PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pavisam “vecie”, mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...

D. Ričika
Pavisam “vecie”,  mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...
Atbild Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja AGNESE RITENE

1. Kāda izskatās ikdiena, kopš zāļu kompensācijas sistēma paredz "jaunajiem" pacientiem izrakstīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), bet farmaceitiem - izsniegt lētāko alternatīvu?

AGNESE RITENE AGNESE RITENE
AGNESE RITENE

Jau pirmajās dienās pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā farmaceitiem bija problēma, ka virkne references un/vai lētāko zāļu nav lieltirgotavās. Likums ir strikts - lētākā medikamenta neesamības gadījumā mēs nedrīkstam aizvietot ar nākamo lētāko vai piedāvāt citu analogu medikamentu, jaunā kārtība jāizskaidro neapmierinātajam pacientam, tad viņš jāsūta atpakaļ pie ārsta vai jāpiedāvā gaidīt, kamēr zāles būs pieejamas vai svītrotas no saraksta, vai jāpiedāvā iegādāties zāles par pilnu samaksu. Ārstiem netika pietiekami un savlaicīgi izskaidrots, kurā brīdī pacients kļūst par "jauno" pacientu un kad viņš vēl ir "vecais". Bija sajukums, brīva interpretācija par šo īpatnējo dalījumu. Tāpēc daļa ārstu visiem pacientiem raksta SNN. Ir bijuši gadījumi, kad SNN rakstīts arī B saraksta zālēm.

2. Nepieejamie medikamenti tiek svītroti no saraksta, aizvietoti. Tas risina situāciju?

Diemžēl ne. Nepieejamo references zāļu svītrošanas process aizņem pietiekami ilgu laiku - pat divas nedēļas, un pacients tikmēr var palikt bez ārstēšanas. Turklāt veidojas aplamas situācijas. Neilgi pirms zāļu svītrošanas no saraksta ražotāji ir nodrošinājuši piegādes lieltirgotavās, aptiekas ir saņēmušas šīs zāles, plaukti pilni, zāles izsvītrotas no saraksta - un kur tagad tās likt?!

3. Veselības inspekcija trīs mēnešos saņēmusi 64 iesniegumus par lieltirgotavā neesošām kompensējamo zāļu sarakstā iekļautām 127 zālēm un divām medicīnas ierīcēm. 29 medikamenti tiešām nav bijuši pieejami. Problēma mazinās vai pieaug?

Tās nav pārejošas problēmas, jo ražotājiem pie šādas zāļu kompensācijas kārtības ir sarežģīti prognozēt zāļu ražošanu un piegādes (par ko ražotāji brīdināja jau iepriekš). Neviens neparedzēja, ka ārsti rakstīs SNN arī "vecajiem" pacientiem, sarēķināja - būs aptuveni 15 tūkstoši jauno pacientu, bet bija krietni vairāk. No 1. jūlija pacienti atkal sāks dalīties - tie, kas janvārī bija "jaunie", nu kļūs par "vecajiem", viņiem varēs rakstīt to pašu, ko izsniedza iepriekš, jo, iespējams, sarakstā būs jauni references medikamenti. Nu mums būs pavisam vecie pacienti (pirms šī kārtība stājās spēkā), mazliet vecāki un jaunie...!

 4. Kā farmaceiti risina situācija, ja zāļu nav aptiekā? Daļa atzīst, ka izsniedz nākamo lētāko medikamentu.

Pareizi tas, protams, nav. Farmaceiti tiešām daudz dara savas labās sirds dēļ, lai palīdzētu pacientam. Dažkārt piesedz kādu likuma nepilnību, riskējot ar praksi, profesionālo godu. Rakstīju vēstuli aptiekām, skaidrojot, ka, šādā veidā palīdzot pacientam, pārkāpjam likumu un notušējam būtisku problēmu. Tā kā pacienti aptiekā zāles saņem, tad šķiet, ka problēmu ar zāļu pieejamību nav.

