Ar aktīvu pozīciju. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija

Mātes un jaundzimušo veselība

"Ja sieviete šodien dodas uz slimnīcu, mēs nevaram droši apgalvot, ka pakalpojumi būs kvalitatīvi. Nav standartu," turpina prof. Rezeberga. Viens no kvalitātes kritērijiem ir pakalpojumu apjoms. Ja patoloģija ir reta, zūd kompetence tās ārstēšanā. Otra problēma - cilvēkresursi. Šobrīd ginekoloģijas nozarē samaksas nosacījumi ambulatorai un stacionārai sadaļai ir nevienlīdzīgi. "Tikai daži no 480 ginekologiem nepieņem ambulatori. Zināmā mērā šo disproporciju radīja labāki samaksas nosacījumi grūtnieču aprūpē (ar labu domu - padarīt pakalpojumus pieejamākus un motivēt arī privāti praktizējošus ginekologus tos sniegt). Taču situācija izveidojusies absurda - strādāt stacionārā vairs nav prestiži! Kad beidzu institūtu, tikt stacionārā bija kas īpašs, tika izredzētie, apdāvinātākie. Tas nav normāli, ka atsevišķu slimnīcu dzemdību nodaļas turas uz dažiem entuziastiem. Operēt spējīgo ārstu skaits samazināsies, un tas apdraud mūsu specialitāti. Tas jāmaina!" Asociācijas viceprezidente atkal norāda uz Eiropas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas izdotajiem standartiem, kur nosaukti auditējamie indikatori, kas jānodrošina sievietei normālās dzemdībās un dažādu patoloģiju gadījumā. "Indikators nav tikai perinatālā un mātes mirstība, kas ir valsts statistikas rādītāji (reizēm tie neko nepasaka, jo mazā dzemdību nodaļā viens gadījums dod lielus skaitļus). Šogad esam panākuši to, ka slimnīcām, kas sniedz dzemdību palīdzību, Nacionālā veselības dienesta līgumam ir pielikums par kvalitātes kritērijiem, kur noteikts, ka ne vēlāk kā 30 minūtes pēc lēmuma pieņemšanas jāspēj sākt ķeizargrieziena operācija. Ir jābūt laboratorijai, kas strādā visu diennakti. Personālam jāpārvalda grūtnieču kardiopulmonālā reanimācija, jāprot stabilizēt jaundzimušo, kamēr ierodas Katastrofu medicīnas centra mediķi, jo ne visur strādā neonatologs vai intensīvās terapijas speciālists. Tāpat esam noteikuši kritērijus asins preparātu pieejamībai. Tie ir pirmie soļi."

Mātes mirstības konfidenciālais audits

2013. gadā sācis strādāt mātes mirstības konfidenciālais audits. Tas iezīmē būtisku aspektu - pakalpojuma pieejamība sociāli nenodrošinātiem, neaizsargātiem un problēmu pacientiem ir slikta. "Sievietei, kas ne tik ļoti rūpējas par veselību, nav sava ginekologa. Ja dzīvo ārpus pilsētas, viņa vispār netiek pie ginekologa. Kur viņai doties? Pie ģimenes ārsta? Ģimenes ārsti diezgan norobežojas no reproduktīvās veselības pakalpojumiem: no 1300 ģimenes ārstiem apmēram simts var aprūpēt grūtnieces, konsultēt ģimenes plānošanas jautājumos, paņemt citoloģisko uztriepi dzemdes kaklam." Profesore min vienu mātes mirstības gadījumu. Mājās nomirusi kurlmēma ar cukura diabētu slima grūtniece, kurai bijusi kurlmēma meitiņa. Kļuvis slikti, viņas vienīgā iespēja par sevi paziņot bijusi elektroniski. Sieviete ar augstāko izglītību, pratusi izmantot elektroniskos komunikācijas līdzekļus, bijis gan savs ginekologs, gan endokrinologs, gan ģimenes ārsts. "Kāpēc kaut kas nenostrādāja šajā sistēmā?! Tas nozīmē, ka neredzam šādus pacientus kopainā. Analizējot mātes mirstību, mērķis nav meklēt vainīgo, bet skatīties no sistēmiskā viedokļa, ko darīt, lai tā nenotiktu."

Perinatālās mirstības audits

Pašlaik procesā ir arī perinatālās mirstības audita ieviešana. Latvijas rādītāji uzlabojušies, bet ne pietiekami, tie ir piektie sliktākie Eiropā. Janvārī PVO ekspertu vadībā notika mācības par perinatālās mirstības auditu. "Viens no ekspertiem veica izpēti, mēģinot saprast, kas notiek Latvijā. Es sniedzu Dzemdību nama datus par perinatālās mirstības gadījumiem. Pēc šiem datiem ar speciālu programmu ārvalstu kolēģis identificēja to pašu problēmu, ko bijām apzinājuši Roche pētījumā "Izglābsim 100 bērnus", proti, mēs neatpazīstam augļa augšanas aizturi. Un tas ir viens no galvenajiem perinatālās mirstības cēloņiem. Eksperts apstiprināja arī to, ka aptuveni trešdaļu perinatālās mirstības gadījumu varētu novērst, ja atpazītu augļa augšanas aizturi, jo šī patoloģija bieži ir tādā grūtniecības laikā, kad bērniņš varētu izdzīvot, ja grūtniecību laikus pārtrauktu. Tagad strādājam pie augļa augšanas līknēm. Tiesa, grūtnieču aprūpē mums jau tagad ir gravidogramma, taču neesmu redzējusi nevienu kontroles institūciju, kas palūkotu, vai un kā šī veidlapa tiek aizpildīta."

Foto: Inese Austruma

Pilnu raksta versiju lasiet 2015. gada aprīļa numurā