Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Malabsorbcija skar miljoniem cilvēku pasaulē. Gastrointestinālās malabsorbcijas sindroms ir ļoti plašs jēdziens un attiecas uz uzturvielu absorbcijas traucējumiem gastrointestinālajā traktā visos uzturvielu uzsūkšanās posmos.
Čūlainais kolīts ir hroniska resnās zarnas slimība, kuras izplatība visā pasaulē pieaug. Čūlainā kolīta diagnoze ASV un Eiropā ir gandrīz miljonam cilvēku. Šī slimība nešķiro pēc vecuma, bet pīķi sastopamībā lielākoties sasniedz pacientu 15—30 gadu vecumā.
Kuņģa un zarnu trakta slimības ir bieži sastopamas. Daudzu slimību un stāvokļu, tai skaitā, kuņģa un zarnu trakta, profilaksei un ārstēšanai var izmantot dažādus tradicionālās un papildinošās terapijas veidus, galvenokārt fitoterapiju.
Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1]
Jaunākās publikācijas atbalsta iepriekšējos novērojumus par novecošanos, kas saistīta ar selektīvu zarnu funkcijas samazināšanos: garšas izmaiņas, barības vada sfinktera kustīgums, kuņģa iztukšošanās un muskuļu—zarnu (mioenterisko) nervu pinuma neironu izmaiņas, kas saistītas ar zarnu tranzītu un var ietekmēt svaru.
Jau 2013.gada sistemātiskā pārskatā secināja, ka no atsevišķām probiotikām ir uzlabojumi pacientiem ar iekaisīgās zarnas slimību (IKS) un citām kuņģa un zarnu trakta problēmām. Šī pārskata mērķis bija atjaunināt ziņojumu ar jaunāko pētījumu rezultātiem.
Mīļie kolēģi! Savādas ģeķības stumdīts, nospriedu, ka nupat pienācis īstais brīdis, lai ar jums paspriedelētu par labi zināmu un daudziem, pieļauju, pat pamatīgi apnikušu lietu, proti, par to, kā mūsu ārējie un iekšējie orgāni tiek apgādāti ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām.
Vasarā cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, tāpēc vides, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu līmeņa maiņas dēļ var aktualizēties dažādi gremošanas traucējumi — diētas izmaiņu dēļ var saasināties gremošanas trakta slimības un parādīties līdz šim nebijuši simptomi. Par biežākajām kuņģa—zarnu trakta sūdzībām, simptomiem un to risinājumiem tālāk rakstā.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
