PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Novembris 2007

Juris Tārs, Rīgas Austrumu slimnīcas, Latvijas Onkoloģijas centra, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs

PAR NOVEMBRA NUMURU

Kas kopējs Šerlokam Holmsam un ārstam? Daudz kas. Tik populāro detektīvu radīja ārsts Arturs Konans Doils un arī ­Hol­msa galvenais partneris ir ārsts. Taču ne izcilajai detektīva prasmei gribu pievērst jūsu uzmanību, bet gan cilvēciskajām īpašībām. Milzīgas darba spējas, liela atbildības sajūta, zinātkāre un cēlsirdība – tās ir īpašības, ar kurām ir apveltīts Holmss, un tās, manuprāt, raksturo arī labu ārstu. Latvijā bija un ir daudz izcilu ārstu, kuri ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai mazinātu cilvēku ciešanas un sāpes.

Un tomēr, vai vienmēr mēs esam tik tīri, kā pašiem šķiet? Jura Rīta redzētais Nīderlandē raisa pārdomas: vai viss, ko es daru pēc labākās sirdsapziņas, ir labi un pareizi, vai varbūt varētu vēl labāk un pareizāk? Daudzi jaunie ārsti stažējas ārvalstu klīnikās, un reizēm būtu vērts ieklausīties viņu gūtajā pieredzē. Tiesa, ne viss, kas redzēts aiz robežām, ir piemērots mums, galvenais ir dialogs, veselīga kritika un paškritika, neaizvainojot vienam otru. Ārsta un pacienta attiecību modelis, kurā valdītu pilnīga atklātība un savstarpēja uzticēšanās, mūsu sabiedrībā ir retums. Tomēr ir atsevišķas slimības, kur tas ir vitāli nepieciešams – kā docenta A. Štifta rakstā par Anorexia nervosa.

Agrāk jebkurā ciematā ārsti, skolotāji un mācītāji bija cienījamākie un inteliģentākie cilvēki, turpretim tagad, izteiktā naudas laikmetā, mazizglītotie jaunbagātnieki un varas vīri bieži pakļauj un degradē izglītotāko un maz apmaksāto sabiedrības slāni. Protams, neizpaliek neiecietība, neuzticēšanās, skaudība, naids... Taču es gribu aicināt kolēģus nepazaudēt sevī angļu džentlmeni Holmsu – risināt problēmas dziļi profesionāli, ar augstu atbildības sajūtu, neskatoties uz zemo atalgojumu un nesapratni no varas vīru puses. Mūsu tauta ir maza, stipra un inteliģenta, tādēļ ceru, ka tumšie ūdeņi drīz aizplūdīs...

Numurā lasi:

Karnitīna 100 gadi. No atklāšanas līdz klīniskajiem pielietojumiem

L-karnitīns tika izdalīts no muskuļaudiem pagājušā gadsimta sākumā un kādu laiku uzskatīts par vitamīnu. Tikai 50 gadus vēlāk izdevās noskaidrot L-karnitīna lomu taukskābju oksidācijas procesos, kā arī atklāt iedzimtās slimības, kas saistītas ar nepareizu karnitīna metabolismu. L-karnitīns nav neaizstājama molekula, jo organisms to ne tikai uzņem ar pārtikas produktiem, bet iespējama arī tā biosintēze no aminoskābēm lizīna un metionīna. Neraugoties uz to, ka līdz šim veiktajos eksperimentālajos un klīniskajos pētījumos L-karnitīna efekti nav nepārprotami pierādīti, mūsdienās tas ir populārs uztura bagātinātājs, kam vairāk vai mazāk pamatoti piedēvē svaru samazinošas, fiziskās aktivitātes un seksuālās funkcijas uzlabojošas, kā arī virkni citas īpašības. Joprojām aktīvi turpinās pētījumi par karnitīna un no tā atvasināto savienojumu iespējamo farmakoloģisko aktivitāti.

M. Dambrova, R. Medne, J. Kūka, E. Liepiņš

Nierakmeņi. Mūsdienu zināšanas un iespējas

Urolitiāze ir viena no biežāk sastopamajām uroloģiskajām slimībām. Aptuveni 20% no visiem uroloģiskajiem slimniekiem ir nierakmeņu (nef­rolitiāzes) slimnieki. Nierakmeņu izplatība industriāli attīstītās valstīs pieaugušo vidū ir aptuveni 4,5-6%. Vīrieši slimo aptuveni divas trīs reizes biežāk nekā sievietes, negroīdās un mongoloīdās rases cilvēki slimo retāk. Kopumā nierakmeņu rašanos veicina daudzi un dažādi faktori. Pagaidām nav radītas zāles, ar ko novērst nierakmeņu veidošanos, un arī zināmie profilakses ieteikumi garantiju nesniedz. Raksta mērķis ir pārlūkot šodienas pieeju nierakmeņu slimības diagnostikas, ārstēšanas un profilakses jautājumiem.

A. Treilons

Malārija – izplatītākā un svarīgākā tropiskā infekcijas slimība

Malārija apdraud aptuveni divus miljardus pasaules iedzīvotāju, galvenokārt tropu-subtropu zemēs. Lēš, ka ik 30 sekundēs pasaulē mirst viens tropiskās malārijas slimnieks. Latvijas iedzīvotāji dažkārt saslimst ar malāriju pēc uzturēšanās tropu un subtropu zemēs, dažreiz pat tad, ja ievēro profilakses pasākumus. Latvijā pēdējos desmit gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ar malāriju saslimst cilvēks, kurš no valsts nav izbraucis. Šajos gadījumos slimības avots bija netālu dzīvojošs neizārstēts malārijas slimnieks, kurš ar malāriju inficējies, uzturoties tropu-subtropu zemē. Šādi gadījumi ir iespējami, jo arī Latvijā dzīvo malārijas pārnēsātāji – Anopheles sugas odi. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Ap 75% no visiem ievestās malārijas gadījumiem šajā reģionā reģistrēti Francijas kontinentālajā daļā, Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā.

