PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Janvāris 2012

MĀRA RONE-KUPFERE, Dr. med., dermatoloģe, SIA “Veselības centrs 4”, klīnikas “4. dimensija” Estētiskās dermatoloģijas nodaļas vadītāja

PAR JANVĀRA NUMURU

Lasot žurnālā Doctus janvārī publicētos rakstus, kas pārstāv dažādas medicīnas nozares, apziņā atkal no jauna nostiprinās sen zināmā patiesība: ikdienā katrs strādājot savā specialitātē, nevaram norobežoties no pacienta veselības problēmām kopumā un meklēt risinājumu tikai no savas disciplīnas prizmas.

Prof. H. Čerņevska un Doctus medicīnas redaktores S. Rozītes raksts par hronisku nieru slimību (HNS) ir īss problēmas akcents kā par pieaugošu medicīnas aktualitāti pasaulē, bet galvenokārt aplūko HNS terapijas iespējas. Īpaši saistoši ir profesora komentāri, kas neviļus liek atcerēties studiju gados pie profesora iemantotās zināšanas un viņa prasmi lietišķi, loģiski un vienlaikus ļoti interesanti pasniegt sarežģītu informāciju.

Rakstam par reiboni atzīstama tieši problēmas strukturēšana un izklāsts no dažādu speciālistu puses, kas informāciju padara jo interesantāku.

Ievadot bargākos ziemas mēnešus, speciālisti no Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas piedāvā izsmeļošu rakstu par aukstuma traumu, cenšoties sniegt kompaktu neklātienes lekciju par to, kas jāzina katram mediķim, saskaroties ar šādu pacientu. Raksts patiešām atzīstams!

Izmantojot vēl janvāra mēneša likumu par vēlējumiem, visiem lasītājiem un žurnāla kolektīvam 2012. gadā novēlu cerību piepildījumu un dzīvesprieku!

Numurā lasi:

Dermatozes grūtniecības laikā un to terapijas iespējas

Ādas pārmaiņas un izsitumi grūtniecības laikā ir ārkārtīgi bieža parādība un dažkārt cēlonis nopietniem satraukumiem daļai topošu māšu. [1] Šo ādas stāvokļu un slimību grupu apvieno zem viena nosaukuma: grūtnieču dermatozes. Grūtniecība neapšaubāmi modificējoši ietekmē ādas slimības, kas bija pirms tās, pasliktinot vai uzlabojot to gaitu. Raksta mērķis ir pastāstīt par biežākajiem stāvokļiem: fizioloģiskām ādas pārmaiņām saistībā ar grūtniecību, dermatožu saasinājumiem grūtniecības laikā, kā arī par specifiskām grūtnieču dermatozēm.

I. Radionova, J. Ķīsis

Reibonis – simptoms bīstamām saslimšanām

Reibonis ir viens no neviendabīgākajiem traucējumiem, tas pavada aptuveni 100 saslimšanu un baida pacientu, rada apmulsuma, nepilnvērtību, trauksmi par nespēju kontrolēt situāciju, nozīmīgi mazina darbaspējas. Nepieciešams laiks un zināšanas, lai atšķirtu, vai pacients apraksta reiboni, veģetatīvu traucējumu izraisītas sajūtas vai kādus citus traucējumus. Reibonis ir subjektīvi nepatīkama, traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere. Tā ir mānīga, iluzora telpas vai paša ķermeņa kustība. Šajā rakstā trīs eksperti dalās pieredzē par šo traucējumu.

D. Jēgere, A. Kalniņš, G. Sumeraga

Man par visu ir savs viedoklis. Neonatoloģe Dina Sviridova

“Kopš esmu neonatoloģijā, nozares progress bijis tāds, it kā būtu aizlidojusi uz Mēnesi,” smaidot stāsta Dina Sviridova, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas 19. nodaļas vadītāja, Neonatoloģijas klīnikas virsārste. Viņa izstaro pašpārliecinātību un mieru. Varbūt tieši tāpēc bērnu māmiņas viņai tā uzticas. Kad kāda māmiņa gaitenī aptur dakteri, viņa runājot satver māmiņas roku un mierīgā balsī skaidro.

G. Gauja

Priekšējās krusteniskās saites bojājums. Ārstēšana – no pirmsākumiem līdz mūsdienām

Ceļgala locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija ir viena no mūsdienās biežāk veiktajām ceļgala locītavas operācijām. Statistika liecina, ka ASV ik gadu veic ap 60 000–70 000 šāda veida operāciju. Jau kopš seniem laikiem cilvēkus satraukušas ceļgala locītavas uzbūves un stabilitātes problēmas. Vēsturiski pagājis apbrīnojami ilgs laiks, kopš tika ieviestas priekšējās krusteniskās saites (Anterior Cruciate Ligament – ACL) diagnostikas un ārstēšanas metodes, jo ilgu laiku neviens ķirurgs neuzdrošinājās ar skalpeli pieskarties šai saitei.

J. Dobelnieks

Ģimenes adenomatozā polipoze

Ģimenes adenomatozā polipoze (familial adenomatous polyposis – FAP) ir visizplatītākais adenomatozās polipozes sindroms. Tā ir autosomāli dominanti iedzimta slimība, ko raksturo agri sākusies ģenētiski determinēta no simta līdz vairākiem tūkstošiem adenomatozo polipu veidošanās viscaur resnajā zarnā. Ja netiek veikta profilaktiska operācija, līdz 40 gadu vecumam ir 100% kolorektālā vēža attīstības risks, malignizējoties kādam no polipiem. FAP ģenētiskais defekts ir iedzimta mutācija resnās zarnas adenomatozās polipozes APC gēnā.

