Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
Pasaules veselības organizācija norādījusi, ka omikrona radītais globālais risks ir ļoti augsts un to nevajadzētu aprakstīt kā “vieglu”, jo tas joprojām izdzēš cilvēku dzīvības.
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedros Adhanom Ghebreyesus izteicis komentāru, ka 2022. gadā Covid-19 pandēmija varētu tikt uzvarēta, ar nosacījumu, ja valstis pasaulē sadarbosies un ievēros piesardzības pasākumus, ziņo BBC Health.
Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.
Žurnālisti ir bieži ciemiņi GRIGORIJA SEMJONOVA pārvaldītajā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, lai runātu par lielas reģionālas slimnīcas kolektīva izaicinājumiem Covid–19 apstākļos. Viņam ir 32 gadi, milzīga atbildības izjūta, viņš deg par savu slimnīcu, par saviem darbiniekiem, viņa telefons reti klusē, arī mājās. Atzīst, ka vēlētos, kaut vairāk laika varētu atlicināt ģimenei.
Turpinot neatlaidīgo gājienu visapkārt pasaulei un šosezon īpaši skaudri Latvijā, arvien lielāka kļūst Covid–19 pārdzīvojusī pasaules iedzīvotāju daļa un aizvien paplašinās ārstu izpratne gan par akūtas saslimšanas simptomiem, gan arī par infekcijas atstātajām hroniskajām sekām.
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, jo lielākoties skar darbspējīgā vecumā un piezogas nemanot. Slimība sagrauj jauno cilvēku dzīves plānus, ierobežo dzīves brīvību — un jaunam cilvēkam to saprast ir pavisam grūti. Tāpēc mūsdienās arvien plašāk akcentē uz pacientu orientētu aprūpes pieeju, kas nozīmē vairāk ieklausīties, vairāk iedziļināties un strādāt nevis ar slimību, bet ar pacientu.
Pacientiem, kas hospitalizēti ar Covid-19, pēc izrakstīšanas ir trombotisku notikumu risks; paplašinātas tromboprofilakses loma šajā populācijā nav zināma.
Pfizer un BioNTech laboratorijas pētījumā secināts, ka vakcīna ir efektīva pret Covid–19 omikrona paveidu, ja saņemtas trīs vakcīnas devas, divas devas var būt nepietiekamas omikrona paveida pietiekamai neitralizēšanai.
Saskaņā ar provizoriskiem pētījuma rezultātiem, tiem, kas iepriekš pārslimojuši Covid-19, var būt lielāks risks atkārtoti inficēties ar Omikrona variantu nekā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem.
Bērni un pusaudži ar slikti kontrolētu astmu trīs līdz sešas reizes biežāk tika hospitalizēti ar Covid-19 infekciju, secināts pētījumā, kurā izmantoja datus no nacionāla pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 750 000 bērnu Skotijā.
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir novēršama un ārstējama plaušu slimība. HOPS biežākie simptomi ir elpas trūkums, slodzes nepanesība un produktīvs klepus. Šobrīd HOPS ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē. [1; 2]
Galvassāpes un jo īpaši migrēna ir Pasaules Veselības organizācijas saraksta topā, kurā apkopotas biežākās un darbaspējas ierobežojošās slimības. Covid–19 pandēmija galvassāpju pārvaldību ietekmējusi dažādos aspektos, arī kā neiroloģisku izpausmi infekcijas dēļ. Pandēmija galvassāpju pārvaldību padarījusi grūtāku gan ierobežoto pakalpojumu dēļ, gan arī pacientu psihoemocionālo traucējumu paasinājumu dēļ.
Podagra ir labi zināma iekaisīga locītavu slimība, kurai raksturīgs patoloģisks urīnskābes metabolisms. Vēsturiski tā tika uzskatīta par karaļu slimību, jo tikai augstākās klases pārstāvji sociālā statusa dēļ varēja atļauties vīnu un gaļu. Šobrīd, 21. gadsimtā, tā tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu vairāku metabolisku blakusslimību un augstā mirstības riska dēļ.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
Orbītas bojājumi ir multidisciplināra problēma, arī traumu etioloģijas spektrs ir ļoti plašs. Tā kā mutes, sejas un žokļu ķirurgiem un oftalmologiem (smagāku traumu gadījumā arī neiroķirurgiem, otorinolaringologiem un plastikas ķirurgiem) sadarboties iznāk visai bieži, vēlamies izgaismot ikdienu traumpunktos, kā arī uzsvērt, kam pievērst uzmanību, ja pacients nonāk uzņemšanā, kur nedežurē ne oftalmologs, ne mutes, sejas, žokļu ķirurgs.
Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka nepietiekama barojuma dēļ ik gadu mirst vidēji 2,7 miljoni jaundzimušo. Lai jaundzimušais spētu pieņemties svarā, attīstīties fiziski un psihoemocionāli, būtiski nodrošināt zīdaiņa augšanai atbilstošu barošanu.
