Nozare | Psihiatrija-psihoterapija
Medicīnas un farmācijas raksti
Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības
100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu. Lasīt visu
Inteliģence un augsts IQ jaunībā nav šķērslis demencei vecumdienās
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē. Lasīt visu
-
Trauksme. Bieži sastopama, izaicinoša diagnostikā
Ar trauksmi saistītie traucējumi ir biežākie psihiskie traucējumi vispārējā populācijā, un trauksmes klīniskās izpausmes pavada daudzas citas somatiskas patoloģijas. Pēc PVO datiem 2015. gadā pasaulē no trauksmes cieta 3,6 % — 264 miljoni cilvēku! Latvijā 2015. gadā no trauksmes cieta 3,2 % no populācijas, no depresijas — 4,9 %. [1] Lasīt visu
-
Miega traucējumi. Iemeslus un risinājumus meklējot
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem. Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Kāda ir psihiatra un psihoterapeita loma?
Onkoloģiska slimība ir diagnoze, kas būtiski maina cilvēka dzīvi un joprojām rada nozīmīgu psiholoģisku un emocionālu distresu, — pat par spīti tam, ka mūsdienās ļoti progresējusi audzēju agrīna diagnostika un ārstēšana. Lasīt visu
-
Risinājumi cīņā ar miega traucējumiem
Miegs ir periodisks fizioloģisks organisma miera stāvoklis, kura laikā pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta apziņas darbība un pavājinās fizioloģiskie procesi. Tas ir svarīgs normālai cilvēka funkcijai no dzimšanas līdz sirmam vecumam. Lasīt visu
-
Psihiatrisko pacientu pārvaldība Ģimenes ārsts vaicā, psihiatrs atbild
Sabiedrībā joprojām valda paaudžu paaudzēs nostiprinājusies stigma par psihiatriskām slimībām kā biedu un kaut ko apkaunojošu. Pacients nemeklē speciālista palīdzību, neieklausās ģimenes ārsta rekomendācijās. Tāpēc cieš gan pacienta dzīves kvalitāte, gan līdzcilvēki. Lasīt visu
-
Somatoformas veģetatīvas disfunkcijas mīklas
Par kādām mīklām vēlamies pastāstīt? Varētu šķist, ka somatoforma veģetatīva disfunkcija ir ļoti vienkārša diagnoze. It kā viss ir skaidrs un saprotams! Un tomēr... Lasīt visu
-
Depresīvi traucējumi un trauksme. Sloga mazināšana primārajā aprūpē
Valsts pētījumu programmas “Biomedicīna sabiedrības veselībai” ietvaros 2014.—2017. gadā pirmoreiz tika iekļauts arī psihiskās veselības projekts “Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana”. Lasīt visu
-
Ģeneralizēta trauksme un panika. Kas jāzina ģimenes ārstam?
Trauksme un citi neirotiskā spektra traucējumi ir visbiežākie psihiskie traucējumi pasaulē. Rakstā aplūkojam biežākos neirotiskā spektra traucējumus — ģeneralizētas trauksmes, panikas, sociālās fobijas un agorafobijas diagnozes —, to klīniskos simptomus, diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Lasīt visu
-
Ilgstoša sēdus poza un stress. Vai ietekmē tikai biroju darbiniekus?
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību. Lasīt visu
-
Depresija: pētījumi un prakse
Pasaulē ik gadu pieaug pacientu skaits gan ar depresiju, gan citiem diagnosticētiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē kā darbspējas, tā vēlmi socializēties, veidot un uzturēt attiecības. Šajā rakstā pārskatīsim aktuālās publikācijas pasaulē par depresijas un depresīvu simptomu ārstēšanu. Lasīt visu
-
Novēlota vizīte pie bērnu psihiatra
Laikus pamanot izmaiņas bērna psihiskajā stāvoklī un nekavējoties konsultējoties pie bērnu psihiatra, iespējams palēnināt vai pat novērst stāvokļa progresēšanu un attīstību līdz hroniskam stāvoklim, bērnam pieaugot. Rakstā aplūkoti četri gadījumi, kad speciālista vizīte būtu bijusi nepieciešama agrāk, un izcelti faktori, kam īpaša uzmanība būtu jāpievērš savlaicīgi. Lasīt visu
-
Depresija jaunam cilvēkam. Ģimenes ārsts vaicā, psihiatrs atbild
Jauni, darbspējīgi cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas kādas somatiskas slimības gadījumā, bet psihoemocionālās problēmas atstāj novārtā. Apmeklēt ārstu viņus bieži vien pamudina apkārtējie — kā rakstā apskatītajā gadījumā, ko jautājumu un atbilžu formā iztirzā ģimenes ārsts un psihiatrs. Lasīt visu
-
Depresijas ārstēšanas iespējas
Depresija ir biopsihosociāla slimība, kuras attīstību ietekmē iedzimtība, apkārtējā vide, predispozīcija uz somatiskām vai citām psihiskām slimībām un sociāli ekonomiskais stāvoklis. Depresijas pirmo simptomu izpausmes un intensitātes pakāpe var būt mainīgas un katram cilvēkam individuālas. Lasīt visu
-
Trauksme un ar to saistītās slimības
Gandrīz katram cilvēkam kādreiz dzīvē bijušas kādas bailes, kādas fobijas, nedrošība vai trauksme. Vieni tās pārvar, aizmirst un vairs neatceras, citi izvairās un cenšas nenokļūt situācijās, kad nepatīkamās izjūtas varētu atkārtoties. Lasīt visu
-
Kādiem pacientiem rekomendēt psihoterapiju?
