PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2021

Prof. Māris Taube, psihiatrs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs

Doctus marta numurs lasītājus uzrunā pavasarīgās un cerīgās noskaņās. Pavasara tuvošanos un ar to saistītās veselības problēmas atklāj Dr. Sanitas Pauderes–Loginas raksts par ādas novecošanos, stresa un saules ietekmi.

Dr. Antras Beķeres raksts mums palīdzēs atpazīt pavasara alerģisko rinītu, arī Dr. med. Vitas Skujas izklāsts par vitamīnu nozīmi un nepieciešamību tos lietot būs īsti laikā, jo pacienti tik bieži jautā: “Vai man pavasarī padzert kādus vitamīnus?”

Cerības, kas tik ļoti iederas pavasarī, sniedz arī Dr. Didža Gavara pētnieku komandas atklāsmes par antivielu veidošanos un pietiekami ilgo to noturību, apliecinot, ka cilvēka prāts un prasmes tomēr spēs uzveikt visnegantāko vīrusu.

Patiesi jānovēl veiksme doc. Ievai Lībietei RSU Anatomijas muzeja vadībā, cerot, ka darbu dunā tomēr pietiks laika arī grāmatai par psihiatrijas vēsturi.

Pavasarī sirdis sitas skaļāk. Dr. Paula Dzelves un asoc. prof. Ingas Stuķēnas kardiovaskulāro slimību izvērtējums ir ļoti noderīgs, īpaši interesants un vērtīgs šķiet pseidohipertensijas koncepts, liekot vēlreiz pārvērtēt ārsta un pacienta attiecības, līdzestības jautājumus.

Visas sievietes ir skaistas, bet jo īpaši — pavasarī. Kā rakstā atklāj Diāna Ričika — Latvijas medicīnai ir sievietes seja.

Lai skaists ziedonis!

Numurā lasi:

Kā atpazīt un ārstēt alerģisku rinītu?

Alerģisks rinīts (AR) ir viena no izplatītākajām, nepietiekami diagnosticētajām slimībām pasaulē. Bieži iesnu simptomus saista ar saaukstēšanās epizodēm, bet ne ar alerģiju. [1] Vairākumā gadījumu AR sākas bērnībā vai pusaudža gados un turpinās mūža garumā, bet var sākties jebkurā vecumā. Novērojumi pēdējos gados rāda, ka AR pacienti kļūst jaunāki.

A. Beķere
Otitis media. Pierādīti pamatota terapijas izvēle

Mūsdienās viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērnam ordinē antibakteriālās terapijas līdzekļus, ir tieši akūts vidusauss iekaisums jeb otitis media acuta (OMA). [1; 2] Nav precīzu datu par OMA izplatību Latvijā, bet katrs ģimenes ārsts, kas strādā ar bērniem, noteikti piekritīs apgalvojumam, ka saaukstēšanās sezonā vismaz pāris gadījumu nedēļā tiek piefiksēti.

S. Paudere–Logina
Arteriālā hipertensija. Rezistenta, pseidorezistenta un refraktāra

Arteriāla hipertensija (AH) tiek definēta kā arteriālā asinsspiediena mērījums miera stāvoklī 140/90 mmHg un vairāk, ja tas mērīts ārstniecības iestādē. Tā ir viena no biežākajām slimībām gan Latvijā, [1] gan pasaulē. [2] Tiek lēsts, ka pieaugušo populācijā AH sastopamība var būt 30—45 %. Risks AH attīstībai palielinās līdz ar vecumu, 60 gadu vecumā sasniedzot 60 %. [3]

P. Dzelve, I. Stuķēna
Vitamīni — nepieciešamība vai modes tendence? Taukos šķīstošie vitamīni

Rūpes par veselību daudziem kļuvušas par dzīvesveidu, kādam par modes tendenci, bet vēl kādam robežojas ar pārspīlētu sevis uzturēšanu formā, kas ilgtermiņā pozitīvu rezultātu nesniedz. Tāpat ir ārkārtīgi liela sabiedrības daļa, kas par veselību nerūpējas nemaz: regulāri neizguļas, dzīvo pastāvīgā psihoemocionālā spriedzē, ir mazkustīgi vai sporto īslaicīgi un pārmērīgi, nesabalansē ēdienkarti, neveic vecumam un dzimumam nepieciešamās veselības pārbaudes vai apzināti aizraujas ar kaitīgiem ieradumiem.

V. Skuja, B. Jurševska
Miega traucējumi. Farmakoterapijas plašās iespējas

Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.

M. Taube
Priekšdziedzera vēzis. Hormonālās terapijas stūrakmeņi

Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrajā vietā pasaulē no vēža veidiem vīriešiem. Latvijā publiski pieejamā informācija Veselības statistikas datubāzē ir par 2017. gada beigām, kad uzskaitē ar ļaundabīga priekšdziedzera audzēja diagnozi bija 8665 vīrieši. Ilgāk par pieciem gadiem kopš diagnozes noteikšanas nodzīvojuši tikai 48 % no tiem, kas uzņemti uzskaitē.

S. Paudere–Logina, V. Lietuvietis
IEVA LĪBIETE: Vēsture neatkārtojas identiskā veidā

Par medicīnas vēsturi Rīgas Stradiņa universitātes docētāja IEVA LĪBIETE ir interesējusies kopš studiju gadiem. Šī interese vēlāk pārauga profesionālā darbībā — ir gan aizstāvēta doktora disertācija par psihiatrijas vēsturi Latvijā, gan krietns laiks nostrādāts P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, bet kopš 2016. gada Ieva Lībiete pilda jaunizveidotā Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītājas pienākumus.

M. Lapsa
KĀRLIS RĀCENIS: Ar jauno ārstu entuziasmu Covid nodaļā

KĀRLIS RĀCENIS, internists, nefroloģijas rezidents, ir PSKUS 80. karantīnas nodaļas virsārsts. Stāsta, ka nodaļā ir psiholoģiskā atbalsta grupa, ko darbā ar Covid–19 pacientiem iesaistītajiem mediķiem nodrošina psihiatre Liene Sīle. Tā ļoti palīdz. Tāpat kā sarunas ar kolēģiem.

B. Vahere
ROBERTS STAŠINSKIS. Stāsts no Covid nodaļas

ROBERTS STAŠINSKIS, anesteziologs, reanimatologs, kurš strādā pie smagākajiem Covid–19 pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Godīgi atzīst, ka noguris “no visa šī murga un pie nāves tādā apjomā pierast nevar.”

B. Vahere
Ārsts ar... sievietes seju

Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]

D. Ričika
Par vakcināciju, gaidām un cerībām

Uz jaunizveidoto Vakcinācijas biroju gulstas milzu gaidas. Reālas un nereālas. Publiskajos iznācienos februārī valdības galva sāka izskatīties arvien aizkaitinātāks, mudinot agresīvāk “ņemt to bulli aiz ragiem”. Covid–19 vakcinācijas temps bijis gauss.

D. Ričika