PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ierēdņa portrets

Doctus
Ierēdņa portrets
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Rīdziniece, sertificēta rehabilitoloģe. Sadarbojoties ar J. Ķirsi, atvērusi Latvijā otro privāto fizioterapijas centru. Izveidojusi Rehabilitācijas nodaļu Siguldas slimnīcā.

Liene CIPULE Liene CIPULE
Liene CIPULE

Lielākais izaicinājums šogad? Pabeigšu studijas Latvijas Universitātē. Iegūšu otru maģistra grādu - Sabiedrības vadības programmā. Esmu pieņēmusi lēmumu palikt valsts pārvaldē un politikā. Cik gadus strādājat valsts pārvaldē? Trīs. Likumprojekti, ar kuriem lepojaties? Visvairāk ar tiem, kuru sarežģītības pamatā ir sabiedrības veselības, tiesību un bioētikas saskare. Tie ir grozījumi Pacientu tiesību likumā, nepieļaujot piekļuvi pacientu datiem, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā par smēķēšanu kā vardarbības formu, komplicētais likums par PSRS laikā nepamatoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs ievietotajām personām. Ļoti lepojos ar spēju nepieļaut grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ierobežotu legālu abortu veikšanas iespējas Latvijā. "Garākais" likumprojekts jūsu dzīvē? Uz citu likumprojektu fona (Psiholoģiskās palīdzības likums, ko virza Labklājības ministrija, Saeimā ir jau gandrīz 10 gadus) "manējie" nemaz nešķiet tik gari. Gadu un vairāk. Likumprojekta ātra un kvalitatīva virzīšana prasa vai nu stipru lobiju, vai ļoti sistemātisku darbu nozarē, ministrijā, Saeimā. Ja nav neviena, kas var savilkt līdz kompromisam divas pretējus viedokļus pārstāvošas puses, likums iestrēgst. Man šādus kompromisus panākt izdevās. Pēdējos "grūtos" grozījumus Ārstniecības likumā, kas prasīja sabalansēt Tiesībsarga, psihiatru un ierēdņu viedokļus, rakstījām sešus mēnešus, arī tie ir saskaņoti un iesniegti Saeimā. Grūtākie brīži, kas likuši augt, "uzaudzēt biezāku ādu"? Visgrūtākais brīdis bija iziet pie Latvijas Infektoloģijas centra darbiniekiem viņu rīkotajā piketā pret centra reorganizāciju. Smaga bija publiskā diskusija ar arhibīskapu J. Vanagu par abortu veikšanas ierobežojumiem. Grūti bija brīžos, kad tikos ar pacientiem un piederīgajiem kā ierēdnis, kas spēj uzklausīt, bet kam nav neviena ātra un efektīva instrumenta, lai atrisinātu kādu sistēmas nejēdzību. Ļoti pārdzīvoju brīžus, kad cilvēki sūdzējās par mediķu emocionālo attieksmi. "Man vairs nav ilūziju..." Man nebija ilūziju par procesiem, sistēmu, traucējošiem apstākļiem, lai ko mainītu un uzlabotu. Es vienkārši nezināju īstenību. Tagad smejos, ka pusi no t.s. virtuves es nemaz negribēju zināt. Tomēr tā ir īstenība. Un vēl lielāka īstenība ir cita - ja nozares cilvēki (ārsti, māsas, pasniedzēji, farmaceiti) neveidos savu redzējumu un kārtību, neiesaistīsies valsta pārvaldes un politikas procesos, to darīs citi. Lūk, par šo man patiešām nav ilūziju. Stereotipi par ierēdņa darbu, ko gribētu atspēkot? Ierēdņa darbs ir garlaicīgs, pārsvarā tas nevienam nav vajadzīgs. Gribētu, lai nozare, politiķi un ierēdņi strādā ciešākā sazobē. Lietas, vietas, autoritātes, notikumi, kas iedvesmo? Vienkāršie Latvijas ļaudis, kas ik dienu labi dara savu darbu. Latvijas daba, māmiņu dienas koncerti bērnudārzā un sarunas "mazliet virs zemes". Labākais pēdējā laika citāts... Grāmatnīcas plauktā ieraudzīju jauno D. Brauna romānu "Inferno". Pašķirstīju un atradu savu motivācijas citātu: "Vistumšākās vietas ellē ir atvēlētas tiem, kuri morālas krīzes brīžos nolemj neiejaukties."