PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Februāris 2008

Dace Harasimjuka, ģimenes ārste no Valmieras

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Manuprāt, šis Doctus numurs līdzās citai informācijai sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc mūs tā saista ūdeņi - žiglie pavasara strauti, lēni plūstošās upes, jūras klaids un ezeru spoguļi.

To, ka ikviens no mums patiesībā ir šķidruma aprites sistēma, apstiprina gan Larisa Šefere rakstā par dabisko un lieko valgmi pleiras telpā, gan venozās mazspējas aspektiem un komplicētai urīnceļu infekcijai veltītie materiāli.

Arī, lasot autoru kolektīva sacerējumu par sasniegumiem aknu transplantācijā, rodas ar ūdeņu pasauli saistīta līdzība: katra medicīnas praktiķa vai zinātnieka devums šajā jomā ir tikai piliens, bet kopā tie veido nopietnu straumi, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka dzīves ilgumu. Ja tas mūžības okeānā ierit kā lāse, tad gribētos – lai iespējami dzidra, nevis ar profesora Antona Skuteļa un docentes Santas Purviņas apcerējumā secinātajām problēmām.

Džemmas Skulmes ieskicējumus par medicīnu un māk­slu var izgaršot kā vērtīgām atziņām bagātu lasāmvielu, kur dzīves gudrība iet roku rokā ar asprātību. Savukārt rakstā par mūsu ­cunftes ārējo izskatu bezgala mīļa šķiet profesora Kristapa Rudzīša atgādne: ārstam ikdienā vajadzētu greznoties tikai ar vienu zeltlietu vai briljantu. Atļaujos piebilst – visi cēlmetāli staro vēl pievilcīgāk, ja tos papildina no dzīvesprieka saules darinātas rotas – to krāšņumam ir tik liela vērtība, ka uz materiālismu noskaņotā pasaule nav pat mēģinājusi izcenot. Sakiet, kurš gan mums var liegt šo dārgumu valkāt vienu pašu, bez pērļu un dimantu piedevas?...

P.S. Ja arī ziema šomēnes vēl gribēs atgādināt par savu klātbūtni, pavasaris jau ir ceļā – zinu no drošiem avotiem!

Numurā lasi:

Šķidrums pleiras telpā. Diferenciāldiagnostikas aspekti klīnicista praksē

Šķidrums pleiras dobumā ir samērā bieža atrade, kas nereti ārstiem rada nopietnas diferenciāldiagnostiskas problēmas etioloģisko faktoru daudzveidības dēļ. Pasaulē katru gadu pleirālu izsvīdumu konstatē apmēram vienam miljonam pacientu. Kā zināms, patoloģiskiem procesiem pleirā un pleiras telpā parasti ir sekundārs raksturs. Viens no biežākajiem pleirītu cēloņiem Eiropā ir sirds mazspēja. Nereti ar pleirālu izsvīdumu komplicējas plaušu infekcijas, krūšu kurvja traumas, patoloģiski procesi videnē un vēdera dobumā. Pleiras telpas šķidruma diferenciāldiagnostikā bez laboratoriskās diagnostikas rādītājiem liela nozīme ir daudzām slimību klīniskās ainas īpatnībām. Ar terminu „pleirīts” apzīmē iekaisīgu vai neiekaisīgu procesu pleirā ar pavadošu patoloģisku dažāda rakstura izsvīdumu pleiras telpā. Bet nereti par pleirītu nosauc arī pleirālus noslāņojumus pēc pārciesta iekaisuma (pleirālas adhēzijas, fibrozes, pleiras kalcinozes, hialinozes). [1]

L. Šefere
Kambaru tahikardijas

Kambaru tahikardijas ir dzīvībai bīstami stāvokļi, kuri prasa neatliekamu palīdzību un hospitalizāciju reanimācijas vai intensīvās terapijas palātā ar iespēju monitorēt pacienta stāvokli un sniegt neatliekamu un adekvātu palīdzību. Tās var būt gan kā primārs kardiālas patoloģijas simptoms (piemēram, akūta miokarda infarkta vai hipertensīvas krīzes gadījumā), gan arī rasties pacientiem ar zināmu kardiālu patoloģiju, īpaši pacientiem ar išēmisku kardiomiopātiju (piemēram, pēc pārciesta miokarda infarkta), vai arī pacientiem ar hipertrofisku kardiomiopātiju u. c. Taču kambaru tahikardijas ir iespējamas arī pacientiem ar nekardiālu patoloģiju (piemēram, elektrolītu līdzsvara traucējumu, neiroloģisku slimību gadījumos utt.), tās var būt iedzimtas (garā QT intervāla sindroms, Brugada sindroms u. c.) un idiopātiskas. [1] Šī raksta mērķis ir atgādināt par kambaru tahikardijām, kā arī iepazīstināt ar jaunumiem to ārstēšanā.

