Žurnāli

Pieņēmumi un patiesība par vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu – CPV

2018. gada 30. janvāris

Lai kliedētu iedzīvotāju vidū radušās bažas par vakcinācijas pret CPV infekciju lietderību un drošību un palīdzētu ārstniecības personām atbildēt uz bērnu vecāku jautājumiem, sertificētā bērnu infektoloģe Dace Zavadska ir apkopojusi biežāk sastopamos pieņēmumus par šo vakcīnu un sniegusi tiem pretī zinātnisku informāciju.

Pieņēmums: vakcīna satur vēža audu vielas un šūnas
Vakcīna nav izstrādāta tieši pret vēzi, bet gan pret CPV, kas var izraisīt dažādus vēža paveidus, ieskaitot dzemdes kakla vēzi. Tas nozīmē, ka pati vakcīna nesatur vēža šūnas, daļiņas vai audu vielas, bet gan CPV vīrusam līdzīgās daļiņas. Faktiski vakcīna tikai atdarina dabīgā vīrusa komponentus un nesatur pašu dzīvotspējīgo vīrusu vai vīrusa ģenētisko informāciju (DNS). Vakcinācijas rezultātā imūnā sistēma izveido antivielas, kas iedarbojas uz CPV L1 proteīnu, un tikai vakcinācijas rezultātā imūnā sistēma ir spējīga izveidot pietiekamu daudzumu antivielu, ka arī cellulāro jeb šūnu imūno atmiņu, lai inficēšanās gadījumā, antivielas bloķētu CPV un infekcija nesāktu attīstīties. Dabīgās infekcijas rezultātā, vīrusa un tā viltīgās darbības īpatnību dēļ, imūnā sistēma antivielas neveido nemaz vai veido ļoti lēni un nepietiekami, kā rezultātā, vīruss paspēj inficēt ādas vai gļotādas šūnas, tajās dziļi paslēpties un intensīvi un ātri vairoties, tā inficējot arvien vairāk un vairāk šūnu. Šādas inficētās šūnas sāk anormāli dalīties un veidot priekšvēža un vēža izmaiņas.


Pieņēmums: vakcīna ir jauna un tāpēc nav pārbaudīts vakcīnas drošums un efektivitāte
Šobrīd pasaulē ir pieejamas trīs vakcīnas pret CPV: 2-valentā, 4-valentā, 9-valentā – katra aizsargā pret noteiktiem CPV tipiem. No 2010. gada Latvijā valsts apmaksātā vakcinācijas kalendāra ietvaros meitenes tiek vakcinētas ar vakcīnu, kurā iekļauti 2 CPV tipi – 16. un 18., kas ir galvenie dzemdes kakla vēzi izraisošie tipi pasaulē. Līdz 2017. gada novembrim jau 86 valstis ir ieviesušas bezmaksas vakcināciju pret CPV, un 11 no tām bez maksas vakcinē arī zēnus. Vakcīnas faktisko, plašā mērogā pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību varēs redzēt tikai aptuveni pēc 20 gadiem, kad statistikas dati parādīs, cik būtiski būs samazinājies papilomas vīrusa izraisīto audzēju skaits, taču jau šobrīd veikto pētījumu rezultāti liecina par dzemdes kakla patoloģijas samazinājumu jaunām sievietēm, kuras bija vakcinētas pret CPV infekciju.[1] Ir pierādīts, ka vakcinācija arī ievērojami samazinājusi augta riska CPV tipu izplatību valstīs, kur bija ieviestas imunizācijas programmas pret CPV infekciju.[2] Vakcīnas darbības klīniskā izpēte sākusies jau 1997. gadā, un dati no iepriekšējiem pētījumiem tiek ievākti vēl šobrīd. Piemēram, dati joprojām tiek ievākti un analizēti par vakcināciju, kas tikusi veikta 2006. gadā. Tie ir vairāk nekā 10 gadi, un par šo laiku nav konstatētas nekādas nopietnas blakusparādības, kā dēļ būtu jāizvairās no vakcinācijas. Jauna un uz zinātniskiem faktiem balstīta informācija par vakcīnas drošumu tiek publicēta vairākas reizes gadā, Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentas institūcijas, ievērojams skaits ārstu un ekspertu pasaulē un Latvijā ir apstiprinājuši vakcīnas pret CPV infekciju drošumu un efektivitāti, tomēr zinātniskos faktus un ekspertu secinājumus nomāc internetā atrodamā maldinošā informācija. Medicīnas vēsture rāda, ka skepse pret vakcīnām ir pastāvējusi kopš to atklāšanas. Edvarda Džennera 1776. gadā uzsākto vakcināciju pret bakām izsmēja karikatūras, kurās vakcinētie bija attēloti līdzīgi govīm, jo vakcīnu angļu ārsts bija ieguvis no pūslīšiem, kas atrodas uz govs tesmeņa. Mūsdienās pret bakām vairs nepotē, jo vakcinācijas rezultātā bakas tika izskaustas.

