Žurnāli

Nozares

Novembris 2013

Numura akcenti

3-sleja-magazine_cover

NOVEMBRA NUMURA SATURS

I. Tolmanis: “Šajā Doctus numurā kolēģu, skolnieku, tuvinieku atmiņas par profesoru Nikolaju Skuju. Lasīt visu

Vax-novembris-magazine_cover

UZ NOVEMBRA NUMURA VĀKA

IVARS TOLMANIS, gastroenterologs, Gremošanas slimību centra GASTRO dibinātājs Lasīt visu

Agnese_ritene-magazine_cover

NOVEMBRA NUMURA MĒNEŠA JAUTĀJUMS

22. oktobrī valdībā pieņemtie grozījumi “Aptieku darbības noteikumos” paredz, ka no 25. oktobra aptieku īpašniekiem jāapdrošina darbinieki, kas iesaistīti farmaceitiskās aprūpes sniegšanā, pret iespējamo kaitējumu, ko profesionālās darbības rezultātā var nodarīt pacienta veselībai. Kā to vērtējat? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Kušinga sindroms. Repetitio mater studiorum est jeb atkārtošana ir zināšanu māte

    Šajā klīniskajā gadījumā būtiski bija laikus atpazīt slimības simptomus un noteikt pareizu diagnozi, nepieļaujot ārstēšanas kļūdas, lai novērstu slimības progresēšanu un iespējamu letalitāti. Kušinga slimība ir grūti diagnosticējama, un, kā rāda šis klīniskais gadījums, arī pareizai, adekvātai ārstēšanai vienmēr ir kritiskais periods, kad mainās hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass regulācijas sistēma. Šīs slimības gadījumā pacienta nāves risks pēcoperācijas periodā ir lielāks nekā periodā pirms operācijas. Lasīt visu

  • Ultravioletais starojums. Vienīgais novēršamais ādas kancerogēns cilvēkam

    Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls. Šodien ir skaidri zināms un zinātniski pierādīts, ka UV starojuma ēnas puses izpaužas, pirmkārt, ar premaligniem veidojumiem, kā aktīniskās keratozes, otrkārt, ar biežāko ādas vēža formu - bazaliomu, plakanšūnu vēzi un melanomu - bioloģiski bīstamāko ādas audzēju. Lasīt visu

  • Atmiņas traucējumi

    Trīs ievērojamu atmiņas pētnieku Alana Bedlija (Baddeley), Maikla Aizenka (Eysenck) un Maikla Andersona (Anderson) grāmata par atmiņu sākas ar vārdiem: "Atmiņa ir tā kognitīvo spēju funkcija, par kuru mēs biežāk mēdzam sūdzēties. Mēs sakām: "Man ir slikta atmiņa", bet nesūdzamies par vāju domāšanu." Cilvēki problēmas ar atmiņu patiešām pamana salīdzinoši biežāk nekā citu kognitīvo funkciju traucējumus. Turklāt atmiņas pasliktināšanos pavada virkne neiroloģisku, psihiatrisku traucējumu un, protams, ir arī normālā aizmiršana. Atmiņas pasliktināšanās biežāk saistāma ar novecošanu, kaut gan par sliktu atmiņu nereti sūdzas arī gados jauni cilvēki. Lasīt visu

  • Rozācija – bieža un neizārstējama problēma

    Rozācija ir ādas kaite, ko biežāk novēro cilvēkiem ar I un II ādas fototipu. Rozācijas izplatību grūti novērtēt tās dažādo klīnisko izpausmju dēļ, kā arī daudzu citu ādas stāvokļu dēļ, kam ir līdzīgas klīniskās izpausmes. Aprēķinātā rozācijas izplatība gaišādainu cilvēku populācijā variē no 1 līdz 10%. Daudzi pacienti meklē palīdzību rozācijas izraisīto estētisko defektu dēļ. Tā kā rozācija nav izārstējama, ārstēšana fokusējas uz simptomu mazināšanu. Lasīt visu

  • Holedoholitiāzes minimāli invazīvas ķirurģiskas ārstēšanas iespējas – holedohoskopija

    Žultsakmeņu slimība ir viena no biežākajām kuņģa-zarnu trakta slimībām Rietumu populācijā. Simptomātiskas žultsakmeņu slimības (ŽAS) un komplicētas žultsakmeņu slimības ārstēšanā piedalās ne tikai ķirurgi, bet arī ģimenes ārsti, radiologi, gastroenterologi un pat reanimatologi. Novēlotu, komplicētu ŽAS formu ārstēšanai ir būtiska ietekme uz pacienta dzīves kvalitāti, ārstēšana saistīta ar ievērojamām izmaksām. Holedoholitiāze ir viena no biežākajām žultsakmeņu slimības komplikācijām, un ārstēšanas galvenais mērķis ir konkrementu evakuācija un žultsvadu drenējošās funkcijas atjaunošana. Lasīt visu

