Nozare | Onkoloģija
Medicīnas un farmācijas raksti
Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas. Lasīt visu
Mutes dobuma audzējs. Savlaicīga diagnostika — veiksmīgs rezultāts
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna. Lasīt visu
-
Plaušu vēzis. “Zaļais koridors” — kā strādā?
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā? Lasīt visu
-
Melanoma. Agresīva, taču novēršama
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu
-
Metastātisks kolorektāls vēzis. Pacienta mūsdienīgas ārstēšanas stratēģija
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1] Lasīt visu
-
Dzemdes kakla vēzis. Specifiskās terapijas blakusparādības un to ārstēšana
Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais pasaulē visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā tas ir otrais biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, turklāt pēdējos desmit gados saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pieaugusi par 60 %. [1; 2] Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Kāda ir psihiatra un psihoterapeita loma?
Onkoloģiska slimība ir diagnoze, kas būtiski maina cilvēka dzīvi un joprojām rada nozīmīgu psiholoģisku un emocionālu distresu, — pat par spīti tam, ka mūsdienās ļoti progresējusi audzēju agrīna diagnostika un ārstēšana. Lasīt visu
-
Horionkarcinoma un hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota. Lasīt visu
-
Linča sindroms. Pētījums Latvijā
Darba mērķis bija izvērtēt Linča sindromam raksturīgāko gēnu mutāciju sastopamību un iespējamo agrīno diagnostiku Latvijā pacientiem līdz 50 gadu vecumam ar apstiprinātu resnās zarnas un/vai endometrija vēzi 2012.—2013. gadā. Lasīt visu
-
Ļaundabīgs karcinoīdais sindroms
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.). Lasīt visu
-
Ķīmijterapija un sirds—asinsvadu sistēmas veselība. Kā pasargāt sirdi ķīmijterapijas laikā?
Sirds—asinsvadu sistēmas slimības pasaulē vēl joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, taču statistika pamazām mainās — 12 Eiropas valstīs tās vairs nav biežākais nāves cēlonis, to vietu ieņem onkoloģiskas slimības. Lasīt visu
-
Ķīmijterapijas blaknes
Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas. Lasīt visu
-
Ļaundabīga insulinoma. Izaicinājumi hormonāli aktīva audzēja ārstēšanā
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar neiroendokrīnu audzēju — insulinomu. Gadījuma aprakstā detalizēti skaidroti izmeklējumi un ārstu izvēlētās ārstēšanas metodes katrā slimības progresēšanas posmā. Lasīt visu
-
Rehabilitācija pēc krūts vēža operācijas. Biežākās problēmas un to pārvaldība
SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus. Lasīt visu
-
Ādas melanoma. Jaunākās diagnostikas un terapijas iespējas Latvijā
Aprakstītajā klīniskajā gadījumā atainota jaunas diagnostikas metodes — pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) nozīme agrīnas slimības aktivitātes noteikšanā pacientam ar ādas melanomu, kas deva iespēju sākt savlaicīgu mērķterapiju. Lasīt visu
-
Pacienta aprūpe pēc kolorektālā vēža ārstēšanas
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes. Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Jautājumi un atbildes
Pacientus ar onkoloģiskām slimībām un to izraisītām sāpēm ģimenes ārsta praksē sastop ik dienas. Kā rīkoties dažādās situācijās, kā palīdzēt pacientam cīnīties ar sāpēm un nogurumu? Rakstā apkopotas ģimenes ārsta sagatavotas praktiskas situācijas, kuras risināt palīdz onkologs—ķīmijterapeits. Lasīt visu
-
Febrila neitropēnija solīdu audzēju pacientiem ģimenes ārsta praksē
Febrila neitropēnija uzskatāma par akūtu stāvokli onkoloģijā, jo neatpazīta un adekvāti neārstēta stāvokļa gadījumā pacientu mirstības rādītājs ir ļoti augsts, bet, ja diagnosticē vēlīni, atbilde uz antibakteriālo terapiju ir sliktāka. Lasīt visu
-
Granulāro šūnu audzējs barības vadā
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzēju ar zemu proliferācijas aktivitāti, gastroezofageālā atviļņa slimību un refluksa ezofagītu (B pakāpe). Klīniskā gadījumā aprakstā lasiet par veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem terapijas veidiem. Lasīt visu
-
Osteoporozes medikamenti onkoloģiskiem pacientiem
Uzlabojoties vēža agrīnai diagnostikai un ārstēšanas metodēm, pieaugusi pacientu dzīvildze, bet vienlaikus palielinās arī kaulu bojājuma un lūzumu risks, tāpēc mūsdienās onkoloģisku pacientu aprūpē jāiekļauj kaulu minerālā blīvuma (KMB) zuduma un osteoporozes riska faktoru izvērtējums, kā arī savlaicīgi jāsāk KMB zuduma profilakse un osteoporozes ārstēšana ar atbilstīgiem medikamentiem. [1] Lasīt visu
-
Mezenhimālas hondrosarkomas retas izpausmes
Mezenhimāla hondrosarkoma ir reta, agresīva hondrosarkomas forma, kas sastāv no primitīvām mezenhimālām šūnām un skrimšļa šūnām. Tā var attīstīties jebkuras lokalizācijas kaulos un mīkstajos audos, bet biežāk skar augšstilba kaulu, žokļu kaulus, ribas un mugurkaulu. Viena no retākajām lokalizācijām, kur konstatēta mezenhimāla hondrosarkoma, ir plauksta. Audzējs biežāk aprakstīts jauniem pacientiem. [1] Lasīt visu
-
Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē. Cik daudz mēs zinām?
