Žurnāli

Hepatoloģijas konference Latvijā Pasaules Digestīvās veselības dienas ietvaros

2018. gada 21. jūnijs

Pasaules Gastroenteroloģijas organizācija (angl. World Gastroenterology Organisation; www.worldgastroenterology.org), kuras mērķis ir veicināt gan iedzīvotāju, gan veselības aprūpes speciālistu izpratni par gremošanas trakta un aknu slimību izplatību visā pasaulē un optimālu aprūpi, kā arī uzlabot šo orgānu slimību aprūpi, nodrošinot augstas kvalitātes, pieejamu un neatkarīgu izglītību un apmācību, kopš 2005. gada reizi gadā 29. maijā rīko Pasaules Digestīvās Veselības dienu ar saistītajiem pasākumiem, aktivitātēm un iniciatīvām, kas turpinās kampaņas laikā un pēc tās.

Šī diena katru gadu ir veltīta kādai atsevišķai specifiskai tematikai. Šogad šī diena tika veltīta B un C vīrusu hepatītiem un saucas “Vīrusu hepatīts B un C: paaugstināt globālo slogu”.

Vīrusu hepatīts izraisa aknu iekaisumu specifiska vīrusa infekcijas dēļ. Vairumā gadījumu cilvēks saslimst ar vienu no pieciem vīrusiem, ieskaitot A hepatīta vīrusu (HAV), B hepatīta vīrusu (HBV), C hepatīta vīrusu (HCV D hepatīta vīrusu (HDV) un E hepatīta vīrusu (HEV). No pieciem hepatīta vīrusiem visi var izraisīt akūtu hepatītu, tomēr tikai HBV, HCV un HDV bieži izraisa hronisku hepatītu, kas var izraisīt aknu cirozi un aknu vēzi. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptuveni 325 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar hronisku HBV un HCV infekciju. 2015. gadā 1,34 miljonus nāves gadījumu izraisīja vīrusu hepatīts, kas ir līdzīgs nāves gadījumiem, ko izraisa tuberkuloze un HIV. 2015. gadā ar HCV tika inficēti aptuveni 1,75 miljoni cilvēku; bet aptuveni 257 miljoni cilvēku, galvenokārt pieaugušie, kuri dzimuši pirms HBV vakcīnas ieviešanas, 2015. gadā dzīvoja ar hronisku HBV. (avots: WHO Global Hepatitis Report, 2017).

Pasaules Gastroenteroloģijas organizācija šogad centās palielināt izpratni par vīrusu hepatītu B un C, izmantojot ikgadējo sabiedrības informēšanas kampaņu "Pasaules Digestīvās Veselības diena" (PDVD). PDVD nodrošinās gastroenterologiem, hepatologiem, viņu pacientiem un sabiedrībai izpratni par jaunākajiem pētījumiem vīrusu hepatīta B un C profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un izārstēšanas jomā.

 2018. gada 1. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā sadarbībā ar Latvijas Gastroenterologu asociāciju un Latvijas Infektologu un Hepatologu asociāciju, Pasaules Digestīvās Veselības dienas ietvaros norisinājās ikgadējā konference, kas šogad bija veltīta aknu slimībām „Vīrushepatīta pacienta ceļš mūža garumā”. Konferencē piedalījās ap 500 ārstu – internisti, ģimenes ārsti, ķirurgi, gastroenterologi, hepatologi, kā arī dažādu citu medicīnas jomu speciālisti.

Konferenci atklāja profesore Ludmila Vīksna un asociētais profesors Aleksejs Derovs, kuri iezīmēja konferences ziņojumu galvenos virzienus un uzsvēra aknu slimību pacientu pieaugošo skaitu gan kopumā, gan dažādu speciālistu redzeslokā, uzsverot, ka šo infekciju un ar to saistīto komplikāciju ārstēšana bieži ir multidisciplināras komandas darbs.

Asoc. prof. Aleksejs Derovs un Prof. Ludmilla VīksnaAr pirmo ziņojumu uzstājās asociētais profesors Aleksejs Derovs, kas klausītājus iepazīstināja ar dažādu vīrushepatītu aktualitāti pasaulē, vēršot uzmanību to izplatības pieaugošajai tendencei, gan arī iezīmēja ārstēšanas iespējas un rezultātus, papildus uzliekot akcentus uz dažādām šo slimību niansēm, proti ārpusaknu izpausmēm, komplikācijām, ārstēšanas īpatnībām.

Kā nākamais ziņotājs bija asociētais profesors Haralds Plaudis, kas iepazīstināja ar ķirurga lomu hepatoloģisko pacientu aprūpē, ziņojumu, galvenokārt, veltot dekompensētas aknu cirozes pacientu ārstēšanas iespējām, kā arī norādot uz ķirurga lomu dažādu aknu veidojumu, piemēram, aknu abscesu terapijā, uzsverot, ka dažādu speciālistu, šajā gadījumā gastroenterologu, hepatologu un ķirurgu sadarbībai ir kritiska loma.

