PVO rekomendē bērnu barot tikai ar krūti līdz bērna sešu mēnešu vecumam un turpināt līdz bērna divu gadu vecumam, taču zīdīšanas rādītāji pasaules līmenī joprojām ir zemāki par rekomendētajiem. Tāpēc pasaulē aktīvi tiek pētīti riska faktori, zīdīšanas problēmas, to risinājumi, meklētas jaunas pieejas.
Pētīts, ka ar krūti barotiem zīdaiņiem ir augstāks dzelzs deficīta risks, potenciāli kavējot bērna attīstību. Dzelzs suplementācijas efektiem attiecībā uz bērna attīstību pierādījumi ir nepietiekami un šā brīža vadlīnijas ir ar atšķirīgām nostādnēm. Tāpēc tika veikts ar placebo kontrolēts pētījums, lai novērtētu, vai ikdienas suplementācija ar dzelzi 1 mg/kg dienā 4–9 mēnešus veciem, ekskluzīvi vai pārsvarā ekskluzīvi ar krūti barotiem bērniem uzlabo psihomotorisko attīstību.
Lēmumu par zīdaiņa barošanu ar mākslīgajiem piena maisījumiem var ietekmēt gan medicīniska rakstura, gan socioekonomiska un psiholoģiska rakstura faktori. Tomēr, arī mārketinga pasākumi, reklamējot zīdaiņu maisījumus spēlē lielu lomu un var mazināt jauno māmiņu interesi barot bērnu ar krūti. Lai izvērtētu mākslīgo piena maisījumu reklāmās izmantoto apgalvojumu ticamību, tika veikts starptautisks šķērsgriezuma pētījums.
Aplūkojot epidemioloģisko datu pārskatus, redzams, ka pēdējos 20 gados pieaudzis pārtikas alerģiju sastopamības biežums, īpaši bērniem. Jāpiebilst, ka no visām alerģiskajām reakcijām uz pārtiku ap 90 % izraisa astoņi alergēni: piens, olas, zemesrieksti, jūras veltes, zivis, rieksti, soja un kvieši. Visizplatītākā ir govs piena olbaltumvielu izraisītā alerģija. [1]
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Pasaulē ik gadu apmēram 10 % bērnu piedzimst priekšlaikus, proti, līdz 36 grūtniecības nedēļām un sešām dienām. Latvijā tie ir vidēji 1500 bērnu gadā. [1]
Jaunie vecāki ir cilvēku grupa, kurus pārmaiņas skar ātri un bez atlaidēm, turklāt dzīves ritma maiņai līdz galam gatavs nav neviens — dažkārt pat līdz brīdim, kad mazais lolojums tiek ielikts rokās.
Pētnieki atklāja, ja grūtnieces tika izglītotas par veselīgu zīdaiņu ēdināšanu, šo sieviešu bērni 3 gadu vecumā patērēja mazāk tauku un ogļhidrātu un 6 gadu vecumā bērnu ķermeņa tauku līmenis bija zemāks, salīdzinot ar vienaudžiem, kuru mātes netika izglītotas. Šis ir pirmais pētījums, kurā pierāda, ka aptaukošanās sākas pirmajā dzīves gadā, pēc tam, kad mātes pārtrauc zīdīšanu.
Jaundzimušā pilnvērtīga ēdināšana ir viens no svarīgākajiem procesiem bērna attīstībā gan pirmajos dzīves mēnešos, gan turpmākajos vecumposmos.
Ekskluzīva krūts barošana pirmos 3 dzīves mēnešus ir saistīta ar zemāku elpošanas ceļu alerģiju un astmas risku bērnu sešu gadu vecumā.
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Pirmajā šāda veida pētījumā atklāts, ja sievietei pirms grūtniecības ir liekais svars vai aptaukošanās, tas izraisa izmaiņas mātes pienā, kas savukārt ietekmē zīdaiņa augšanu.
Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem.
Pulmonologs, brohoskopists, RAKUS Brohoskopijas kabineta vadītājs AINĀRS ZARIŅŠ dzīvi tver visaugstākajās frekvencēs. Jau no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka šis ir stāsts par hipsteri, kurš savu protestu pret visu mietpilsonisko pauž gan ar neprātīgi izaicinošu mīlestību pret kalniem, gan valkājot Joe Zawinul cepurīti, gan traucoties pa kalnu upēm ar kajaku vai ar motociklu tepat pa Latvijas ceļiem. Bez adrenalīna viņš nevar arī profesionālajā ikdienā, kur lieti noder spēja ātri pieņemt pareizos lēmumus.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Pētījums, kurā analizēti ilgtermiņa melanomas dati, atklāj svarīgu ieskatu melanomas sastopamības tendencēs vīriešiem un sievietēm.
Ārstu bērni nereti izvēlas iet vecāku pēdās. Neapzināti. Arī šis ir viens šādiem stāstiem. Traumatologs ortopēds AIGARS VUGULIS specializējies rokas ķirurģijā — šajā jomā viņam ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Viņa dēls Dr. RIHARDS VUGULIS pēc karjeras hokejā atradis savu aicinājumu medicīnā un pašlaik ir traumatoloģijas ortopēdijas rezidents. Sarunā viņi atklāj, kā ir dalīt vienu jomu, kādi tēva padomi visvairāk noder un kāds ir laimīga ārsta dzīves noslēpums.