O. Kalējs, P. Šipačovs
Aknu transplantācija

Aknu transplantācija ir dzīvību glābjoša operācija slimniekiem ar hronisku un akūtu aknu mazspēju, hroniskām aknu slimībām gala stadijā: dekompensētu aknu cirozi, kā arī primāru biliāru cirozi, primāru sklerozējošu holangītu un citām autoimūnām, metaboliskām un neoplastiskām aknu slimībām, kurām nav efektīvas alternatīvas terapijas. Eiropas 23 valstu 131 aknu transplantācijas centrā no 1968. gada maija līdz 2006. gada jūnijam kopā veiktas 70 862 aknu transplantācijas operācijas. Visaktīvāk strādā Spānijas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas aknu transplantācijas centri. Līdz 2006. gadam šādi centri nebija nodibināti tikai dažās valstīs, diemžēl arī Latvijā. ASV tagad ik gadu 120 aknu transplantācijas centros veic vairāk nekā 6 000 aknu transplantācijas operāciju. ASV nacionālajā aknu transplantācijas gaidītāju sarakstā (The national waiting list for OLT) 2007. gadā bija reģistrēts ap 18 000 personu. Pateicoties progresam, kas gūts imūnsupresīvajā terapijā, operācijas tehniskajā izpildījumā un pacientu aprūpē, tagad 85-90% pacientu pēc aknu transplantācijas nodzīvo vienu gadu, bet 60-80% – piecus gadus un ilgāk, atgriežoties aktīvā dzīvē.

A. Krūmiņa, E. Tirāns, I. Mazjānis, R. Sīmanis
Hroniska venoza nepietiekamība, tai skaitā daži retāk aprakstīti aspekti

Raugoties no pacienta viedokļa, termins hroniska venoza nepietiekamība aptver visai atšķirīga veida problēmas – no kosmētiska diskomforta līdz invalidizējošam stāvoklim –, kas savā būtībā ir viena patoloģija dažādos tās attīstības līmeņos. Tāpēc katrs no tiem prasa nopietnu attieksmi gan no paša pacienta, gan mediķu puses. Arī zinātnē un sekojoši medicīnas literatūrā, paralēli lielam skaitam advancēto vēnu ķirurģijas metožu aprakstu un pētījumu, intensīva uzmanība tiek veltīta hroniskas venozas nepietiekamības iniciālajiem faktoriem un blakusefektiem.

G. Dansone
Psihiski traucējumi involūcijas periodā un paaudžu konflikti

Dzīves ilgumam pagarinoties, populācijā ievērojami pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars. Vismaz 85 gadus veci cilvēki ir visātrāk pieaugošā grupa vecu cilvēku populācijā, tomēr tā sastāda tikai 1,2% no kopējās populācijas un 10% starp cilvēkiem virs 65 gadu vecuma. Geriatriskajā psihiatrijā bieži jāsastopas ar depresiju, bipolāriem afektīviem traucējumiem, paranoīdiem stāvokļiem, kā arī ar vecumu saistītiem atmiņas un kognitīviem traucējumiem. Šajā rakstā centāmies aplūkot raksturīgākās fizioloģiskās un slimību radītās izmaiņas vecumā un to ietekmi uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

S. Purviņa, A. Skutelis
Uzturvielu daudzumi Latvijas iedzīvotāju uzturā

Šajā publikācijā salīdzināts dažādu uzturvielu daudzums cilvēku uzturā laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam un 2004. gadā (jaunāki dati pašlaik nav pieejami). Uzturvielu daudzumu aprēķini veikti, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējo pārtikas produktu patēriņu laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam, kas apkopoti Agrārās ekonomikas institūtā, un uzturvielas produktos vērtētas Rīgas Stradiņa universitātes Uztura akadēmiskajā skolā un Uztura laboratorijā.

