No 19. līdz 25. novembrim HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistīsies Eiropas rudens testēšanas nedēļas aktivitātēs. SPKC aicina atgādināt pacientiem, ka šajā laikā iedzīvotāji īpaši aicināti pārbaudīt savu veselību, veicot HIV, B un C vīrushepatīta, kā arī sifilisa eksprestestu – ātri, anonīmi un bez maksas.
No 20. līdz 24. maijam Austrumu slimnīcā risinājās Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja bez maksas pārbaudīt savu aknu veselību un veikt HIV testu. Apkopojot rezultātus, konstatēts, ka C-hepatīta jeb anti-HCV tests bija pozitīvs 4,5% jeb 12 cilvēkiem no 279 testēto cilvēku kopskaita, HIV tests visiem 278 izmeklētajiem cilvēkiem bija negatīvs, bet aknu blīvuma izmaiņas konstatētas 16% gadījumu jeb 25 cilvēkiem no Fibroscan izmeklējumu veikušajiem 157 cilvēkiem.
Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.
Latvijā pieejami HIV paštesti - ērta un diskrēta sava HIV statusa noskaidrošanas metode. SKDS veiktā aptauja liecina, ka 22% iedzīvotāju šādu testu izmantotu.
Biežāka sifilisa sijājošā diagnostika var veicināt agrīnāku slimības atklāšanu un samazināt infekcijas transmisiju. Lai noskaidrotu, vai biežāka sifilisa testēšana varētu būt noderīga, pētnieki līdz ar rutīnas HIV vīrusa slodzes noteikšanu pētījuma grupā veica arī sifilisa testus. Pētījuma primārais mērķis bija noskaidrot to, cik ļoti šāda prakse veicina agrīna sifilisa atklāšanu.
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
2018. gadā Latvijā reģistrēti 19 HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (SPKC dati), bet ES/EEZ valstīs — vidēji 5,7 HIV gadījumi uz 100 000 (ECDC dati). Jaunatklāto HIV gadījumu skaits Latvijā 2017. gadā bija 371, no kuriem AIDS stadija reģistrēta 123 pacientiem.
HIV pacientiem zūd imunitāte pret baku vīrusu pat tad, ja bērnībā šie cilvēki ir saņēmuši vakcīnu pret to un antiretrovirālā terapija (ART) ir atjaunosi lielu daļu viņu imunitātes, secināts pētījumā.
Lai gan HIV infekcija XXI gadsimtā tiek uzskatīta par hronisku, kontrolējamu infekciju, ar kuru cilvēks var nodzīvot ilgu mūžu, Latvijā tāda prognoze pagaidām attiecas uz nelielu skaitu ar HIV inficēto. Galvenais šķērslis tam ir novēlota HIV infekcijas atklāšana.
Saslimstība ar HIV Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā pieaug gados vecākā populācijā. Pētnieki analizēja faktorus saistītus ar HIV diagnozi gados vecāku cilvēku populācijā 31 valstī 12 gadu periodā.
Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Tā mērķis ir šūnu jeb celulārā imunitāte, galvenokārt CD4 šūnu, kuru bojājuma rezultātā mazinās cilvēka aizsardzības spējas pret infekcijām un dažiem audzēju veidiem, HIV dēļ ar to inficētai personai var attīstīties slimības, kas neizraisa veselības problēmas cilvēkam bez HIV.
Šķērsgriezuma pētījumā, kas veikts Masačūsetsas Universitātē (ASV), noskaidrots, ka cinka deficīts ar HIV inficētiem pacientiem veicina hroniska iekaisuma attīstību.
Āfrikā veiktā ASPIRE pētījumā noskaidrots, ka antiretrovirālu medikamentu dapivirīnu saturošs vaginālais riņķis aizsargā pret HIV.
Šodien, 1. decembrī, tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, lai ikvienu cilvēku visā pasaulē mudinātu aizdomāties par šo slimību un iespējām to novērst vai, nepieciešamības gadījumā, atbilstoši ārstēt, pasargājot citus no inficēšanās.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