Konfreneci turpināja asociētā profesore Ilze Konrāde, kas uzmanību vērsa uz endokrinoloģisko simptomu parādīšanos pacientam ar aknu slimību, mudinot to veiksmīgu atpazīšanu, kā arī klausītāji tika iepazīstināti ar vīrushepatītu terapijas iespējamajām endokrinoloģiskajām blaknēm.

Nākamais referents bija infektoloģe Sniedze Laivacuma, kas klausītājiem izklāstīja vīrushepatītu diagnostikas pamatprincipus, norādot, kuru marķieru noteikšanai ir nozīmīga loma ikviena speciālista praksē, kā arī dodot ieskatu marķieros, kurus tālākai diagnozes precizēšanai izmanto aknu slimību speciālisti.

Tālāk konferenci turpināja docents Māris Sperga, runājot par histoloģisko izmeklējumu lomu mūsdienās, secinot, ka arī šodien, neskatoties uz dažādu radioloģisko izmeklējumu pieejamību, morfoloģiskai izmeklēšanai var būt kritiska loma, jo tā var sniegt neatsveramu informāciju.

Turpinot vīrushepatītu ārstēšanas tēmu, nākamais referāts bija no asociētās profesores Indras Zeltiņas, kas iezīmēja B vīrushepatīta mūsdienu ārstēšanas iespējas un trūkumus, kā arī apstiprināja, ka šobrīd C vīrushepatīta terapija ir kļuvusi salīdzinoši vienkārša, jebkuram medicīnas speciālistam saprotama un neapšaubāmi ļoti efektīva.

Un pirmo konferences sekciju noslēdza profesore Ludmila Vīksna, iezīmējot, ka tikai vīrushepatīta izārstēšana nenozīmē to, ka pacients ir kļuvis pilnībā vesels, uzsverot to, ka pacientiem, īpaši jau ar esošu aknu cirozi, ir jāturpina atrasties medicīnas speciālistu, tai skaitā, hepatologu, aprūpes lokā, lai novērotu un agrīni konstatētu iespējamu stāvokļa pasliktināšanos.

Otro konferences sekciju vadīja asociētā profesore Indra Zeltiņa un profesors Juris Pokrotnieks. Arī pirmais referants bija profesors Pokrotnieks, tas iezīmēja hepatoloģijas lomu gastroenteroloģijā, kas ir tās neatņemama daļa, kā arī pieskārās vēsturiskiem aspektiem par šo medicīnas nozari Latvijā un pasaulē.

Konferenci turpināja radiologs Reinis Laguns, kur iepazīstināja ar biežākajām diagnostikas metodēm, kas tiek pielietotas aknu slimību diagnostikā, kā arī vērsa uzmanību uz to priekšrocībām un trūkumiem dažādu hepatoloģisku stāvokļu gadījumos.

Arī nākamais ziņojums bija saistīts ar radioloģijas jomu, jo turpinājumā varējām dzirdēt invazīvo radioloģi Sanitu Ponomarjovu, kas iepazīstināja ar dažādām invazīvās radioloģijas metodēm (TAE, TACE, TIPS u.c.), kas var tikt izmantotas diagnostikā, kā arī metodes, kas var tikt izmantotas aknas veidojumu, tai skaitā, malignu, ārstēšanā.

Konferences turpinājumā bija divi referāti saistībā ar aknu transplantāciju, pirmā ziņotāja bija pediatre – gastroenteroloģe Ieva Puķīte, kas iepazīstināja ar transplantācijas biežākajām indikācijām bērniem un, ko svarīgi pieminēt, šobrīd ļoti veiksmīgajiem rezultātiem arī Latvijas bērniem.

Šo tēmu turpināja ķirurgs Jānis Vilmanis, runājot par aknu transplantāciju pieaugušajiem, uzsverot, ka šogad Latvijā ir atsākta aknu transplantācija un šobrīd ir veiktas 2 veiksmīgas aknu transplantācijas. Jāpiemin, ka aknu transplantācijas šobrīd ir pilnībā iespējama un speciālisti tiek mudināti nosūtīt pacientus pie hepatologiem izvērtēšanai, lai vajadzības gadījumā pacienti varētu atrasties aknu transplantācijas gaidīšanas rindā, kas šobrīd jāsaka, nav ļoti gara.

Nākamais referants bija asociētais profesors Harijs Čerņevskis, kas klausītājiem atgādināja par aknu slimību, tai skaitā, vīrushepatītu saistību ar nieru bojājumiem, piemēram, glomerulonefrītiem, un to, ka šiem pacientiem ir indicēta etiotropā pretvīrusu terapija.

Kā pēdējais ar ziņojumu uzstājās anesteziologs-reimatologs Oļegs Šuba, kurš pastāstīja par reanimatologu iesaisti, ārstējot akūtas un hroniskas aknu patoloģijas, Intensīvās terapijas nodaļā.

Asoc. prof. Aleksejs Derovs, RAKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, RSU Iekšķīgo slimību un Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras

Dr. Sniedze Laivacuma, RAKUS Ambulatorā daļa, RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra