Nozare | Onkoloģija
Medicīnas un farmācijas raksti

Solitāri fibrozs pleiras audzējs
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2] Lasīt visu

Galvas un kakla plakanšūnu vēzis. Klīniskais pētījums P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā
2020. gada pavasarī P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts klīniskais novērojums pacientiem ar galvas un kakla plakanšūnu vēzi. Pētījumā tiek iekļauti pacienti ar histoloģiski pierādītu galvas un kakla plakanšūnu vēzi, kuriem slimība ir plaši lokāli izplatīta un sākotnēja operatīva terapija nav iespējama vai būtu ar lielu komplikāciju risku. Lasīt visu
-
Onkoloģiskās slimības nešķiro. Skaudrā statistika, riski, ārstēšana
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka. Lasīt visu
-
Kolorektālā vēža pacients. Simptomātiska terapija
Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām. Lasīt visu
-
Pacientes ar metastātisku krūts vēzi dzīvo ilgāk
Krūts vēzis ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm gan Latvijā, gan Eiropā. Lai gan valsts finansējums medicīnai ir ierobežots, metastātiska krūts vēža pacientēm arī Latvijā iespējama moderna un vadlīnijām atbilstoša terapija. Šajā rakstā sniegts īss izklāsts, kas tiek uzskatīta par modernu terapiju un ko no tās spējam piedāvāt Latvijā. Lasīt visu
-
Plaušu vēža mērķterapija. Rets plaušu adenokarcinomas gadījums
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta. Lasīt visu
-
PET/DT nozīme Hodžkina limfomas pacientiem terapijas efekta novērtēšanā
Hodžkina limfoma (HL) ir ļaundabīgs B limfocītu audzējs ar primāro lokalizāciju limfmezglos, kuram histoloģiski raksturīgas Rīda—Šternberga šūnas. Attīstītajās valstīs HL sastopamība gadā ir 2,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas Latvijas populācijā ir ap 50 jaunu HL pacientu ik gadu — vairākums no tiem ir jauni cilvēki mūža trešajā desmitgadē. [1; 15] Lasīt visu
-
Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas. Lasīt visu
-
Mutes dobuma audzējs. Savlaicīga diagnostika — veiksmīgs rezultāts
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna. Lasīt visu
-
Plaušu vēzis. “Zaļais koridors” — kā strādā?
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā? Lasīt visu
-
Melanoma. Agresīva, taču novēršama
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu
-
Metastātisks kolorektāls vēzis. Pacienta mūsdienīgas ārstēšanas stratēģija
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1] Lasīt visu
-
Dzemdes kakla vēzis. Specifiskās terapijas blakusparādības un to ārstēšana
Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais pasaulē visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā tas ir otrais biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, turklāt pēdējos desmit gados saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pieaugusi par 60 %. [1; 2] Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Kāda ir psihiatra un psihoterapeita loma?
Onkoloģiska slimība ir diagnoze, kas būtiski maina cilvēka dzīvi un joprojām rada nozīmīgu psiholoģisku un emocionālu distresu, — pat par spīti tam, ka mūsdienās ļoti progresējusi audzēju agrīna diagnostika un ārstēšana. Lasīt visu
-
Horionkarcinoma un hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota. Lasīt visu
-
Linča sindroms. Pētījums Latvijā
Darba mērķis bija izvērtēt Linča sindromam raksturīgāko gēnu mutāciju sastopamību un iespējamo agrīno diagnostiku Latvijā pacientiem līdz 50 gadu vecumam ar apstiprinātu resnās zarnas un/vai endometrija vēzi 2012.—2013. gadā. Lasīt visu
-
Ļaundabīgs karcinoīdais sindroms
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.). Lasīt visu
-
Ķīmijterapija un sirds—asinsvadu sistēmas veselība. Kā pasargāt sirdi ķīmijterapijas laikā?
