Saaukstēšanos izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, 30-35% gadījumu – rinovīrusi. Visbiežāk saaukstējas bērni un salīdzinoši biežāk sievietes 20–30 gadu vecumā (taču komplikācijas biežāk izveidojas vīriešiem, vienlaikus tieši vīrieši ir tie, kuri biežāk žēlojas par vīrusu izraisītiem klīniskiem simptomiem). Cilvēks, kura vidējais mūža ilgums ir 75 gadi, savā mūžā pārslimo vairāk nekā 200 saaukstēšanās epizodes, kuras vidēji ilgst no 2– 6 dienām.
Pētnieki atklājuši statistisku saistību starp pneimoniju gados veciem cilvēkiem un protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu. Lai gan PSI vēl arvien ir piemērotākie medikamenti, lai neitralizētu kuņģa skābi cilvēkiem ar atvilņa slimību vai kuņģa čūlu, pētījuma rezultāti liek aizdomāties, ka PSI lietošana nav tik droš kā iepriekš tika uzskatīts.
Lai gan slimnīcas parasti saista ar domu par veselības atjaunošanu, tomēr antibiotiku plašā lietošana un mikroorganismu unikālā spēja tām pielāgoties radījušas situāciju, kad slimnīca pacientam var kļūt arī par draudu.
Drudzis, paaugstināts pulss, izmainīta elpošana un zems skābekļa līmenis – šo izmeklējumu veikšana ģimenes ārstam var atvieglot pneimonijas diagnostiku, secināts lielā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Regulāra vizīte pie stomatologa iespējams ir noderīga ne tikai mutes veselībai. Tā var arī mazināt pneimonijas risku, jo mazina baktēriju daudzumu mutes dobumā.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Klīniskajā gadījumā aprakstīts gados jauns pacients ar mikoplazmu pneimoniju, pacients smagā stāvoklī tika pārvests no reģionālās slimnīcas. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un izvēlētajiem diagnostikas un ārstēšanas veidiem.
NICE vadlīnijās iesaka ģimenes ārstiem izmantot asins analīzes, lai novērtētu, vai pacientam izrakstīt antibiotikas, ja ir aizdomas par bakteriālu pneimoniju.
Cēloņa izzināšana un diagnostika recidivējošām pneimonijām var būt mulsinoša un nebūt nav vienkārša. Pat 30% pacientu cēlonis netiek identificēts. Rakstā piedāvājam praktiskus risinājumus, diferenciālās diagnozes, izmeklējumus bērniem ar recidivējošām dziļo elpceļu infekcijām.
Pneimokoku vakcīna rekomendēta maziem bērniem, ne tikai lai pasargātu no slimībām un nāves, bet arī, lai samazinātu smagas antibiotiku rezistentas infekcijas izplatību.
Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.