Audzēja gadījumā sāpes nosacīti var iedalīt divās daļās: hroniskās jeb bāzes sāpēs un izlaušanās sāpēs. Līdz ar to terapijas sastāvdaļa būs hronisko jeb bāzes sāpju kupēšana, visbiežāk izvēloties ilgdarbīgus medikamentus ar 12, (24), 72 stundu iedarbību. Izlaušanās sāpju mazināšanai izmanto ātras un īslaicīgas darbības medikamentus. Lasīt visu
-
Agrīna prostatas vēža diagnostika. Mūsdienu problēmas un iespējas
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem. Šobrīd aktuāla problēma priekšdziedzera vēža ir agrīna diagnostika, t.i., gadījumi, kad digitāli rektāli prostata ir neizmainīta, bet aizdomas par malignitāti rada paaugstināts PSA līmenis asins serumā. Īpaši svarīga būtu agrīnā prostatas vēža diagnostika agresīva prostatas vēža slimniekiem, jo mirstību no prostatas vēža pārsvarā veido šie vēža gadījumi. Pētījumos pierādīts, ka ar mūsdienu vizualizācijas metodēm ir iespējams uzlabot audzēja lokalizāciju prostatā, savukārt tas ļauj tēmēti veikt biopsiju. Lasīt visu
-
Imūnhistoķīmija prostatas vēža diagnostikā. PSA un citi prostatas vēža marķieri
Imūnhistoķīmijas attīstības pirmajos gados 20. gadsimta sākumā antivielas pret interesējošiem antigēniem ieguva pats izmeklētājs. Mūsdienās ir daudz kā poliklonālu, tā monoklonālu antivielu. Pataloganatomu praktiskajā darbā antivielas ir neaizstājama izmeklējumu sastāvdaļa. Ar imūnhistoķīmijas metodēm atklāj šūnu un audu komponentu (antigēnu) in situ, pateicoties tā sasaistei ar iezīmētajām antivielām. [1] Mūsdienās imūnhistoķīmiskās metodes ir izmeklējuma obligāta daļa, jo tikai šīs metodes nodrošina lokalizācijas specifisko vizualizāciju dažādu šūnu audos, hormonos un to receptoros, fermentos, imūnglobulīnos, šūnu komponentos un pat atsevišķos gēnos un palīdz izprast sekretoros un sintētiskos procesus. Lasīt visu
Onkoloģija
Pierakstīties jaunumiemZiņas
-
Onkoloģisko pacientu plūsma caur „zaļo koridoru” pieaug; visbiežāk aizdomas par krūts un ādas vēzi
Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis. Lasīt visu
-
Asinsspiedienu pazeminoši medikamenti bloķē vēža izplatību
Pētnieki no Turku universitātes ir atklājuši jaunu veidu kā bloķēt vēža šūnu izplatību. Kalcija kanālu blokatori, ko izmanto asinsspiediena pazemināšanai, bloķē krūts un aizkuņģa dziedzera vēža šūnu izplatību. Lasīt visu
-
Feroptoze – jauns virziens onkoloģisku slimību ārstēšanā
Feroptoze ir nesen atklāta šūnu bojāejas forma. Minhenē zinātnieki identificējuši enzīmu, kam ir nozīmīga loma šūnu nāvi stimulējošā signāla radīšanā. Lasīt visu
Sabiedrības raksti
-
Nepazaudēt sevi un restartēties. Onkologs Jānis Eglītis
Onkologs JĀNIS EGLĪTIS, Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, veic caurmērā trīssimt līdz trīssimt piecdesmit operāciju gadā. Ja rēķina aritmētiski — teju ik dienu pa pacientei ar diagnozi “krūts vēzis”. Lasīt visu
Nozares
- Alergoloģija (27)
- Algoloģija (36)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (98)
- Dietoloģija (25)
- Endokrinoloģija (163)
- Farmakoloģija (96)
- Fitoterapija (4)
- Fizikālā medicīna (4)
- Fleboloģija (31)
- Gastroenteroloģija (105)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (12)
- Ģimenes medicīna (82)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (81)
- Hepatoloģija (30)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (74)
- Kardioloģija (208)
- Ķirurģija (54)
- Laboratorā medicīna (1)
- Multidisciplināri (6)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (30)
- Neiroloģija (129)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (37)
- Onkoloģija (81)
- Otorinolaringoloģija (40)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (64)
- Psihiatrija-psihoterapija (67)
- Psihosomatika (11)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (61)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (45)
- Retās slimības (2)
- Sabiedrības veselība (19)
- Stomatoloģija (25)
- Traumatoloģija (22)
- Uroloģija (43)