Sirds—asinsvadu sistēmas slimības pasaulē vēl joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, taču statistika pamazām mainās — 12 Eiropas valstīs tās vairs nav biežākais nāves cēlonis, to vietu ieņem onkoloģiskas slimības. Lasīt visu
-
Ķīmijterapijas blaknes
Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas. Lasīt visu
-
Ļaundabīga insulinoma. Izaicinājumi hormonāli aktīva audzēja ārstēšanā
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar neiroendokrīnu audzēju — insulinomu. Gadījuma aprakstā detalizēti skaidroti izmeklējumi un ārstu izvēlētās ārstēšanas metodes katrā slimības progresēšanas posmā. Lasīt visu
-
Rehabilitācija pēc krūts vēža operācijas. Biežākās problēmas un to pārvaldība
SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus. Lasīt visu
-
Ādas melanoma. Jaunākās diagnostikas un terapijas iespējas Latvijā
Aprakstītajā klīniskajā gadījumā atainota jaunas diagnostikas metodes — pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) nozīme agrīnas slimības aktivitātes noteikšanā pacientam ar ādas melanomu, kas deva iespēju sākt savlaicīgu mērķterapiju. Lasīt visu
-
Pacienta aprūpe pēc kolorektālā vēža ārstēšanas
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes. Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Jautājumi un atbildes
Pacientus ar onkoloģiskām slimībām un to izraisītām sāpēm ģimenes ārsta praksē sastop ik dienas. Kā rīkoties dažādās situācijās, kā palīdzēt pacientam cīnīties ar sāpēm un nogurumu? Rakstā apkopotas ģimenes ārsta sagatavotas praktiskas situācijas, kuras risināt palīdz onkologs—ķīmijterapeits. Lasīt visu
Onkoloģija
Pierakstīties jaunumiemZiņas
-
Novēlota vēža ārstēšanas uzsākšana var būt nāvējoša: 5 un 10 gadu dati
Covid-19 pandēmija ir rezultējusies ar vēža skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas aizkavēšanos - un jauns pētījums parāda, cik nāvējoša var būt vēža ārstēšanas aizkavēšanās. Lasīt visu
-
Kontracetīvās tabletes var pasargā no olnīcu un endometrija vēža
Upsalas universitātē veiktā pētījumā, iesaistot vairāk nekā 250 000 sieviešu, pierādīja, ka perorālo kontracepcijas tablešu lietošana aizsargā no olnīcu un endometrija vēža. Lasīt visu
-
Onkoloģisko pacientu plūsma caur „zaļo koridoru” pieaug; visbiežāk aizdomas par krūts un ādas vēzi
Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis. Lasīt visu
Sabiedrības raksti
-
Izkāpt no (dis)komforta zonas
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti. Lasīt visu
-
Nepazaudēt sevi un restartēties. Onkologs Jānis Eglītis
Onkologs JĀNIS EGLĪTIS, Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, veic caurmērā trīssimt līdz trīssimt piecdesmit operāciju gadā. Ja rēķina aritmētiski — teju ik dienu pa pacientei ar diagnozi “krūts vēzis”. Lasīt visu
Nozares
- Alergoloģija (32)
- Algoloģija (41)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (109)
- Dietoloģija (28)
- Endokrinoloģija (181)
- Farmakoloģija (104)
- Fitoterapija (6)
- Fizikālā medicīna (6)
- Fleboloģija (33)
- Gastroenteroloģija (112)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (13)
- Ģimenes medicīna (98)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (92)
- Hepatoloģija (33)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (104)
- Kardioloģija (226)
- Ķirurģija (57)
- Laboratorā medicīna (1)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (33)
- Neiroloģija (149)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (42)
- Onkoloģija (91)
- Otorinolaringoloģija (46)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (75)
- Podoloģija (1)
- Psihiatrija-psihoterapija (86)
- Psihosomatika (14)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (69)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (51)
- Retās slimības (4)
- Sabiedrības veselība (32)
- Stomatoloģija (27)
- Traumatoloģija (28)
- Uroloģija (49)