Pieņēmums: vakcīna pret CPV infekciju izraisa smagas komplikācijas
Salīdzinoši nesen vakcīnu pret CPV infekciju centās sasaistīt ar tādām komplikācijām kā kompleksais reģionālais sāpju sindroms un posturālais ortostātiskais takihardijas sindroms, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Medicīnas aģentūra, balstoties uz ilggadējiem, apjomīgiem zinātniskajiem pētījumiem, ir paziņojusi, ka minētie apgalvojumi nav patiesi un līdz ar to ir maldinoši. Kopš CPV vakcīnu licencēšanas 2006. gadā ir izlietots vairāk nekā 270 miljoni devu. 2007. gadā Globālā Vakcīnu drošības konsultatīvā komiteja (The Global Advisory Committee on Vaccine Safety) pirmo reizi pārskatīja datus par vakcīnu drošumu un pēc tam sekojoši 2008., 2009., 2014., 2015. gadā. Pēdējais Komitejas ziņojums iznācis 2017. gadā. Pirmajos vakcinācijas gados komiteja saņēma ziņojumus par CPV vakcīnas iespējamo saikni ar anafilaksi un ģīboņiem – anafilakses risks raksturots kā 1,7 gadījumi uz miljons devām (aptuveni tikpat biežs vai patiesībā ārkārtīgi rets anafilakses iespējamības risks ir arī citām zālēm, t. sk. vakcīnām), bet ģībonis tika konstatēts kā satraukuma vai stresa izraisīta reakcija uz injekciju. 2017. gada jūlijā ir publicēts pēdējais ziņojums, kurā Globālā Vakcīnu drošības konsultatīvā komiteja atzīst, ka nav identificētas nevēlamas blakusparādības un vakcīnas pret CPV ir īpaši drošas. [3] Nopietnākās nevēlamās reakcijas, kas nav komplikācija vai blakne bet gan normāla, paredzama un nekaitīga reakcija pēc vakcinācijas, tās veikšanas brīdī vai trīs dienu laikā pēc potes, ir neliels reibonis, galvas sāpes un apsārtums injekcijas vietā. Šīs reakcijas ilgst neilgi, un līdzīgas ķermeņa reakcijas novēro arī citām vakcinācijām.

Pieņēmums: vakcinācijas pret CPV infekciju veicina agrīnu dzimumdzīves uzsākšanu
Pastāv maldīgs uzskats, ka, vakcinējot meitenes pret CPV infekciju, viņām radīsies vēlme pāragri uzsākt dzimumdzīvi, jo uzskatīs sevi par pasargātām no seksuāli transmisīvajām slimībām. Pētījumi liecina, ka vakcinācija pret papilomas vīrusu neizraisa agrāku dzimumdzīves uzsākšanu. Visi agrīnas dzimumdzīves uzsākšanas iemesli ir meklējami sociālajā vidē, trūkumiem seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanā ģimenē un sabiedrībā.

Pieņēmums: vakcīna rada neauglību
Ņemot vērā, ka daudzas valstīs vakcinācija pret CPV infekciju notiek arī vecumā, kad ir iespējama grūtniecība, ir svarīgi ziņot par vakcīnas izmantošanas drošumu grūtniecības laikā. Vakcīna kopš tās licencēšanas brīža tiek uzraudzīta un analizēta ļoti skrupulozi. Tiek uzraudzīts arī tas, vai vakcinētām sievietēm ir kādas auglības problēmas, un šāda saistība nav konstatēta ne pirms vakcīnas licencēšanas klīniskās izpētes laikā, nedz novērojumos pēc licencēšanas. Vakcīnai nav ietekmes uz grūtniecības procesu vai paša bērniņa attīstību, pat, ja vakcinācijas brīdī sieviete jau ir grūtniece. Pētījumi liecina, ka dažām vakcinēto sieviešu grupām grūtniecību skaits pat ir lielāks nekā kontroles grupās. Pašreiz iespēja vakcinēt meitenes pret CPV infekciju ar valsts apmaksāto vakcīnu tiek izmantota tikai daļēji, nemaz nerunājot par pieaugušām sievietēm. Vakcīna pret CPV ir tiešs veids, kā izvairīties no dzemdes kakla vēža un citām CPV izraisītām onkoloģiskajām saslimšanām.

Aicini vakcinēties pret CPV – izglāb dzīvību!

Raksts sagatavots Slimību profilakses un kontroles centram, sadarbojoties ar bērnu infektoloģi Daci Zavadsku.



[1] Pētījumu rezultāti

Kjaer SK et al. A 12-Year Follow-up on the Long-Term Effectiveness of the Quadrivalent Human Papillomavirus Vaccine in 4 Nordic Countries. Clinical Infectiuos Diseases, 2017. https://doi.org/10.1093/cid/cix797

Gertig DM et al. Impact of a population-based HPV vaccination program on cervical abnormalities: a data linkage study. BMC Med, 2013;11:227. 77

Powell SE et al. Impact of human papillomavirus (HPV) vaccination on HPV 16/18-related prevalence in precancerous cervical lesions. Vaccine, 2012; 31: 109–113. 

Cuschieri K. The massive decline of clinically relevant high-risk human papillomavirus (HR-HPV) infection in Scotland. 6-4-2017. Abstract at Microbiology Society Annual Conference 2017, Edinburgh, UK. Available at https://www.microbiologysociety. org/event/annual-conference-2017.html, accessed April 2017.

[2] Ziņojums par CPV samazinājumu. Tabrizi SN et al. Assessment of herd immunity and cross-protection after a human papillomavirus vaccination programme in Australia: a repeat cross-sectional study. Lancet Infect Dis, 2014; 14:958–966.

[3] Pēdējais drošības ziņojums - 14 JULY 2017, 92th YEAR / 14 JUILLET 2017, 92e ANNÉE No 28, 2017, 92, 393–404; http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/255870/1/WER9228.pdf