I. Mazjānis, R. Sīmanis, E. Tirāns, A. Krūmiņa

Hipertireoze un kardiovaskulārā sistēma

Subklīniskas hipertireozes izpausmes bieži maskē kardiovaskulārie simptomi, un, lai gan tipiska hipertireozes klīniskā aina nesagādā diagnostikas grūtības, subklīniskās formas pamanīt grūtāk. Šī raksta mērķis – iepazīstināt lasītāju ar vairogdziedzera jodsaturošo hormonu hipersekrēcijas ietekmi uz kardiovaskulārās sistēmas norisēm un šīs ietekmes konsekvencēm.

M. Marga

Aktualitātes no Eiropas. Kardiologu kongresa Vīnē, 2007. gada septembrī

Eiropas Kardiologu biedrības rīkotais kārtējais kongress prezentēja bagātu jaunākās zinātniski-izglītojošās informācijas klāstu par visu kardioloģijas apakšnozaru aktuālajiem jautājumiem. Eiropas Kardiologu biedrības biedru – kongresa lektoru vidū bija prominentākie kardiologi no Eiropas un visas pasaules. Publikācijā lasītājam tiek piedāvāta būtiskāko praktisko jautājumu esence no šī kongresa.

J. Lācis

Vīrietis 21. gadsimtā

Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu apmeklē lielākoties tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī šajā publikācijā apkopotie materiāli. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?

G. Dansone, A. Bukova

Pacientes ar Anorexia nervosa endokrinologa praksē

Anorexia nervosa, latviski – pašgribēta badošanās –, dažkārt kopā ar kategorisku veģetārismu. Skaistuma etalonu loma ēšanas traucējumu izcelsmē šodien, 21. gadsimtā, tiecas dominēt pār citiem faktoriem. Tomēr Anorexia nervosa ir kompleksa slimība – gan ar psiholoģisko, gan neirobioloģisko, gan sociālo komponenti. Pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados ķermeņa kults Rietumu pasaulē un mūsu valstī nebija ne tuvu tik saasināts kā šodien – šoreiz klīnisko gadījumu rubrikā divi Anorexia nervosa gadījumi no tā laika. Savukārt ar kampaņu no anorexia sākās Milānas modes nedēļa Rudens 2007, paužot protestu pret pārāk kārnu modeļu izmantošanu un nereālu skaistuma standartu popularizāciju.

A. Štifts

Mēs varam!

Jā, mēs varam – tāda ir galvenā atziņa, ko pēc pusgadu garas stažēšanās asinsvadu ķirurģijā Holandē guvis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents JURIS RĪTS. Latvijas asinsvadu ķirurgi Eiropas savienoto valstu kontekstā ir konkurētspējīgi.Jurim ir arī daudzi personiskie ieguvumi – lielāka drošības sajūta savā profesijā, augstāka pašapziņa nekā līdz šim, attīstītas komunikācijas spējas, arī velobraucēja iemaņas un atgriešanās pie veselīgā sportiskā dzīvesveida.

Doctus

Par ievainojumiem, kurus iegūst... darbā

Darbs veselības aprūpes jomā ir un vienmēr būs saistīts ar zināmu risku. Cik drošas darba vietas ir Latvijas medicīnas iestādes? Statistika par ievainojumiem un inficēšanos darba laikā rāda – Latvijas mediķiem tā nav problēma. Viņi paši gan ir citās domās...

B. Vahere

Viesturs, sava ceļa gājējs.Psihoterapeits Viesturs Rudzītis

Divas dienas nedēļā pa divām stundām pēcpusdienā viņš ir neaizsniedzams. Notiek basketbola treniņš ar paša sev noteikto obligāto apmeklējumu. Pārējā laikā viņš ir vairākos darbības virzienos praktizējošs psihoterapeits, kurš strādā privātprakses vietā Mellužos un vada nodarbības un seminārus arī citviet Latvijā – Jasmuižā, Vānē, Ventspilī, Valmierā... Pirms tam aktīvi un aizrautīgi strādājis klīniskajā medicīnā, vadījis ārstniecības iestādes, izlekdams ar netradicionālām darba metodēm un biežāk virzoties pret straumi. Līdz izvēlējies arī oficiāli iet savu ceļu. Patiesībā, to darot, tika pieķerts jau Valmierā, vidusskolas laikā. Kā bijušie skolas biedri atļaujamies uzrunu „tu”.

B. Brila

Kuģis, peld, kur pašam patīk

Veselības ministrija nule parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību ar Ķīnas Tautas Republiku. Brīnišķīgi jau – tautu draudzība, apmaiņas braucieni utt. Iespējams, tuvākajos gados politiķiem lieti noderēs arī šīs tālās valsts asprātīgā pieeja problēmu risināšanā. Piemēram, draudoši izsīkstot mediķu resursiem, pāra datumos medicīnas pakalpojumus varētu saņemt pāra skaitlī dzimušie, bet nepāra datumos ārstēšanās pienāktos nepārī dzimušiem?! Taču, ja nopietni, tad veselības aprūpes sistēma Latvijā atgādina kuģi, kurš peld, kur pašam patīk. Ignorējot brīdinošās bākugunis...

Doctus