporozes ārstēšana ar atbilstīgiem medikamentiem. [1] Lasīt visu

  • Mezenhimālas hondrosarkomas retas izpausmes

    Štrumfa I., Bogdanova T. u.c. | Oktobris 2014

    Mezenhimāla hondrosarkoma ir reta, agresīva hondrosarkomas forma, kas sastāv no primitīvām mezenhimālām šūnām un skrimšļa šūnām. Tā var attīstīties jebkuras lokalizācijas kaulos un mīkstajos audos, bet biežāk skar augšstilba kaulu, žokļu kaulus, ribas un mugurkaulu. Viena no retākajām lokalizācijām, kur konstatēta mezenhimāla hondrosarkoma, ir plauksta. Audzējs biežāk aprakstīts jauniem pacientiem. [1] Lasīt visu

  • Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē. Cik daudz mēs zinām?

    Sosārs V. | Maijs 2014

    Audzēja gadījumā sāpes nosacīti var iedalīt divās daļās: hroniskās jeb bāzes sāpēs un izlaušanās sāpēs. Līdz ar to terapijas sastāvdaļa būs hronisko jeb bāzes sāpju kupēšana, visbiežāk izvēloties ilgdarbīgus medikamentus ar 12, (24), 72 stundu iedarbību. Izlaušanās sāpju mazināšanai izmanto ātras un īslaicīgas darbības medikamentus. Lasīt visu

  • Agrīna prostatas vēža diagnostika. Mūsdienu problēmas un iespējas

    Melne V. | Oktobris 2013

    Priekšdziedzera vēzis (PV) ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem. Šobrīd aktuāla problēma priekšdziedzera vēža ir agrīna diagnostika, t.i., gadījumi, kad digitāli rektāli prostata ir neizmainīta, bet aizdomas par malignitāti rada paaugstināts PSA līmenis asins serumā. Īpaši svarīga būtu agrīnā prostatas vēža diagnostika agresīva prostatas vēža slimniekiem, jo mirstību no prostatas vēža pārsvarā veido šie vēža gadījumi. Pētījumos pierādīts, ka ar mūsdienu vizualizācijas metodēm ir iespējams uzlabot audzēja lokalizāciju prostatā, savukārt tas ļauj tēmēti veikt biopsiju. Lasīt visu

  • Imūnhistoķīmija prostatas vēža diagnostikā. PSA un citi prostatas vēža marķieri

    Melne V. | 2013. gada 21. janvāris

    Imūnhistoķīmijas attīstības pirmajos gados 20. gadsimta sākumā antivielas pret interesējošiem antigēniem ieguva pats izmeklētājs. Mūsdienās ir daudz kā poliklonālu, tā monoklonālu antivielu. Pataloganatomu praktiskajā darbā antivielas ir neaizstājama izmeklējumu sastāvdaļa. Ar imūnhistoķīmijas metodēm atklāj šūnu un audu komponentu (antigēnu) in situ, pateicoties tā sasaistei ar iezīmētajām antivielām. [1] Mūsdienās imūnhistoķīmiskās metodes ir izmeklējuma obligāta daļa, jo tikai šīs metodes nodrošina lokalizācijas specifisko vizualizāciju dažādu šūnu audos, hormonos un to receptoros, fermentos, imūnglobulīnos, šūnu komponentos un pat atsevišķos gēnos un palīdz izprast sekretoros un sintētiskos procesus.   Lasīt visu

  • “Vīriešus var nosaukt par laimīgiem...” Jauns skats uz PSA

    Melne V. | Janvāris 2013

    "Vīriešus var nosaukt par laimīgiem: iespēja nomirt ar prostatas vēzi ir daudz lielāka nekā iespēja nomirt no prostatas vēža," - žurnālā New York Times rakstīja Richard Ablin. [1] Ik gadu 30 miljoni amerikāņu vīriešu veic prostatas vēža (PV) sijājošo atlasi (skrīningu) ar PSA līmeņa noteikšanu: 16% vīriešu nosaka diagnozi "prostatas vēzis", bet tikai 3% vīriešu mirst no šīs saslimšanas. [1; 2] PSA noteikšana asins serumā - prioritāra, bet ne viennozīmīga metode agrīnas saslimšanas diagnostikā. [1] Lasīt visu

  • Pancitopēnija

    Stāka A., Lugovska S. u.c. | Oktobris 2012

    Pancitopēnijas gadījumā jābūt ļoti plašai atvērtībai uz to, ka iemesli var būt ļoti daudzveidīgi un klīniskās izpausmes atšķirties no tiem, kam ir “pilna” asinsaina. Tāpēc gadījumi ar neitropēniju, pancitopēniju, hemolīzi ir ar augstu mirstības risku un vienmēr jāuztver kā ārkārtīgi nopietni, turklāt tie nemaz nav tik reti, kā mēs reizēm vēlamies domāt. Jo ātrāk un precīzāk ārstēsim, jo pacienta iespēja izķepuroties būs lielāka. Lasīt visu

  • Pirmsvēža kuņģa bojājumi un stāvokļi

    Janovičs P., Leja M. u.c. | Oktobris 2012

    Kuņģa vēzis ir otrajā vietā nāves cēloņu struktūrā no onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē. Saslimstība ar kuņģa vēzi – 14/100 000 personām/gadā (world standartised rate), augstāka saslimstība ir Austrumāzijā, Austrumeiropā (arī Latvijā). [1] Pēc Latvijas Vēža reģistra datiem kuņģa vēža saslimstība Latvijā 2008.gadā bija 24,6 uz  100 000 iedzīvotāju. [2] Lai gan pēdējos gadu desmitos saslimstība ar kuņģa vēzi samazinājusies, īpaši rietumvalstīs, mirstība joprojām ir augsta. [1] Kad kuņģa vēzis diagnosticēts agrīnās stadijas, piecu gadu dzīvildze pārsniedz 90%, vēlīnās stadijās piecu gadu dzīvildze ir zem 50%. [3] Lasīt visu

