Žurnāli

Zalcburgas semināros jauna tematika

2020. gada 10. marts

Amerikas — Austrijas fonds (AAF) ir sabiedriska organizācija, kas ar individuālu un korporatīvu sponsoru atbalstu jau kopš 1984.gada nodrošina stipendijas pēcdiploma apmācībā medicīnā, mākslā un medijos.

Fonds 1993. gadā izveidoja Atvērto Medicīnas institūtu (OMI), kas sadarbībā ar dažādām ASV un dažām Eiropas universitātēm organizē apmācības programmas visdažādāko specialitāšu medicīnas un pēdējos gados arī veselības aizsardzības profesionāļiem pieredzes apmaiņai un jaunu zināšanu apguvei. Kopš 2005. gada fonda mājvieta ir Arenbergas pils Zalcburgā. Šeit notiek ne tikai medicīnas semināri, bet arī, piemēram, jauniešu vasaras operas nometnes sadarbībā ar Zalcburgas festivālu un Vīnes filharmoniķiem. Kopš 2017. gada fonds savu medicīnas programmu piedāvājumu ir papildinājis ar jauniem tematiem, tajā skaitā arī par sabiedrības veselību (SV). Pagājušā gada oktobrī Dr. Daiga Baranovska piedalījās vienā no jauno tematu loka semināriem — “Sabiedrības veselība un likums” (Public health law). Viņas dzīves stāstā šis bija jau ceturtais Zalcburgas seminārs; bez tam viņa 2005. gadā stažējusies ginekoloģijā Zalcburgas universitātes klīnikā. Pavisam kopš 1993. gada seminārus ir apmeklējuši vairāk kā 400 Latvijas ārstu.

Dr. Baranovskas pieredze sabiedrības veselībā

Dr. Daiga Baranovska ir ginekoloģe ārstu praksē “Quartus” un “Ars”, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle. Lūk, ko Dr. Baranovska stāsta par oktobrī pieredzēto un uzzināto: “Sabiedrības veselība man nav gluži sveša tēma. Sieviešu tiesības, seksuāli reproduktīvā veselība, jauniešu izglītība ir ne tikai sabiedriski nozīmīgas, bet arī neatņemama mana kā ginekologa darba sastāvdaļa. Tādēļ jaunas zināšanas, prasmes šajā jomā, ekspertu un citu valstu dalībnieku pieredze ir vērtīgs ieguvums.

Apmācības programmmu sabiedrības veselībā AAF un OMI nodrošināja sadarbībā ar Māstrihtas Universitātes SV fakultātes profesūru, kā arī viesprofesoriem no Lielbritānijas un ASV. Semināra dalībnieki savukārt bija visdažādāko jomu SV speciālisti (ārsti, juristi, sociālie darbinieki, ierēdņi, dažādu starptautisku organizāciju pārstāvji u.c.) no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm, kā arī vairāki Māstrihtas Universitātes SV bakalaura un maģistra programmu studenti.

Pamats semināra 5 dienu programmai bija izpratnes un padziļinātu zināšanu veidošana par pieciem svarīgākajiem sabiedrības veselības likumu pakalpojumiem (5 Essential Public Health Law Services), taču vienlīdz nozīmīga loma tika atvēlēta arī dažādu likumdošanas, līderības, ētikas un projektu vadības jautājumiem. Labs izaicinājums savas zināšanas un pieredzi demonstrēt praksē bija darba grupas sastāvā reāli izstrādāt rīcības plānu kāda nozīmīga SV jautājuma risināšanai, piemēram, satiksmes drošība, HIV infekcijas apkarošana, alkohola un narkotiku lietošanas ierobežošana, veselīga uztura paradumu veicināšana skolās un sabiedrībā kopumā bija tikai dažas no tēmām, kas tika analizētas un risinātas. Jāatzīst, ka man šī bija pirmā reālā izglītības pieredze SV. Salīdzinot ar vairumā ļoti praktiskām darba tēmām medicīnas semināros, lekcijas, kas liek uz dzīvi, notikumiem, mūsu katra iespējām ietekmēt procesus un paskatīties no sabiedrības vairākuma, politikas veidošanas un varbūt arī dzīves filozofijas viedokļa, ir izaicinošs piedāvājums izkāpt no komforta zonas. Tāpat izaicinoši bija darba grupas ietvaros salāgot dažādu valstu un dažādu speciālistu viedokļus, pieredzes, vēsturisko mantojumu un dzīves reālo situāciju, un vienlaikus spēt uzņemties projekta vadību un pārraudzīt gan tēmu, gan raibo dalībnieku kompāniju. Zināšanas un iegūtā pieredze, kas ļauj salīdzināt, kur ar savām problēmām pasaules kartē esam mēs Latvijā, kur esam lielu gabalu priekšā citiem, bet kuros jautājumos atpaliekam un mums ir vēl krietni, kur augt, ir labs stimuls turpināt sabiedrisko darbu. It īpaši seksuāli–reproduktīvo tiesību jomā, kas ir politiski sensitīva. Kaislības, kas regulāri virmo publiskajā telpā gan saistībā ar neplānotu grūtniecību pārtraukšanu, gan jauniešu seksuālo izglītību, ir “karsta” tēma gan mūsu politiķiem un dažādām NVO, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tāpat vardarbība ģimenēs, HIV infekcijas izplatības ierobežošana, narkotiku lietošanas apkarošana — tas nav tikai policijas vai VM un mediķu darba lauks, bet gan visas sabiedrības izglītošana un vājāko posmu integrēta aizsardzība.

