Ir novērots, ka dažādas mobilās ierīces bieži tiek izmantotas, lai izklaidētu un novērstu uzmanību maziem bērniem, bet līdz šim maz pētīts, kā šādas darbības ietekmē bērna attīstību ilgtermiņā.
Krīzes notiek gan globāli ekonomikā, gan ir ļoti personīgas. Tās piedzīvojam arī kā profesionāļi. Ne vienmēr tās ir dziļas dilemmas, reizēm — emocijas, kas ilgāku laiku nelaiž vaļā. Jānotur līdzsvars, balansējot ar stresu darbā, neapmierinātību, ka neesi sava stāsta rakstnieks, sāc izdegt un varbūt pat īsti nesaproti — kāpēc. Par palaidējmehānismu var kļūt dažādi ārēji apstākļi, piemēram, Covid–19 pandēmija. Kā šādās situācijās palīdzēt sev?
Stress un negatīvisms ir labi zināmi veselības riska faktori; jaunā pētījumā atklāts, ka optimisms neatkarīgi samazina 2.tipa cukura diabēta risku sievietēm pēc menopauzes vecumā.
Kaut pieņemts uzskatīt, ka darbā emocijām nav vietas un ir jāsaglabā vēsa seja, izvairīties no tām nav iespējams — gribam vai ne. Kā valdīt pār savām emocijām, lai nenodarītu pāri kolēģiem un pacientiem?
Par grūtajiem pacientiem sauc tos, kas komunikācijā ir sarežģīti: vienmēr vai bieži rodas pārpratumi, spēcīgas emocijas un konflikti, kas traucē gan diagnostikas, gan ārstēšanas procesam. Kā novilkt robežas un neizsīkt?
Reizēm pacients no šķietami bezcerīgas situācijas izķepurojas, bet citam rutīnas situācijā rodas komplikācijas — kāpēc tā? Vai mēs esam tas, ko domājam? Vai jūtam? Kādas ir cilvēka iekšējās rezerves, spēks?
Kad pēc daudzajām darba stundām beidzot pārkāpts mājas slieksnis, domām par pacientiem kaut uz brīdi vajadzētu atvirzīties otrajā plānā. Lai atpūstos, būtu kopā ar saviem mīļajiem un uzkrātu spēkus. Taču — atkal jāgatavojas kārtējai konferencei, koferī gaida nepabeigtās formalitātes vai atskan zvans no slimnīcas — un amoka skrējiens turpinās...
Kas rada pacienta emocijas ārstējoties? Ne jau tikai fakta konstatācija, cik veiksmīgi slimība izārstēta. Emocijas rada arī tas, cik droši vai nedroši pacients jūtas svešā vidē. Un te summējas daudz kas. Cik viegli var sazvanīt reģistratoru un pieteikt vizīti, vai pie ārstniecības iestādes nav jāriņķo, lai sameklētu vietu auto, cik laipni garderobiste paņem virsdrēbes, vai nav jāmaldās slimnīcas teritorijā, lai sameklētu nodaļu. Arī mīksta kušete un identificēšanas zīmīte pie personāla virsvalka atloka ir no svara. Protams, drošību un labu pašsajūtu lielā mērā rada sanitāra, māsiņas laipna attieksme un saruna ārsta kabinetā.
Laime ir viens no būtiskākajiem cilvēka dzīves mērķiem. Lai gan īslaicīgā saistība starp fiziskajām aktivitātēm un laimes izjūtu ir labi zināma, tomēr par ilgtermiņa saistību datu nav.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.
Meta-analīze, kas apkopojusi 16 novērojumu pētījumus, neatklāja būtisku saistību starp vakcināciju un reimatoīdā artrīta (RA) risku. Īstermiņa novērošanas dati (<1 gads) liecina, ka vakcīnas var pasargāt no RA.