  • Krūts vēzis III daļa: ārstēšana

    Srebnijs A. | Jūlijs 2012

    Pēdējos gadu desmitos krūts vēža ārstēšanā mainījies daudz kas. 1970. gados sākās zinātniska krūts vēža ārstēšanas ēra, tika sākti apjomīgi starptautiski pētījumi, kuru rezultātu publikācija pēc 10–15–20 gadiem pilnīgi izmainīja mūsu uzskatus par krūts vēža ārstēšanu. Šo pētījumu rezultāti pierādīja, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par krūts saaudzējošo operāciju rezultātiem (kombinējot tos ar staru terapiju) no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā un kosmētiskā viedokļa. Lasīt visu

  • Multiplā mieloma

    Pildava S. | 2012. gada 16. jūlijs

    Žurnālam Doctus bija iespēja piedalīties 17. Eiropas Hematologu asociācijas rīkotajā kongresā Amsterdamā, kurā īpaša darba sesija bija veltīta multiplās mielomas ārstēšanas iespējām. Esam apkopojuši nozīmīgāko pētījumu rezultātus. Mieloma ir otrais biežākais asins ļaundabīgais audzējs aiz limfomas, proti, apmēram 1% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. ASV un lielākajā daļā Rietumeiropas valstu mielomas incidence ir 3–4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā 2011. gadā tika reģistrēti 102 pacienti ar multiplo mielomu, tas ir, 5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Piecu gadu izdzīvotība ir 10–50%, tomēr ar jaunajiem ārstēšanas režīmiem pacienti dzīvo 10–20 vai pat vairāk gadus. Mieloma nav izārstējama, bet labi padodas ārstēšanai, Amerikas Savienotajās Valstīs tiek ordinēti vairāk nekā 100 medikamentu režīmi.    Lasīt visu

  • Krūts vēzis. II daļa: morfoloģiska un vizuāla diagnostika

    Srebnijs A., Isajevs S. u.c. | Jūnijs 2012

    Turpinām rakstu sēriju par krūts vēzi, pirmajā daļā aplūkojām šīs nopietnās saslimšanas epidemioloģiju un riska faktorus. Šajā rakstā pievēršamies krūts vēža morfoloģiskai un vizuālai diagnostikai, uzsverot biežākos morfoloģiskos variantus un labākos diagnostiskos rīkus šo ļaundabīgo audzēju atpazīšanai un novērtēšanai. Aplūkojam gadījumus, kad mamogrāfija ir efektīvs diagnostiskais līdzeklis un kad jāizvēlas cita diagnostikas metode. Lasīt visu

  • Krūts vēzis. I daļa: epidemioloģija, riska faktori

    Srebnijs A., Eglītis J. | Maijs 2012

    Krūts vēzis (KV) ir visbiežākā onkoloģiskā slimība sievietēm kā visā pasaulē, tā arī pie mums Latvijā. Katru gadu pasaulē ar krūts vēzi saslimst 1,15 miljoni sieviešu, veidojot 23% no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 14% no vēža izraisītiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē vairāk nekā 400 000 sieviešu mirst ar šo kaiti. Tajā pašā laikā pasaulē ir vairāk nekā četri miljoni sieviešu, kam šī slimība ir ārstēta un kas dzīvo ilgāk par pieciem gadiem. [1; 26] Lasīt visu

  • Eiromelanomas diena un cīņa pret ādas vēzi

    Pildava S. | Maijs 2012

    Marta nogalē Rīgas Stradiņa universitāte un biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” rīkoja konferenci “Dermato-onkoloģijas aktualitātes Latvijā. Eiromelanomas kampaņai Latvijā – 5 gadi”, kuras mērķauditorija bija dermatologi, ģimenes ārsti, onkologi un citu specialitāšu pārstāvji. Konferencē tika aplūkots ļoti plašs šīs problēmas jautājumu loks: statistikas dati par slimības izplatību, primārās un sekundārās profilakses iespējas, diagnostika un ārstēšana, kā arī bija ekskluzīva iespēja dzirdēt Eiromelanomas dienas aizsācējas Veronique de Marmol lekciju par šo nozīmīgo problēmu. Piedāvājam šīs konferences galveno atziņu apkopojumu. Lasīt visu

  • Nieres audzēja ārstēšana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā

    Vaganovs P., Žukovska J. u.c. | Marts 2012

    Nieres vēzis ir nopietna problēma gan pasaulē, gan arī Latvijā. Lielāka saslimstība ir rietumvalstīs, ikgadējs saslimstības pieaugums ir 2%, kaut gan Dānijā un Zviedrijā pēdējos 20 gados vērojama saslimstības mazināšanās. [1] Mirstība no nieres vēža ir stabilizējusies 1990. gados ar nelielu tendenci uz samazināšanos. [2] 90% gadījumu – nieres šūnu vēzis. Pārējie audzēji – onkocitoma, nieres sarkoma, nefroblastoma (Wilmstumor) – sastopami ievērojami retāk. Ņemot vērā problēmas aktualitāti un jaunās tendences nieres audzēja terapijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centrā tika veikta retrospektīva nieres audzēja histoloģisko tipu, stadiju un terapijas veidu analīze. Lasīt visu

Onkoloģija

Pierakstīties jaunumiem

Nozares