Z. Zariņš, I. Širina, A. Gomoņecs
Roku darbs. No sirds. Ķirurģe Liāna Miķelsone

Sev būtiskās lietas ķirurģe LIĀNA MIĶELSONE dara ar rokām. Operē, protams. Un savas pirmās divas grāmatas uzrakstījusi ar rokā turētu pildspalvu. Nevis datoru. Tāpat top trešā grāmata. Pēc izjūtām un noskaņas, kuras pilnībai vajadzīga iespēja ar roku veidot burtu vijumus. L. Miķelsones grāmatu “Pasaki Lukrēcijam” (2003. gads) un “Ārsti un auni” (2005. gads) darbība notiek autorei pazīstamā – dakteru ikdienas vidē. Tāpat kā pašas darbdienas privātpraksē, kuru viņa kopā ar kolēģi Juri Sproģi izveidoja vieni no pirmajiem Latvijā.

B. Brila
Veselības aprūpe 2008

Tā nu ierasts, ka līdz ar jaunu veselības ministru sabiedrība uz mirkli aiztur elpu – kādi pavērsieni tiks solīti, kāds kurss sekos? Kaut patiesībā dzīvei vajadzētu ritēt atbilstoši labi zināmam maršrutam. Jautājums – vai mums tāds ir? Varbūt veselības nozare joprojām piedzīvo pubertāti, sagaidot potenciālos satricinājumus un pārmaiņas? Skats uz 2008. gadu – bilanci un prognozi.

D. Ričika
Veselības saliņa lielveikalā

IVITA BLŪZMA nu jau sešus gadus veiksmīgi vada pirmo pašapkalpošanās aptieku Latvijā. Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns Ivitu raksturo ne tikai kā profesionālu farmaceiti, bet arī kā darbinieci, kura izprot attīstības procesus farmācijas nozarē kopumā. Taču – kā jūtas viņa pati?

B. Vahere
Neskati ārstu pēc cepures! Vai tomēr skati?

Izcilais profesors Kristaps Rudzītis jaunos ārstus savulaik audzināja: lai slimnieks ārstu respektētu un uzticētos, valodai jābūt korektai, skaidrai. Jābūt ļoti tīri un kārtīgi apģērbtam, bet nevajadzētu ģērbties pēc pēdējās modes, tad slimnieks jūs neuzlūkos par nopietnu cilvēku. Jūs drīkstat smaržot pēc labām tualetes ziepēm, bet nevajadzētu speciāli sasmaržoties ar odekolonu vai smaržām, drīkstētu būt viena zeltlieta vai briljants, bet ne divas, trīs... Laiks ir mainījies, arī tikumi šodien ir citi. Un tomēr. Cik svarīgs saskarsmē ir ārsta izskats? Tā nav saruna tikai par to, kas mediķim mugurā, par profesijas nospraustiem etiķetes kanoniem, arī par emocionālu inteliģenci un attieksmi.

A. Bukova, M. Lapsa
Džemma Skulme. Ārsta portrets

Ja māksliniecei un Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas bijušajai patronesei DŽEMMAI SKULMEI ar vārdiem būtu jāuzzīmē ārsta portrets, iespējams, tas būtu pat pašportrets.

B. Vahere
Ētiskie aplokšņu līkloči

Janvārī par visskaļāk apspriesto atkal kļuva aplokšņu lieta. Zinot to, ka pavasarī veselības ministram būs jārod risinājumi neoficiālajiem maksājumiem, un arīdzan to, ka valdības vadītājs Ivars Godmanis baidās, ka „neiznāks nekāda legalizācija”, turklāt viņš arī nesola, ka varētu diži pieaugt finansējums veselības aprūpei, un domā, sekošana algu paaugstināšanas pamatnostādnēm ir miglā tīta, jo „300 miljonus mēs nevarēsim samaksāt, jābūt godīgam, mēs nevarēsim izvairīties no zināmas pretstāvēšanas”, modelēsim, kādi varētu būt iespējamie scenāriji šajā ētisko dilemmu pārbagātajā jautājumā.

Doctus