Psihoterapijas nozīmību kā psihiatrisko pacientu ārstēšanā, tā somatisko slimību gadījumos mūsdienās neviens vairs neapstrīd. Nav obligāti jābūt noteiktai Starptautiskās slimību klasifikācijas psihisko un uzvedības traucējumu (F grupa) diagnozei, lai apmeklētu psihoterapeitu. Lasīt visu
-
Jaunumi anoreksijas ārstēšanā. Anorexia nervosa pacienta rezistence un medicīniskais risks
Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas. Lasīt visu
-
Hroniskas galvassāpes un depresija
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms. Lasīt visu
-
Pacientam depresija. Ģimenes ārsts jautā psihiatram
Depresija kavē pacienta atlabšanu no somatiskām slimībām un mazina līdzestību to ārstēšanā. Tāpēc ļoti svarīgi laikus atpazīt pacienta depresiju un to attiecīgi ārstēt. Ģimenes ārste jautā psihiatrei, kā vieglāk atpazīt un ārstēt depresiju gados veciem pacientiem, kam ir daudz citu somatisku slimību. Lasīt visu
-
Panikas traucējumi
“Panikas lēkme sākas ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi, kā arī nerealitātes izjūta.” Lasīt visu
-
Depresija un sirds
Ikdienā bieži lietojam vārdu “depresija”, ar to domājot nogurumu, nomāktību, hronisku stresu. Populārs izteiciens jau no studentu laikiem ir “pavasara depresija” — stāvokļi un situācijas, ko viegli varam novērst ar regulāru fizkultūru, pareizu uzturu, adekvātu atpūtu un kam nav nekāda sakara ar depresijas diagnozi. Taču ikdienas praksē nepamanām pacientus, kam neārstēta depresija var pasliktināt kādas slimības gaitu. Lasīt visu
-
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
Lai gan plašsaziņas līdzekļos jēdziens “hiperaktivitāte” parādās aizvien biežāk un profesionāļi iegūst arvien vairāk zināšanu par šo tematu, Latvijā pedagoģiskais darbs ar šiem bērniem nav mērķtiecīgi virzīts uz visu bērnu līdzvērtīgu attīstības nosacījumu veidošanu. Lasīt visu
-
Pēctraumas stresa traucējumi
Cilvēka reakcijas uz krīzes situācijām un ārkārtējām nelaimēm vienmēr izraisījušas zinātnieku interesi gan psiholoģijas, gan medicīnas laukā. Ir ļoti senas vēstures liecības par centieniem tās aprakstīt, piemēram, 5. gs. p.m.ē. Hērodots aprakstījis karavīru psihotraumas pēc Maratonas kaujas. [1] Lasīt visu
Psihiatrija-psihoterapija
Pierakstīties jaunumiemZiņas
-
Arahnofobiju iespējams mazināt, "pārrakstot" atmiņas
Liela daļa cilvēku cieš no trauksmes un bailēm, ko rada kāda konkrēts objekts – bieži šo situāciju ārstē, pakļaujot cilvēkus šī objekta iedarbībai (ekspozīcijas terapija). Zinātnieki no Upsālas Universitātes atklājuši, ka ekspozīcijas terapija izmaina pieredzi ar konkrēto objektu, kas sagādā bailes, tādējādi mazinot bailes pret to, veicot pētījumus par arahnofobiju. Lasīt visu
-
Kāpēc antidepresanti iedarbojas lēnām?
Noskaidrots iepriekš nezināms visplašāk parakstīto antidepresantu - selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) darbības mehānisms. Ilgi uzskatīja, ka tie darbojas, kavējot serotonīna reabsorbciju nervu šūnās, taču noskaidrots, ka tie arī uzkrājas šūnu membrānās esošajos lipīdu sakopojumos. Lasīt visu
-
Šizofrēnijas pacientiem pieckārt lielāks risks veikt pašnāvības mēģinājumu
Pētījumā, kas veikts Toronto Universitātē (Kanādā) veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no šizofrēnijas un bērnībā vai agrā jaunībā pret viņiem ir bijusi vērsta vardarbība, ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu. Lasīt visu
Sabiedrības raksti
-
Kad ārsts ir instruments. ELMĀRS RANCĀNS, psihiatrs
Psihiatrs, profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs ELMĀRS RANCĀNS kopš bērna kājas jau zināja, ka būs ārsts. Daudz laika pavadīdams darbā pie mātes, psihiatres Regīnas Rancānes, viņš labi iepazina slimnīcas vidi. Specialitātes izvēles pamatā bija kāds konkrēts notikums un pārliecība, ka tad, ja ir vesels gars, arī miesa būs vesela. Lasīt visu
Nozares
- Alergoloģija (27)
- Algoloģija (36)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (98)
- Dietoloģija (24)
- Endokrinoloģija (162)
- Farmakoloģija (96)
- Fitoterapija (4)
- Fizikālā medicīna (4)
- Fleboloģija (31)
- Gastroenteroloģija (103)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (12)
- Ģimenes medicīna (80)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (81)
- Hepatoloģija (29)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (73)
- Kardioloģija (208)
- Ķirurģija (54)
- Laboratorā medicīna (1)
- Multidisciplināri (6)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (30)
- Neiroloģija (128)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (37)
- Onkoloģija (81)
- Otorinolaringoloģija (40)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (63)
- Psihiatrija-psihoterapija (67)
- Psihosomatika (11)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (61)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (45)
- Retās slimības (2)
- Sabiedrības veselība (19)
- Stomatoloģija (25)
- Traumatoloģija (22)
- Uroloģija (43)