PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2016

Marina Kovaļova, kardioloģe, interniste, Jelgavas poliklīnikas galvenā ārste

PAR DECEMBRA NUMURU

"Bēgļu jautājums šobrīd ir mūsu dzīves realitāte. Un mediķiem šai problēmai jābūt gataviem. Jāapzinās, ka pastāv riski jaunām slimībām, kas agrāk nebija mums raksturīgas. Arī epidemioloģiskie jautājumi ir svarīgi. Būs jāsaskaras ar citu mentalitāti, citu uzvedības kultūru."

"Lielu iespaidu atstāja kolēģu prezentētais klīniskais gadījums un diskusija. Ikdienas darbā vienmēr jāatceras, ka mēs “neārstējam analīzes” un jautājums “kāpēc?” vienmēr jāuzdod tik ilgi, līdz klīniskā aina un slimības iemesli kļūst skaidri. Noteikti apspriežama ir osteoporozes tēma, jo mūsu populācija noveco, strauji pieaug lūzumu risks, ievērojami pasliktinās dzīves kvalitāte, pieaug invaliditātes un nāves gadījumu skaits. Raksts ļauj labāk orientēties specifisku medikamentu klāstā, laikus sākt terapiju.

Lai mums, kolēģi, gaiši un silti Ziemassvētki, laimīgs un ražīgs jaunais gads. Priekšā pavasaris!”

Numurā lasi:

Uz mērķi orientēta osteoporozes specifiskā terapija

Raksts tapis pēc Pasaules Osteoporozes dienai veltītā multidisciplinārā konferencē (21.10.2016.) nolasīta referāta materiāliem. Mūsdienīgu osteoporozes terapiju visbiežāk sāk pēc KMB rādītājiem un osteoporotisku lūzumu riska, ņemot vērā lūzumu riska faktorus, īpaši pacienta vecumu un lūzumus anamnēzē, tomēr klīniskajās vadlīnijās nav definēts, kad terapija uzskatāma par efektīvu un kādus terapijas mērķa lielumus vēlams sasniegt. Šajā rakstā apskatīsim iespējamos specifiskās terapijas mērķa lielumus.

I. Ādamsone, A. Kornete

Ķīmijterapijas blaknes

Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes. Pārsvarā tiek skartas šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, gremošanas trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapija toksiski var iespaidot visas organisma sistēmas.

L. Jurginauska

Cervikogēnas galvassāpes

Par sāpēm sprandā un kakla muskuļu jutīgumu kombinācijā ar galvassāpēm bieži sūdzas pacienti gan ģimenes ārsta, gan neirologa praksē. Šajā gadījumā pareizas diagnozes noteikšana un piemērotas ārstēšanas metodes izvēle ir sarežģīts uzdevums.

L. Zvaune

Izmaiņas maksts mikroflorā

Visbiežākais iemesls, kāpēc sieviete apmeklē ginekologu, ir pastiprināti izdalījumi no maksts. Normālā maksts mikroflorā dominē laktobaktērijas, bet dažādu mikrofloru ietekmējošo faktoru ietekmē var būt izmaiņas maksts florā, kas var radīt diskomfortu un pastiprinātus izdalījumus no maksts.

D. Baranovska

Farmakoloģija, gerontoloģija un kardioloģija. Medikamentu lietošanas īpatnības un mērķi vecākiem pacientiem

Vecāka gadagājuma pacienti ir īpaša pacientu grupa, kuras aprūpē jāņem vērā ne tikai organismā notiekošo procesu vecuma izmaiņas, bet arī iespējamās blakusslimības un īpatnības. Lai iezīmētu iespējamās īpatnības, vecākiem pacientiem ārstējot hipertensiju un sirds mazspēju, literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījumus par šo tēmu.

M. Kovaļova, I. Stoma

Plexus brachialis netraumatiskie sindromi

Visbiežāk runā par akūtiem un traumatiskiem plexus brachialis (pleca nervu pinuma) bojājumiem. Šo nozoloģiju lielākā daļa medicīnas aprūpes speciālistu atpazīst, tomēr, runājot par hroniskiem un netraumatiskiem bojājumiem, jāsecina, ka patoloģija, kas pēc citējamu autoru domām ir vismaz tikpat izplatīta kā karpālā kanāla sindroms, visbiežāk netiek diagnosticēta un pareizi ārstēta. [1]

M. Kapickis

Panhipopituitārisms. Paaugstināts holesterīna līmenis — par ko tas var liecināt?

“Un pēkšņi caur viņa smadzenēm kā elektriska dzirkstele izšāvās kāds vārds. Kāpēc uztūkumā nepalika iespiedums? Tāpēc... ka tā nebija nekāda īsta edēma, bet gan miksedēma! Katra pazīme un katrs simptoms — viss saskanēja cits ar citu tik labi kā labi sastādīta krustvārdu mīkla. Grūtā valoda, sausā āda, uztūkušie pirksti, uzpūstā, neelastīgā seja, atmiņas vājums, gausā domāšana, nervozās lēkmes... Ak! Triumfs par saskanīgo ainu bija pilnīgs.” [A. Kronins. “Citadele”]

N. Fokina, N. Kapļa

VALDIS PĪRĀGS: Vienmēr esmu bijis meklētājs

Profesors VALDIS PĪRĀGS, Valsts pētījumu programmas biomedicīnā vadītājs, Latvijas Universitātes Senāta stratēģijas komisijas vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs, ir pārliecināts: šis Latvijai ir iespēju laiks uzņemties jaunus pienākumus medicīnā un zinātnē. Latvieši nav “maza tauta”.

M. Lapsa

Bēgļi un Latvijas veselības aprūpe

Ik pa laikam ziņu lentes rotā virsraksti, ka uz Latviju pārvietotas personas no Sīrijas, Eritrejas, Irākas..., kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Un arī apmulsums — visi pirmie 23 aizsardzības statusu ieguvušie ir prom. Vācijā! Skaidrs, ka patvēruma meklētāji ir mūsu tagadne un nākotne. Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma viņiem ir gatava?

L. Meķe

Pierādījumi vai intuīcija?

Ārstam ikdienā jāpieņem neskaitāmi daudz lēmumu. To, kāda vieta lēmumu pieņemšanas procesā ir intuīcijai, nojausmai, ilūzijām par kaut ko un vēl citiem faktoriem, skaidro Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas profesors IVARS AUSTERS.

K. Strauta