A. Danilāns, A. Šmite, I. Vilnīte

Uz Eiropu – auditēt rezidentu apmācību

Latvijas Urologu asociācijas prezidents EGILS VJATERS pārliecināts, ka viņš par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu nav kļuvis gluži netīšām. Viņš vienmēr skaļi un skaidri pauž savu viedokli. Kolēģi to novērtē, tāpēc šobrīd E. Vjaters kopā ar citu valstu kolēģiem gādā par vienādiem uroloģijas rezidentu apmācības apstākļiem visās Eiropas slimnīcās.

S. Razgale

Krīzes psihoterapija – psihosomatisko simptomu un slimību profilakse

Pēdējos gados, kad iedzīvotājiem jāpiedzīvo dažādas krīzes, bieži var novērot, ka pēc grūtas dzīves situācijas viss “it kā pāriet”, tomēr vēlāk cilvēkam parādās somatiski simptomi. Ārstiem ir svarīgi atpazīt pacienta dzīvē krīzi un tās radītos psihosomatiskos traucējumus, lai mudinātu pacientu saņemt adekvātu krīzes psihoterapiju.

I. Pētersone

Aukstuma trauma

Konsultējot pacientus ar dažādām aukstuma traumām Rīgas un Latvijas stacionāros, centra speciālisti redz nepietiekamu medicīniskā personāla sagatavotības līmeni šajā jautājumā. Bieži vien aukstuma traumas smaguma pakāpe tiek novērtēta nepareizi, tāpēc pacients agrīnā traumas periodā nesaņem adekvātu ārstēšanu, tāpēc sekas ir nopietnas – bojājums padziļinās, notiek neatgriezeniskas izmaiņas audos.

A. Levins, R. Elvihs

Atmiņas par LEKMI. Portreti

Toreiz, 1961. gadā, pirmais iespaids, pārkāpjot institūta Altonavas (tagad Ojāra Vācieša) ielā, slieksni, bija neliels mulsums. Pēkšņi atrados iespaidīgā, spilgti izteiktu indivīdu – personību vidē. Raiba, ne ar ko nesalīdzināma zinātnieku buķete. Varētu ieslīgt šo personību zinātniski pētnieciskā darba apcerē, uzskaitot viņu veiksmi, publicēto darbu nozīmību, skaitu, taču šādu faktu izklāsts ir enciklopēdijās. Piedāvāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) darbinieku nelielu portretējumu, lai nākamās paaudzes varētu radīt vismaz aptuvenu priekšstatu par saviem priekštečiem – izcilām personībām.

E. Čukure

Tireotoksikoze – ne tikai endokrinologa problēma

Paciente iestājās nodaļā smagā vispārējā stāvoklī. Veicot pleiras punkciju, tika iegūti 700 ml transudāta. Uz izteiktas hipertireozes fona prevalēja sirds mazspējas simptomātika. Aknu mazspējas izraisītā hipoalbuminēmija veicināja tūsku un ascīta rašanos. Aknu bojājums ar holestāzi un hipokoagulāciju ierobežoja terapijas iespējas. Lai gan primāras diagnozes noteikšanā bija daudz jautājumu, ārstēšana bija jāsāk nekavējoties.

J. Nagaiceva, D. Seisuma, L. Zariņa

Nevar vai negrib? Obstruktīvās defekācijas sindroms

Šis raksts būs par aizcietējumu diferenciāldiagnostiku un to ārstēšanas iespējām. Šo rakstu mūs mudināja uzrakstīt pēdējo gadu diagnostikas progress un “jaunu”, proti, mazpazīstamu diagnožu parādīšanās medicīniskajā dokumentācijā. Mūsu mērķis ir iepazīstināt ģimenes ārstus un citu specialitāšu ārstus ar jaunākajām izmeklēšanas metodēm, izvērtējot zarnu tranzīta jeb motorikas funkcionālo stāvokli.

A. Kusmane, I. Bruņenieks, A. Martinsons, I. Sedleniece, K. Snipe

Farmaceits vakcinēs, biežāk skrīnēs slimības un koriģēs terapiju?

Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas?

M. Zvaigzne, D. Ričika

Hroniska nieru slimība

Hroniska nieru slimība ir visas pasaules sabiedrības veselības problēma. ASV pieaug terminālas nieru slimības pacientu skaits, pieaugums ir no 10 000 1973. gadā līdz 547 982 2008. gadā. Lai gan precīzi pieauguma iemesli nav zināmi, tiek lēsts, ka par šo pieaugumu atbild populācijas demogrāfiskās izmaiņas, atšķirīgs slimības slogs starp rasēm, nieru slimības riska faktori. Lai gan cilvēkiem ar nieru slimību ir pieejama terapija un nepieciešamības gadījumā var veikt dialīzi, tomēr pacienti ar šo slimību mirst biežāk un viņiem ir sliktāka dzīves kvalitāte. Tāpēc šajā literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par šīs slimības pārvaldību.

S. Pildava, H. Čerņevskis