PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūnijs 2007

Dr. Iļja Zakke, Latvijas Kardioloģijas centra virsārsts

PAR JŪNIJA NUMURU

Debesīs pa gaisa viļņiem lēkā pūķis. Bezrūpīgi, viegli, skaisti... Līdzīgi ir ar domas lidojumu – jāprot tik noķert īsto vēju.

Šomēnes Doctus sola labu ceļavēju. Man patīk, ka žurnāla raksti ir veidoti kā diskusija starp autoru un lasītāju. Raksts par perkutānu koronāru revaskularizāciju ir gan aktuāls, gan pretrunīgs ar dažādo Eiropas un Amerikas skolu pieeju. Kurš gan pirms desmit gadiem varēja iedomāties, ka angioplastiju veiksim dienas stacionārā, nu tā ir ikdiena Latvijas Kardioloģijas centrā.

Lasot klīnisko gadījumu par retu barības vada vēža lokalizāciju un klīnisko manifestāciju iesaistījos virtuālā diskusijā; veidojās savs priekšstats, kas rosināja izvirzīt diferenciāldiagnozes. Lieliska neklātienes mācībstunda!

Praktiķiem iesaku izlasīt Dr. med. Harija Čerņevska spīdošo (kā viņam vienmēr izdodas tik labi klasificēt zināšanas?) lekciju par hronisku nieru slimību. Pievērsiet uzmanību – šo terminoloģiju arvien biežāk dzirdēsiet mūsu klīnicistu valodā.

Par antibiotiku lietošanu Latvijā un pasaulē lasām brīnumainas lietas. Raksts sasaucās ar manu viedokli, ka ārkārtīgi daudz infekciozus procesus var ārstēt ambulatori, taču mēs joprojām netiekam vaļā no ieraduma to darīt stacionārā. Pamācošs pārskats.

Īpaši iepriecināts esmu par to, ka Doctus pievērsis uzmanību pacientu līdzestības problēmai. Briljanta doma: ārstēšanas procesā ir nevis divas, bet trīs puses. Slimība, kas iet savu gaitu, slimnieks, kurš palīdz vai nepalīdz, un ārsts kā pēdējā instance, kurš var (bet ne vienmēr tas izdodas) palīdzēt. Tāpēc vienalga – esam kardiologi vai ķirurgi, dermatologi vai kādas citas specialitātes ārsti, vispirms savam pacientam esam psihoterapeiti. Tāpēc – centieties dabūt pacientu savā pusē!

Šomēnes iegadījušās tādas īsas Līgo svētku brīvdienas – man patīk īsi, bet aktīvi starpbrīži. Atpūta ir filozofisks jēdziens. Ja veicas darbā, tad atpūšamies. Ja nesokas atvaļinājumā, lai cik garš tas arī nebūtu, jūtamies noguruši. Lai jums izdodas pilnvērtīga atpūta. Atpūta, kas spārno!

Numurā lasi:

Endometriozes saistība ar ļaundabīgiem audzējiem Teorija vai reālija?

Endometrioze kā līdz galam neizzināta slimība liek atkal un atkal apstrīdēt it kā jau pierādītus apgalvojumus. Atverot jebkuru ginekoloģijas grāmatu, var izlasīt, ka endometrioze ir labdabīga saslimšana. Neviens vēl neuzdrošināsies pārrakstīt šo definīciju un mainīt vārdu labdabīga, tomēr jau vairākus gadus pasaulē tiek diskutēts par to, kāda ir saistība starp endometriozi un ļaundabīgiem audzējiem. Diskusijas risinās vairākos virzienos, taču katrā jautājumā ir pretrunīgi secinājumi, dažāda pierādījumu ticamība un vienotas atbildes vēl nav rastas. Šajā rakstā mēģināsim analizēt literatūrā atrodamas hipotēzes un to pierādījumus.

S. Andrējeva, I. Oldere, J. Vasiļjeva

Kā jāsaprot jēdziens „hroniska nieru slimība”?