  • Sezonāli garastāvokļa traucējumi

    Vasara beigusies. Koki, kas tikko bija spirgti un dzīvīgi zaļi, pamazām sārtojas un zaudē savu rotu. Saule dienu pamet nepieklājīgi ātri. Līdz ar viņu pamazām izplēn arī vasarā uzkrātās pozitīvās emocijas, izsīkst enerģija. Tieši ar šādām domām, sajūtām un izjūtām daļa no mūsu pacientiem rudeni un ziemu sagaida ik gadu. Kā atšķirt skumjas par aizgājušo vasaru no ziemas depresijas? Kas patiesībā ir sezonāli garastāvokļa traucējumi? Kā pacientiem palīdzēt? Lasīt visu

  • Vitamīnu mijiedarbība

    Vitamīniem raksturīga daudzveidīga bioloģiskā aktivitāte, turklāt atsevišķiem vitamīniem dažas no darbībām var būt līdzīgas, bet dažas pat nesaderīgas. Vitamīni mijiedarbojas ar citiem līdztekus lietotajiem medikamentiem un arī savstarpēji, ja lieto vairākus vitamīnus reizē. Rakstā apskatīti literatūrā minētie nozīmīgākie vitamīnu savstarpējās mijiedarbības vēlamie un nevēlamie gadījumi, kā arī vitamīnu un citu medikamentu mijiedarbības izpausmes. Lasīt visu

  • Daži ātriju fibrilācijas ārstēšanas aspekti un klīnisko ieguvumu samērojamība. No vadlīnijām līdz klīniskajai praksei

    Raksta uzdevums ir paraudzīties uz ātriju fibrilācijas pacienta ārstēšanas niansēm no reālās prakses ārsta - ģimenes ārsta, internista - skatpunkta. Mums pretim sēž (vai guļ...) tas reālais pacients ar visām savām klīniskajām problēmām, anamnēzi un arī, ko liegties, nereti dzīves peripetijām.  Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Baltais doktors melnajā kontinentā. Alberts Šveicers

    Viņš ir jauns, vesels, izskatīgs, izglītots, Eiropā pazīstams ērģelnieks, muzikologs, filozofs. Viņu sagaida spoža karjera civilizētajā pasaulē. Taču viņš to pamet, lai dotos uz mežonīgiem džungļiem ārstēt afrikāņus. Bet tieši tas viņam vēlāk atnes pasaules slavu. Šis cilvēks ir ALBERTS ŠVEICERS (1875–1965) – leģendārais ārsts, domātājs, muzikologs, teologs, Nobela Miera prēmijas laureāts. Lasīt visu

  • Kā personīgās krīzes ienāk darba vietā?

    “Kad emocijas aizēno koncentrēšanās spēju, cilvēkam zūd tā prāta darbības īpatnība, ko zinātnieki dēvē par “aktīvo atmiņu””. Lasīt visu

  • Profesors Skuja mūsu atmiņās

    Izcils skolotājs, mentors, ātrs gan savā fiziskajā, gan domu skrējienā, ar plašu skatu uz dzīvi. Piemērs, kā kritiskā brīdī pārvarēt grūtības. Zinātnieks – 1943. gadā no Berlīnes Humbolta universitātes Charite klīnikas, kur viņš bija nosūtīts apgūt moderno gastroskopiju, pārveda pirmo cieto gastroskopu un kļuva par pirmo latviešu gastroenterologu endoskopistu, vēlāk izstrādājot oriģinālu teoriju par žultsakmeņu alerģiski infekciozo izcelsmi patoloģiski izmainītas zarnu mikrofloras ietekmē. 5. oktobrī, atzīmējot profesora NIKOLAJA SKUJAS (1913–2012) simto dzimšanas dienu, Latvijas Zinātņu akadēmijā uz sēdi bija pulcējušies viņa tuvinieki, skolnieki, kolēģi. Lai kavētos atmiņās un paraudzītos, kā profesora Skujas idejas attīstās mūsdienās. Lasīt visu

  • Ārstēt. Riskēt. Un arī maksāt

    Pagājušajā mēnesī – 25. oktobrī – sāka darboties Ārstniecības riska fonds (ĀRF). Veselības ministrijas pārstāvji teic: bijis arī pats pēdējais laiks, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz ieviest efektīvu pacientu tiesību aizstāvības modeli, kas Latvijas gadījumā ir ĀRF. No nozares profesionāļiem izskanējušas šaubas – kaut iniciatīva laba, vai kārtējo reizi steigā nav radīts kas tāds, kas nenesīs gaidītos augļus. Lasīt visu