Niktūrija un sāls daudzums uzturā
Niktūrija skar lielāko daļu cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Tā ir saistīta ar sāls daudzumu uzturā, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā.
Uzturs
Uztura paradumi un mirstība no kardiometabolām saslimšanām
Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Sālītas gaļas lietošana uzturā saistīta ar astmas simptomu saasināšanos
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.
Gaļas neatsveramā nozīme pieaugušā un bērna uzturā
Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.
Piemērots uzturs reproduktīvā vecuma sievietēm. Vadlīniju apskats
Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti"
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".
Latvijas pediatri tiekas konferencē par bērnu uzturu
Šodien, 15.aprīlī, RSU Aulā vairāk nekā 350 ģimenes ārstu, pediatru, vecmāšu un ģimenes ārstu praksē strādājošu māsu bija pulcējušies uz Latvijas Pediatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes Tālākizglītības fakultātes rīkoto konferenci par bērna ēdināšanu.
Magnija nozīme cirkadiāno ritmu uzturēšanā
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Stress un nekārtība veicina neveselīgu uzkodu ēšanu
Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!
Veģetāra diēta un kolorektālā vēža risks
Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazina mirstības risku
Ikdienas apēdot septiņas un vairāk augļu un dārzeņu porcijas, nāves risks samazinās par 42%, salīdzinot ar tiem, kuri apēd mazāk par vienu porciju, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Epidemiology & Community Health.
Jogurta lietošana uzturā samazina 2.tipa diabēta risku
Jauns pētījums parāda, ka lielāks jogurta patēriņš par 28% var samazināt 2.tipa cukura diabēta attīstību. Zinātnieki izpētījuši, ka lielāks zema tauku satura piena produktu patēriņš, tostarp dažādi jogurti un daži sieri ar zemu tauku saturu, samazina arī relatīvo 2.tipa cukura diabēta attīstības risku par 24%.
Uztura ieteikums pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, iesaka labāk ēst vienu lielu maltīti nekā daudzas mazas maltītes dienas laikā.Tas ir secināts uztura pētījumā, kurš veikts Linkopingas universitātē Zviedrijā.
Jaunas uztura vadlīnijas Alcheimera slimības riska mazināšanai
Physicians Committee for Responsible Medicine (PCRM) ir izstrādājuši jaunas uztura vadlīnijas Alcheimera slimības profilaksei. PCRM ir bezpeļņas organizācija, kas darbojas profilaktiskajā medicīnā; organizē klīniskos pētījumus un izstrādā augstus ētiskos standartus pētniecībai.
Lasītākais Doctus.lv
Miokardīta gadījumu ziņojumi pēc mRNS Covid–19 vakcinācijas ASV
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Epšteina—Barras vīruss var būt galvenais multiplās sklerozes cēlonis
Multiplo sklerozi (MS), progresējošu slimību, kura skar 2,8 miljonus cilvēku visā pasaulē un kuru nevar pilnībā izārstēt, visticamāk, izraisa infekcija ar Epšteina—Barras vīrusu (EBV), liecina nesena pētījuma rezultāti.
Covid-19 saistība ar galvassāpēm un izmainītu psihisko stāvokli bērniem, kuri tiek hospitalizēti
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Pusgadu finansēs trešo darbinieku ģimenes ārstu praksēs
Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Pacientu raksturojošas īpašības vēlākai hospitalizācijai ar Covid–19 infekciju stacionārā
Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 56
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 16
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 147
- Dietoloģija 30
E
- Endokrinoloģija 272
F
- Farmācija 37
- Farmakoloģija 176
- Fitoterapija 7
- Fizikālā medicīna 11
- Fleboloģija 40
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 184
H
- Hepatoloģija 45
I
- Imunoloģija 13
- Infektoloģija 220
- Internā medicīna 7
K
- Kardioloģija 361
Ķ
- Ķirurģija 108
N
- Narkoloģija 21
- Neatliekamā medicīna 21
- Nefroloģija 47
- Neiroloģija 250
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 61
- Onkoloģija 156
- Otorinolaringoloģija 65
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 135
- Podoloģija 2
- Psihiatrija-psihoterapija 158
- Psihosomatika 35
- Pulmonoloģija 124
R
- Radioloģija 17
- Reanimatoloģija 15
- Reimatoloģija 66
- Retās slimības 9
S
T
U
- Uroloģija 73
- Uzturzinātne 56