Kopš 2006. gada 8. marts ir ne vien pie mums jau nedaudz piemirstā Starptautiskā Sieviešu diena, bet arī Pasaules Nieru diena, kuru pēc Starptautiskās Nefrologu asociācijas un ASV Nieru fonda ieteikuma atzīmē jau 57 valstīs. Šajā dienā vajadzētu runāt par nieru slimību izplatību, to ārstēšanas iespējām un profilaksi. Aplūkojamā tēma ir tieši saistīta ar šī smagā slimnieku kontingenta aprūpes problēmām. Kopš 2002. gada pēc ASV Nieru fonda iniciatīvas tika izstrādāta un ieviesta praksē jauna veida nieru slimību terminoloģija, akceptējot līdz šim plaši nelietotu terminu hroniska nieru slimība. Šī terminoloģija diezgan strauji ieviesās ASV un citu valstu ārstu praksē. Arī Latvijā arvien biežāk klīnicistu valodā tiek izmantots šis jēdziens. Ko īsti mēs saprotam ar šo terminu?

H. Čerņevskis

Par dažām hormonālām izmaiņām kritiski slimā pacientā Literatūras dati

Manā personīgajā pieredzē ir tikai akūtās situācijas, kurās pamatslimība ir kāda no iekšējās sekrēcijas patoloģijām – cukura diabēts, virsnieru insuficience, tireotoksikozes krīze u. c. Šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību tām kritiskajām situācijām, kurām ir cits iemesls – traumatisks vai septisks šoks, smaga akūta infekcija, insults, infarkts un tam līdzīgi –, bet kuru patoģenēzē piedalās endokrīnā sistēma un terapijā jāizmanto arī kāds hormonu preparāts.

A. Štifts

Cirkumcīzīja – senākā operācija mūsdienu skatījumā

Cirkumcīzija – vīriešu dzimumlocekļa priekšādiņas rezekcija jeb apgraizīšana – ir viena no biežāk veiktajām uroloģiskajām operācijām pasaulē. Tomēr cirkumcīzijas biežuma ziņā dažādās populācijās ir ievērojama atšķirība. Tās prevalence lielā mērā ir atkarīga no reliģiskiem, etniskiem, socioekonomiskiem un daudziem citiem faktoriem. ASV neonatālā cirkumcīzija sevišķi populāra bija pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, sasniedzot pat līdz 90% jaundzimušo zēnu. Šobrīd tā svārstās 65 un 82 procentu robežās. Savukārt Eiropas valstīs, Centrāl­amerikā un Dienvidamerikā, kā arī Āzijā cirkumcīziju izdara salīdzinoši retāk.

M. Vējiņš, V. Lietuvietis

Perkutānā koronārā revaskularizācija

Perkutānā koronārā intervence ir modernās kardioloģijas sinonīms. No otras puses – minimāli invazīvās miokarda revaskularizācijas metodes tiek izmantotas praksē jau 30 gadus, un ir uzkrājusies zināma pieredze, kas ļauj analizēt rezultātus plašākā laika un tehnoloģiju kontekstā. Ņemot vērā tēmas aktualitāti un tai atbilstošo milzīgo pieejamās literatūras avotu un pētījumu apjomu, īpaši gribas vērst uzmanību uz interpretācijas nozīmīgumu un neiespējamību absolutizēt kādu no šādā formā piedāvātajiem datiem. Apskata mērķis ir identificēt vitālos jautājumus un rosināt diskusiju.

G. Dansone

Hiperkeratoze un tās biežāk sastopamās formas

Runājot par dažādām ādas slimībām, tiek plaši lietots termins – hiperkeratoze. Galvenokārt ar to raksturo pārmērīgi sabiezētu ādu, piemēram, uz plaukstām un it īpaši pēdām. Tomēr hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan patoloģisks process, ko var novērot daudzu dermatožu gadījumā.

