PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ķīmiskas vielas un neiroattīstības traucējumi

Doctus
Ķīmiskas vielas un neiroattīstības traucējumi
Toksiskas ķīmiskas vielas var būt skaidrojums neiroattīstības traucējumu, piemēram, autisms, uzmanības deficīta hiperaktivitāte, disleksija, pieaugumam bērnu populācijā. Secināts Hārvardas Sabiedrības veselības skolas un sadarbība skolas pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Lancet Neurology.

Vislielākā problēma ir lielais bērnu skaits, kuri cieš no toksiskā smadzeņu kaitējuma. Viņi cieš no samazinātas uzmanības, aizkavētas attīstības un sliktām sekmēm skolā. Ķīmiskā rūpniecība šobrīd ir lielākais iespējamais cēlonis visām šīm problēmām.

Šis pētījums ir turpinājums 2006.gadā veiktajam apskatam, kas identificēja piecas ķīmiskās vielas, kas varētu būt neirotoksiskas vai kuras varētu izraisīt smadzeņu deficītu. Jaunajā pētījumā tika atjaunināti pierādījumi par šīm iepriekš aprakstītajām vielām un papildināta informācija par sešām jaunām vielām, tai skaitā, mangānu, fluorīdu, hlorpirifosu un DDT (pesticīdiem), tetrahloretilēnu (šķīdinātājs) un polibromdifenilēteru (antipirēns). Pētījums iezīmē iespējamo saistību starp šīs vielām un neirotoksicitāti, kā arī negatīvo ietekmi uz bērniem:

  • mangāns ir saistīts ar pasliktinātu intelektuālo funkciju un bojātu motoriku;
  • solvents ir saistīts ar hiperaktivitāti un agresīvu uzmanību;
  • pesticīdi var izraisīt kognitīvu kavēšanos.

Pētnieki atzīst, ka vēl daudzas citas ķīmiskas vielas, ne tikai pieminētās, var būt neirotoksiskas un veicināt neirouzvedības traucējumu "kluso pandēmiju". Šo pandēmiju kontrolēt ir ļoti grūti, jo tūkst pierādījumu par saistību starp ķīmisko vielu un traucējumu attīstību. Tikai pāris ķīmisko vielu lietošana tiek uzraudzīta saistībā ar to neirotoksicitāti. Pētnieki uzsver, ka ir ļoti būtiski kontrolēt ķīmisko vielu lietošanu un pasargātu bērnus no saskarsmes ar neirotoksiskām vielām. Pētnieki uzskata, ka visi mājās lietojamie ķīmiskie līdzekļi un tajās esošās ķimikālijas ir jāpārbauda, vai kādai no sastāvdaļām nav potenciāla neirotoksicitāte.

Problēma ir starptautiska un risinājumam jābūt starptautiskam. Pētnieki atgādina, ka ir metodes, ar kurām noteikt, vai viela ir kaitīga bērnu attīstībai, tagad ir pienācis laiks šādu testēšanu noteikt kā obligātu. Pētnieki uzsver, ka ir nepieciešama globāla stratēģija, kas ierobežotu toksisko vielu lietošanu un kontroli.

 

Pirmavots: Philippe Grandjean, Philip Landrigan. Neurobehavioural effects of developmental toxicity. Lancet Neurology, February 2014