PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pirms jauna starta. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

D. Ričika
Pirms jauna starta. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.

Nozare skaitļos:

  • Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par PVA pakalpojumu sniegšanu 1324 ģimenes ārsti (dati 6.03.2015.)
  • 80% ģimenes ārstu — pašnodarbinātie; pārējiem — SIA vai citas uzņēmējdarbības formas
  • Vidējais ģimenes ārsta vecums Latvijā — 54 gadi
  • Ap 200 praktizējošu ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem, no viņiem vecāki par 70 gadiem — ap 100

 

Pauls PRINCIS Pauls PRINCIS
Pauls PRINCIS
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt absurdas iniciatīvas

“Ģimenes ārsti smagāko laiku piedzīvoja ministres Circenes laikā. Pirmkārt, no likuma tika izslēgts pants, kas garantēja sasaisti ar ārstniecības budžetu (kapitācijas nauda līdz tam bija sasieta ar ārstniecības budžetu), tādējādi nozare pazaudēja trīs miljonus latu. Otrkārt, mums uzlika daudzus darbus, kvalitātes kritērijus, kas nebija apmaksāti, — liela daļa ģimenes ārstu, kas centās izpildīt kvalitātes kritērijus, saņēma mazāk naudas nekā līdz tam. Labā lieta — ģimenes ārstiem tika dota iespēja piesaistīt praksei otru medicīnas māsu jau no 2010. gada.

Gandarījums, ka izdevās nobloķēt daudzas, mūsuprāt, absurdas iniciatīvas. Piemēram, ieceri samazināt ģimenes ārstiem finansējumu, ja pacients nav trīs gadus apmeklējis ārstu. Izrēķinājām: prakse vidēji zaudētu 20 procentus kapitācijas naudas, tas būtu drauds prakses pastāvēšanai. Ārsts var mudināt pacientu doties pie ārsta, bet ko darīt, ja nenāk? Pacientam ir tiesības pašam izlemt, vai rūpējas par savu veselību.

2012. gadā ģimenes ārsti soda naudās samaksāja aptuveni 50 tūkstošus latu, sodu apmēram pieaugot teju desmit reizes. To novērst izdevās ar tiesvedību palīdzību; 2013. gadā no Ministru kabineta noteikumiem tika izslēgta norma, ka iespējams ieturēt otrās māsas maksājumu.

Kad no Dr. Sarmītes Veides pārņēmu asociācijas vadību, mūsos ieklausījās. Šajos četros gados cieņa ir augusi. Lēmumus politiķi nepieņem aizmuguriski. Piesaistījām arī juristu biroju, kas regulāri sniedz pakalpojumus.

Gandarījums ir par biedru skaitu — kaut padarījām stingrāku nostāju (piemēram, biedru naudas maksājumi), biedrus nepazaudējām.

Darbu asociācijas prezidenta amatā iesāku uz nedaudz atšķirīgu viedokļu nots ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, šo četru gadu laikā asociācijas ir tuvinājušās.”

Par nākamajām cīņām

“Kas nav izdarīts? Vēl darāmā daudz... Lielā cīņa nav izcīnīta — nav sasniegts cilvēktiesību respekts veselības aprūpē. Faktiski neviens no Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem netiek izpildīts pilnā apjomā. Šobrīd uztrauc jaunie noteikumi nosūtīšanai uz invaliditāti — starptautiskā funkcionēšanas traucējumu klasifikācija ir sarežģīta, ģimenes ārsti nav to mācījušies, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija grib, lai sniedzam funkcionēšanas traucējumu aprakstus pēc funkciju smaguma pakāpes, atsaucoties uz sarakstu, kas ir starptautiskajā funkcionēšanas traucējumu klasifikācijā. Kā lai ģimenes ārsts izvērtē, kādai smaguma pakāpei atbilst, piemēram, redzes traucējums?! Pat acu ārsts, kas raksta slēdzienu, to nedara pēc šā klasifikatora.

Visbažīgākais jautājums ir par e–platformu, kas jāievieš nākamajā gadā. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, nekritizējam, ka šim projektam valsts tērējusi miljoniem latu, pretī neko daudz neiegūstot, bet akcentējam Eiropas Savienības cilvēktiesību aktus par e–veselību. Kam e–veselības sistēma kalpos? Vispirms tai būtu jākalpo pacientiem, ārstiem, veselības aprūpes sistēmai kopumā, tikai tad statistikai, bet tādā gadījumā — kā aizsargāt pacienta datus, kā pacientam brīvprātīgi iestāties e–platformā un izstāties no tās? To Latvijas likumi šobrīd neparedz. Vai e–platforma tiešām nodrošinās piekļuvi datiem pa līmeņiem? Kā praktiski strādāsim: cik laika vajadzēs pavadīt, ja e–portāls ik pēc noteikta laika aizvērsies vai tiks bloķēts (drošības dēļ)? Cik korekti atspoguļosies informācija par darbnespējas lapām — proti, ja darbnespējas lapu izrakstu uz vienu dienu, bet sistēmā šo informāciju ievadīt ir tiesības trīs dienu laikā? Jautājumu daudz.

 Foto: no DOCTUS arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada maija numurā

Raksts žurnālā