Nozare | Stomatoloģija

Medicīnas un farmācijas raksti
Understanding-probiotics-large

Probiotikas mutes veselībai. Vai tas ir iespējams?

Maldupa I., Brinkmane A. u.c. | Augusts 2020

Vairāk nekā gadsimtu zobārsti zina galvenos mutes saslimstību ietekmējošos faktorus, un kādu laiku jau šķita, ka esam iemācījušies kontrolēt kariesa izplatību. Tomēr pēdējās desmitgadēs novērotais saslimstības biežums ar bērnu zobu agrīnu kariesu arī ekonomiski attīstītās valstīs norāda, ka ar tradicionālām metodēm kontrolēt šo slimību neizdodas. Lasīt visu

Images-large

Dedzinošas mutes sindroms. Izmainītas siekalu plūsmas nozīme

Jankovskis V., Selga G. | Maijs 2019

Dedzinošas mutes sindroms (DMS) ir stāvoklis, kad pacients jūt dedzināšanu vai dizestēziju mutes dobumā, kura atkārtojas vairāk nekā divas stundas dienā ilgāk nekā trīs mēnešus bez klīniski redzamiem gļotādas bojājumiem. [8] Lasīt visu

  • Elektroniskās cigaretes. Ietekme uz mutes dobuma veselību

    Brinkmane A., Skrīvele S. u.c. | Marts 2019

    Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana). Lasīt visu

  • Mutes dobuma veselība. Pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā

    Senakola E., Brinkmane A. u.c. | Septembris 2018

    Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību. Tieši tāpēc rūpēties par zobu veselību jāsāk jau no agras bērnības, veidojot pareizus zobu kopšanas ieradumus. Lasīt visu

  • Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā. Klīniskie aspekti

    Dobele I., Apse P. u.c. | Augusts 2018

    Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā. Lasīt visu

  • Alerģijas izpausmes mutes dobumā saistībā ar eksogēniem alergēniem

    Jankovskis V., Selga G. | Jūlijs 2017

    Mutes dobums atrodas kontaktā ar lielu skaitu alergēnu, un ir būtiski noskaidrot vispotenciālākos alerģisko slimību izraisītājus, lai varētu būt gatavi diagnostikai, ārstēšanai, kā arī komplikāciju gadījumiem. Lasīt visu

  • Inhalatoru iedarbība uz mutes dobuma audiem

    Jankovskis V., Selga G. | Jūnijs 2017

    Tā kā inhalējamo medikamentu lietošanas biežums un ilgums pieaug, visai bieži esam spiesti konsultēties ar zobārstiem par inhalatoru lietošanas blakusparādībām mutes dobumā: kserostomiju, kandidozi, kariesu, gingivītu un citām. Lasīt visu

  • Kserostomija. Kā risināt sausas mutes problēmu zobārstniecībā?

    Ķīse D., Brinkmane A. | Decembris 2015

    Veselīgs pieaudzis cilvēks diennaktī “saražo” 1—1,5 l siekalu. Siekalas ir bagātas ar enzīmiem un vielām, kas nodrošina barības vielu apstrādi, novērš kariesa attīstību, jo aizskalo barības vielas, izdala zobu emaljai nepieciešamos minerālus, izveido aizsargkārtu zobu cietajiem audiem, pasargājot tos no skābju iedarbības. Lasīt visu

  • Fluorīdu lietošanas vadlīnijas Latvijā

    Brinkmane A., Maldupa I. u.c. | Augusts 2014

    RSU Stomatoloģijas institūtā izstrādātās vadlīnijas veidotas ar mērķi informēt par fluorīdu līdzekļiem un to  izmantošanas metodēm: kuras no tām ir izmaksu efektīvākas un kuras būtiski ieviest kariesa profilakses programmās un pacientu individuālā aprūpē. Lasīt visu

  • Mutes dobuma higiēna un pārējā organisma veselība

    Pildava S., Dukse G. | Maijs 2012

    Mutes dobuma veselība ir svarīga ne tikai izskatam un labai pašsajūtai, bet arī organisma veselībai kopumā. Mutes dobuma un smaganu slimības var veicināt nopietnas saslimšanas, piemēram, cukura diabētu un elpceļu saslimšanas. Neārstēts kariess var izraisīt sāpes un nopietnas infekcijas. Tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai ir saistība starp mutes dobuma stāvokli un sirds veselību. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mutes dobuma higiēnu. Lasīt visu

  • Iedzimts zobu emaljas bojājums

    Pičugina A., Nagle E. | 2011. gada 21. novembris

    Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]   Lasīt visu

  • Tabu tēma – halitoze

    Brinkmane A., Bitnere A. u.c. | Jūnijs 2011

    Halitoze jeb slikta elpa (sin. ozostomia, stomatodysodia, foetor ex ore, angļu val. - breath malodor, bad breath, oral malodor, vācu val. - Mundgeruch) ir plaši izplatīta: 8-50% cilvēku kādā no dzīves posmiem cieš no sliktas elpas. Tā var parādīties kā vecam, tā jaunam, kā vīrietim, tā sievietei. Jau Senajā Ēģiptē pirmo stundu pēc pamošanās sauca par sliktās elpas stundu. Šajā rakstā kliedēsim mītus par halitozi, izskaidrosim tās iespējamos cēloņus un ārstēšanas iespējas.     Lasīt visu