K. Rozniece

Informatīvi dati par antibiotiku patēriņu Latvijā

Vajadzība pēc antibakteriālās terapijas ir praktiskās medicīnas neatņemama realitāte. Savukārt praktizējošā ārsta interesi saistošas varētu būt šīs jomas – antibiotiku patēriņa – globālākas tendences. Tāpēc piedāvājam lasītājam informāciju par antibiotiku patēriņu Latvijā un dažās citās Eiropas valstīs, analizējot 2004. gada rādītājus.

S. Bērziņa

Nemainīgais lielums. Medicīnas māsa Ināra Liepiņa

Nāk un aiziet galvenie ārsti, tiek nomainīti direktori, mijas gadu tūkstoši. Ar savu aktīvu klātbūtni tos vieno nemainīgais lielums četru gadu desmitu garumā – medicīnas māsa INĀRA LIEPIŅA. Tagad jau vienpadsmito gadu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprūpes pēcdiploma apmācības māsa. Pirms tam piecpadsmit gadus – šīs slimnīcas vecākā māsa. Vēl pirms tam – šīs pašas slimnīcas māsa.

B. Brila

Kā tikt pie laba tēla?

Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai... Arī veselības aprūpes iestādēm. Cik daudz tajā modes lietas un cik – racionālo graudu?

D. Ričika

Bedrītes aiz bunkuriem, aiz ezera, aiz upītes. Golfa spēlētājs VOLDEMĀRS LEJIŅŠ

Golfa laukumā, lai kurā pasaules malā tas būtu, visi sastaptie spēlētāji, jauni vai veci, abu dzimumu un dažādu tautību pārstāvji, esot gandrīz kā radinieki. Viņi sasveicinās ar smaidu, pat ja redz cits citu pirmo reizi mūžā. Kurš pa īstam sajutis golfa vienojošo spēku, tas vairs nevar tikt vaļā. Un arī negrib! Viens no viņiem ir arī VOLDEMĀRS LEJIŅŠ, klīnikas EGV vadītājs.

I. Zonne

Līdzestība – vai Ahilleja papēdis?

Ir stundas, kurās visnevērīgākais skolēns kļūst vērīgs. Jo skolotājs viņu ir uzrunājis – tik vienkārši, tik precīzi, tik saprotami, tik personiski! Šķiet, līdzīgi ir ar pacienta līdzestību. No vienas puses, ārstam nebūtu daudz jālauza galva par slinkajiem un nevērīgajiem, līdzdalība ārstēšanas procesā ir pacienta pienākums. Taču, no otras puses, daudz izšķir ārsta personība un prasme atrast īstos vārdus. Kāds dzīvesgudrs medicīnas korifejs reizumis saviem pacientiem devis rokās rakstāmrīku un baltu papīra lapu un diktējis priekšā ārstēšanas plānu. Tas patiesi darbojies!

L. Lūse

Sanum per aqua – vakar un šodien

Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem.

D. Ričika, A. Mazlovskis

Ārstu par prezidentu?

Kad top jūnija mēneša komentārs, līdz Valsts prezidenta vēlēšanām vēl atlikušas septiņas dienas. Prese intensīvi drukā dr. Valda Zatlera CV dažādos izvērsumos, preparē senus viņa interviju fragmentus, cenšoties izlobīt valstisko skatījumu un izpratni par brīvību, zem mikroskopa paliek aizmirstībā noglabātas lietas, steidz izpalpēt, ko viņš domā par ārpolitiku, ko – par iekšpolitiku. Mediji ar lielu varbūtību prognozē, ka par Valsts prezidentu varētu kļūt ārsts, taču ar politiķiem ir kā ar bitēm... Ne mazums bijis notikumu, kur pēdējās sekundēs kažoks apmests uz otru pusi. Neatkarīgi no iznākuma, kāda ir šāda notikuma pavērsiena pozitīvā un negatīvā bilance?

Doctus