Sistēmiska sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniska autoimūna slimība, kam raksturīgs autoantivielu un to veidoto imūnkompleksu izraisīts audu bojājums. [1] SSV klīniskā aina ir izteikti variabla un var skart praktiski jebkuru orgānu sistēmu, izpaužoties dažādās smaguma pakāpēs.
Galvassāpes un jo īpaši migrēna ir Pasaules Veselības organizācijas saraksta topā, kurā apkopotas biežākās un darbaspējas ierobežojošās slimības. Covid–19 pandēmija galvassāpju pārvaldību ietekmējusi dažādos aspektos, arī kā neiroloģisku izpausmi infekcijas dēļ. Pandēmija galvassāpju pārvaldību padarījusi grūtāku gan ierobežoto pakalpojumu dēļ, gan arī pacientu psihoemocionālo traucējumu paasinājumu dēļ.
Eptinezumabs, ar antikalcitonīna gēnu saistīta peptīdu antiviela, ir apstiprināts intravenozai lietošanai migrēnas profilaksē pieaugušajiem. Ir noteikts, ka tā aizsargājošais efekts iestājas nākamajā dienā pēc infūzijas. Lai novērtētu zāļvielas efektivitāti un blaknes to lietojot pie migrēnas lēkmēm, tika veikts pētījums.
Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Rakstā, kas publicēts iepriekšējā Doctus numurā, aprakstījām sāpju definīciju, raksturojām fizioloģiskos sāpju veidošanās procesus un skaidrojām, kā akūtas sāpes pārvēršas hroniskās. Šajā rakstā plašāk aplūkojam farmakoterapiju hronisku sāpju kontekstā.
Galvassāpes, sāpes mugurā, roku tirpšana, acu asarošana — simptomi, ar kuriem pacients bieži dodas uz ģimenes ārsta kabinetu pēc palīdzības. Šobrīd izteikti pieaugušas sausās acs sindroma izpausmes un redzes pasliktināšanās gadījumi.
Galvassāpju pārvaldība neirologa, algologa un ģimenes ārsta praksē var būt sarežģīta kā plašās diferenciāldiagnostikas dēļ, tā pacienta cerību attaisnošanas dēļ. Migrēna ir viens no prevalējošajiem galvassāpju veidiem pasaulē, izplatība vispārējā populācijā sasniedz 12 %.
Viedtālruņu lietošana pacientiem ar primārām galvassāpēm ir saistīta ar biežāku medikamentu lietošanu un sliktāku sāpju mazināšanu, secināts pētījumā. 96 % viedtālruņu lietotāju lietoja medikamentus sāpju mazināšanai, salīdzinot ar 81 % galvassāpju pacientu, kuri nelietoja viedtālruņus.
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Doctus 2019. gada marta numurā publicēts neiroloģes Dainas Jēgeres un fizioterapeites Montas Puides apskats par galvas un kakla sāpēm, kas attīstījušās īsākā vai ilgākā posmā pēc kakla traumas. Šomēnes turpinājums — psihoterapeita iesaiste sāpju gadījumā, kad tikai ar neirologu un fizioterapeitu būs par maz.
Rakstā neirologs, algologs un fizioterapeits aplūko galvassāpes, kas īsākā vai ilgākā laikposmā attīstījušās pēc galvas un/vai kakla traumas. Akūtas traumas ārstēšana — imobilizācija, operācija, reanimācija — nav šā raksta mērķis. Par psihoterapeita iesaisti galvas/kakla pēctraumas sāpju pārvaldībā lasiet kādā no nākamajiem Doctus numuriem!
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi cilvēki gūst lielākas vai mazākas traumas. Traumatologu ikdiena ir pacienti, kam ziemas prieki beigušies bēdīgi: salauzta roka, sasista galva un citas traumas, kas sākotnēji šķiet viegli risināmas un sekas neatstāj. Vai tiešām?
Palīdzību algologa vai neirologa praksē bieži meklē pacienti ar panikas epizodēm un somatoformiem traucējumiem, jo šīs sūdzības nereti kombinējas ar galvassāpēm, turklāt Austrumeiropas valstīs vēl joprojām kā mantojums no padomju laika ir nevēlēšanās meklēt palīdzību pie psihiatra.
Ādas knaibīšana vai knibināšana ir normāla sevis kopšanas uzvedība, kas plaši raksturīga zīdītājiem. Lielākā daļa cilvēku līdz noteiktam līmenim knaiba savu seju, rokas un citas ķermeņa daļas. Kurā brīdī “normāla” uzvedība pāraug patoloģijā? Tas atkarīgs no knaibīšanas biežuma, intensitātes, pavadošajām emocijām un ietekmes uz cilvēkam svarīgām dzīves jomām.
Ateroskleroze ir daudzfaktoru, progresējoša artēriju sieniņu slimība, kas pārsvarā ietekmē vidējās un lielās artērijas. Aterosklerozes patoģenēze ir komplicēts process, kas pamatā saistīts ar hiperholesterinēmiju, dislipidēmiju un vairākiem palaidējfaktoriem: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju, ģenētiskām īpatnībām, smēķēšanu un citiem. [1]
Pretsāpju medikamentu klāsts ir ierobežots un pārstāv paracetamolu, nesteroīdo pretsāpju medikamentu grupu, lokālos anestētiķus un opioīdus. Katrai no grupām ir priekšrocības un arī blaknes, un vienas grupas medikamentu nozīmēšana reizēm nesniedz gaidīto efektu, sevišķi neiropātisku sāpju ārstēšanā.
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
Pētījumi rāda, ka ~ 90 % no ne–melanomas ādas vēžiem un 63 % melanomu ir UV staru kaitīgās ietekmes rezultāts. Lielu daļu šo vēžu varētu novērst dažas vienkāršas darbības: aizsargkrēma lietošana, izvairīšanās no tiešiem saules stariem, saulesbriļļu, cepuru valkāšana. Šobrīd ir pēdējais laiks ar pacientiem pārrunāt individuālo pasākumu kopu, lai pasargātos no ļaundabīga ādas audzēja nākotnē.