  • Dentīna hipersensitivitāte. XXI gadsimta izaicinājums zobārstniecībā

    Brinkmane A., Bodnieks E. u.c. | Maijs 2010

    Jutīgi zobi ir izplatīta parādība visā pasaulē. To izraisa gan ikdienā lietotie pārtikas produkti, gan zobu kopšanas paradumi, gan virkne citu faktoru: stresa izraisīta zobu griešana, dažādas skābes, medikamenti, kā arī kuņģa skābes nokļūšana mutes dobumā, ko izraisa atviļņa slimība, vemšana, kuņģa darbības traucējumi. Savs loģiskais pamatojums ir zobu jutīgumam, kas rodas grūtniecības laikā, jo daudzas topošās māmiņas cieš no grūtniecības toksikozes un rīta vemšanas. Visbiežāk zobi ir jutīgi uz aukstu, retāk karstu ēdienu vai dzērienu, reizēm pēc saldumu ēšanas vai mehāniskiem pieskārieniem. Zobi var būt jutīgi pēc balināšanas un dažkārt pēc regulārām peldēm baseinā. Interesanti, ka regulāra, ilgstoša peldēšanās baseinā var izraisīt līdzīgas zobu problēmas. Baseina ūdens satur hloru, tāpēc ir skābs un, nokļūstot mutē, negatīvi ietekmē zobus. Dentīna hipersensitivitāte ir ar izteiktiem simptomiem un ļoti nepatīkama. Lasīt visu

  • Mutes dobuma infekcijas un elpošanas ceļu slimības

    Šiliņš V. | Maijs 2010

    Mutes dobuma infekcijas jau sen zināmas kā dažādu orgānu sistēmu slimību izraisītājas un veicinātājas. Mutes dobuma infekcijām XIX un XX gadsimtā (līdz pat septiņdesmitajiem gadiem!) tika piešķirta galvenā loma iekaisuma slimību attīstībā; šā perioda beigu daļu raksturo diezgan intensīvas nepamatotas zobu ekstrakcijas. Šajā rakstā – par mutes dobuma infekciju saistību ar elpošanas ceļu slimībām. Lasīt visu

  • Kariesa riska noteikšana zobārstniecībā

    Maldupa I., Brinkmane A. u.c. | Maijs 2010

    Kariess ir multifaktoriāla, hroniska, bet lēni progresējoša slimība, ko vairākās tā attīstības fāzēs iespējams apturēt, lai vēlāk nebūtu nepieciešama radikālāka iejaukšanās ar plombēšanu, sakņu kanālu ārstēšanu vai pat ekstrakciju. Lai mazinātu kariesa izplatību un intensitāti, visā valstī jāveic organizēti profilakses pasākumi gan sabiedriskā, gan individuālā līmenī. Profilakses programmas plānošanā svarīgi, lai tā būtu mērķtiecīga, ekonomiski izdevīga un ar maksimālu efektivitāti. Pasaules Veselības organizācija iesaka veikt profilaktiskus pasākumus augsta kariesa riska bērniem. Lasīt visu

  • Mutes veselība

    Paeglītis A. | Maijs 2010

    Labdien, kolēģi!Doctus pielikums Mutes veselība kļūst par tradīciju! Zobārstniecība un vispārējā veselība spērusi vēl vienu soli starpdisciplinārās pieejas īstenošanā. Lasīt visu

  • Sirds un mutes veselība. Problēmas, riski un jaunas stratēģijas

    Ērglis A., Jēgere S. u.c. | Oktobris 2009

    Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mēr­ķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā. Lasīt visu

  • Mutes veselības riska faktori

    Senakola E., Brinkmane A. | Oktobris 2009

    Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju. Lasīt visu

  • Zobārstniecības pakalpojumu pieejamība un mobilā zobārstniecība Latvijā

    Paeglītis A. | Oktobris 2009

    Latvijā ir mainījusies iedzīvotājiem sniegtā zobārstnieciskā aprūpe. Rakstā sniegts ieskats par šīs aprūpes pieejamību Latvijā, dati salīdzināti ar tuvākajām kaimiņvalstīm, sasniegumiem mobilās zobārstniecības jomā un tuvākajiem mērķiem un uzdevumiem mutes veselības jomā. Lasīt visu

  • MUTES VESELĪBA

    Baltā L., Senakola E. | Oktobris 2009

    Žurnāla Doctus redakcija vienmēr cenšas piedāvāt saviem lasītājiem ko jaunu. Ar tematisko pielikumu "Mutes veselība" vēlamies idejiski, zinātniski un praktiski apvienot vispārējās prakses ārstus un zobārstus, aicinot visus skatīties uz vienu mērķi - cilvēks kā viens veselums (sistēma) un veselība. Tikai izprotot šo kopējo mērķi, var sasniegt labus rezultātus. Lasīt visu

  • Vitamīnu un hipovitaminožu ietekme uz mutes veselību

    Tauriņa Z., Rozenblats A. | Aprīlis 2008

    Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu. Lasīt visu

Stomatoloģija

Pierakstīties jaunumiem

Nozares