 5. Veselības ministrija uzstāj, ka sistēma ir darboties spējīga?

Principā - jā. Publiska piedāvājuma, kā mainīt kārtību, pagaidām nav. Ideja, ka pacientam jādod iespēja izvēlēties lētākās zāles, ir pareiza, tikai izpildījumam jābūt pacienta interesēs. Beigu beigās vai pacients tiešām vairāk iegūst vai zaudē? "Vecajiem" pacientiem, tikko valsts samazina references cenu, pieaug līdzmaksājums.

 6. Veselības ministrijas pārstāvji izteikušies: aptiekas varētu piedāvāt nākamo lētāko medikamentu, tikai - kurš segs zaudējumus? Ražotājs?

Šo priekšlikumu noraidījām, jo tad nav skaidrs, kā šo starpību aptieka piedzītu no ražotāja. Nepieciešams izskaidrojums. Turklāt, ja sarakstā atrunāsim nākamo lētāko medikamentu, - ko darīt, ja tā nav aptiekā? Jāatrunā arī aiznākamais lētākais. Ļoti pozitīvi, ka ministrija domā par risinājumiem.

 7. Kādas izmaiņas piedāvā Farmācijas jomas konsultatīvā padome?

Lētāku zāļu izrakstīšana un izsniegšana ir atbalstāma. Mūsu piedāvājumā farmaceitam obligāti jāpiedāvā lētākais medikaments un aptiekas zāļu atlikumos jābūt lētākajām zālēm. Bet pacientam jāparedz izvēles iespēja un iespēja saņemt ārstēšanu jebkurā gadījumā. Pacients nav vainīgs, ja ražotājiem ir zāļu piegādes problēmas vai grūti prognozēt nepieciešamo zāļu apjomu.

8. Kā īstenot kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi šajos apstākļos?

Daudz kas atkarīgs no valsts politikas: vai valsts uzskata, ka aptieka ir farmaceitiskās aprūpes vieta, veselības aprūpes sastāvdaļa - vai veikals, kas konkurē ar mārketinga akcijām, klientu kartēm. Neesam sevi redzējuši Latvijas veselības aprūpes plānos, koncepcijās, vairāk tiekam pieskaitīti mazumtirdzniecībai. Bet tajā pašā laikā no mums prasa atbildību - izglītot, informēt pacientu. Kāda īsti ir farmaceita loma veselības aprūpē? Ceram, ka šo jautājumu varēsim sakārtot jau tuvākajā nākotnē.

9. Kādi, jūsuprāt, ir galvenie problēmpunkti ārstu-farmaceitu attiecībās?

Svarīgi ir izstrādāt farmaceitiskās aprūpes kvalitātes kritērijus un noteikt mūsu kompetences. Tas sakārtotu arī ārsta priekšstatu, ko farmaceits drīkst un var. Veselību veicinošas iestādes tiek likvidētas, bet aptieku potenciāls profilaksē netiek izmantots, kaut to darba laiks ir pietiekami garš un tās ir pacientiem ērti pieejamas. Protams, normāli būtu, ja par konsultāciju farmaceits saņemtu arī atlīdzību, nevis tiktu pieņemts, ka viņš to dara savas sūtības un zināšanu dēļ.

10.  Kādas vērtības raksturo labu aptieku?

Laba aptieka ir tāda, kur farmaceits ir brīvs savos profesionālajos uzskatos. No profesionalitātes atkarīgs, kāda būs farmaceita konsultācija, kā viņš spēs palīdzēt. Un maksimāli labi to var izdarīt tikai tad, ja farmaceits nav profesionāli šauri ierobežots. Turklāt konsultācijai ne vienmēr jābeidzas ar pirkumu, ļoti bieži pietiek ar padomu, kas neaprobežojas ar "pa tabletei divreiz dienā". Vēl vairāk - labu aptieku raksturo arī konsultācija ar ārstu par konkrēto pacientu, uzraugot viņa farmakoterapiju.

Foto: no Doctus arhīva