Domāju, ka šādas iespējas iegūt pieredzi pasaulē ārpus mūsu izglītības sistēmas vienmēr ir vērtīga pieredze. Tiešām nezinu, cik daudz iespēju šādi mācīties ir sabiedrības veselības speciālistiem. Tomēr, ja kādu uzrunā iespēja nedēļu praktizēt gan jaunu zināšanu apguvi, gan komunikāciju ar jomas speciālistiem no citām valstīm, gan tehniskas iespējas reāli radīt politiku un rīcības plānu, Zalcburga un tās semināri noteikti ir laba iespēja, ko izmantot.”

 Dr. Bormotova pieredze bērnu anestezioloģijā

Fonds pagājušajā gadā saņēma siltus pateicības vārdus arī no Dr. Jurija Bormotova. Viņš ir anesteziologs-reanimatologs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Par racionālo un emocionālo guvumu seminārā anestezioloģijā Dr. Bormotovs raksta, lūk, ko: “Viesnīca, kur notiek kursi, vilina ar savu mieru un klusumu, ka arī ar skaistiem kalnu un Zalcburgas pils skatiem. Mācīties bija liels prieks. Visi kursu profesori bija no Filadelfijas bērnu slimnīcas (CHOP no ”Children’s hospital of Philadelphia”). Visa informācija ir up-to-date, labi sagatavota un pasniegta. Svarīgākie seminārā aplūkotie tematu loki un atziņas:

Profesore Margarēta Prīstlija (Margaret A. Priestley) stāstīja par pediatrisku sepsi un septisku šoku, CHOP pieredzi agrīnā uz mērķi orientētā ārstēšanā, protokolēšanā. Profesore padalījās ar CHOP datiem.

Galvenās trīs lietas:

  • bērniem, kuri pārcietuši sepsi, ir augsts risks nomirt arī pēc tam. Līdz pat 27% izdzīvojošu bērnu attīstās dažādas pakāpes invaliditāte. Tāpēc svarīgi novērot pacientus arī pēc izrakstīšanas no stacionāra;
  • antibiotiku ievadīšanas aizkavēšanās ilgāk par 3 stundām būtiski paaugstina mirstību. Tāpēc ir ļoti nozīmīga iesaistīto ārstniecības personu problēmas attieksmes maiņa; tai jānotiek izglītības ceļā;
  • slimā organisma funkcijas dekompensējas ne pēkšņi, pēkšņums ir profesionāļu atklājumā, ka tas ir noticis. Būtiska izrādās vērīgu vecāku piesaiste — tieši viņi pirmie pamana svarīgās bērna stāvokļa izmaiņas. CHOP ir uzsākts jauns projekts, kura mērķis izstrādāt līdzīgas agrīnās brīdināšanas protokolus operāciju blokā/anestezioloģijā.

 Profesors Pauls Strikers (Paul Stricker) aizrāva ar lekciju par grūtiem elpceļiem bērniem. Intubācija caur klasisko laringeālu masku, “akla” intubācija caur modificētu nazofaringeālu cauruli un “akla” intubācija caur laringeālu masku —  zināšanas, ko paņēmu līdzi. Cita viņa lekcija bija par hemotransfūziju vietu pediatrijā. Lekcija balstīta “The European guideline on management of major bleeding and coagulopathy following trauma: fourth edition”:

  • eritrocītu masas transfūzijas slieksnis kritiski slimam bērnam bez dzīvību apdraudošas asiņošanas <5 g/dL (tiesa rekomendācijas pamatojums patlaban vājš), 5—7 g/dL (šai gadījumā pamatojums — ekspertu consensus). Asiņojošiem: 7— 9 g/dL;
  • traneksāmskābe profilaktiski: līdz pat 50—100 mg/kg pirms asiņainām operācijām;
  • fibrinogēns ir pirmais no koagulācijas faktoriem, kā resursi asiņošanā izsīkst, un tā īpatsvars asins zuduma substitūcijā būtu palielināms.Ārsti fibrinogēna nozīmi hemostāzē un tā vietu substitūcijas terapijā joprojām neapzinās, attiecīgi arī nemonitorē un ārstēšanā pielieto pārāk reti;
  • rekombinētais aktivētais koagulācijas septītais faktors (rFVIIa) izmantojams tikai tad ja, neskatoties uz iepriekš pielietotām kontroles metodēm, pastāv koagulopātija un turpinās asiņošana.

Profesora Mūleja (Wallis T.Muhley) lekcijas likās visinteresantākās. Domu gājiens bija loģiski strukturēts un vienkāršs, praktisks, atspoguļojošs jaunākās vēsmas CHOP. Tās varētu nosaukt “bērnu pilnveidota atspirdzināšana pēc operācijas” (“Enhanced recovery after pediatric surgery”). Tā būtībā sevī apvieno sen pazīstamas, izpētītas un pierādītas metodes pre-, intra- un postoperatīvam periodam: antibakteiālā profilakse, uz mērķi balstīta infūzijas terapija, tromboprofilakse u.c. Tiek sastādīta liela programma konkrētai operācijai vai veselai ķirurģijas operācijai. Viņiem ir skaidrs, ka:

  • protokolu izmantošana samazina komplikāciju skaitu, gultas dienu skaitu, atkārtotās stacionēšanas risku;
  • t.s.”fast-track” protokolu izmantošana pediatriskajā kolorektālā ķirurģijā pierādījusi savu efektivitāti un rentabilitāti;
  • pētījumu skaits tieši bērnu ķirurģijā ir vēl nepietiekams.”

 

Par fondu un semināru plāns www.aaf-online.org