Žurnāli

Nozares

Aprīlis 2011

Numura akcenti

2011-4_03_tomins-magazine_cover

UZ VĀKA

Uz 2011. gada aprīļa numura vāka: dr. PĒTERIS TOMIŅŠ, RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, Amerikas-Austrijas fonda koordinators Latvijā   Lasīt visu

2011-04_16-kadrs-1-magazine_cover

PAR APRĪĻA NUMURU

Par numuru stāsta P. Tomiņš: Ar interesi lasīju - intuīcija - vai instruments? Super! Esmu sajūsmā. Šai pierādījumos balstītās darbošanās un vispārējās pērkamības laikā uzdot sev jautājumu par kaut ko tik nepalpējamu, neperkutējamu, nesaskaitāmu, filoģenēzes ceļos un neceļos jau sen pazaudētu un aizmirstu. Lasīt visu

Cepumi-magazine_cover

APRĪĻA JAUTĀJUMS

Vēl joprojām rit darbs pie Sabiedrības veselības stratēģijas 2011.- 2017. gadam: ar PVO ekspertu pieaicināšanu, diskusijām, konferenci. Kādi racionāli vai radikāli lēmumi jāpieņem, lai plāns tautas veselības uzlabošanai nebūtu tikai teorētisks?   Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • No augu zālītēm līdz fitoterapijai

    Mūsdienu civilizācijas sasniegumi devuši daudz jauna, lai atvieglotu un uzlabotu cilvēku dzīvi. Transports, globālais tīmeklis, mobilie sakari, jaunas medicīniskās tehnoloģijas, jaunas zāles - tam visam vajadzētu padarīt cilvēku brīvāku, veselīgāku un laimīgāku. Bet... Aplūkojot tikai vienu jomu - veselību -,  jāsecina, ka problēmu joprojām netrūkst un cilvēki meklē risinājumu, bieži atgriežoties pie tradicionālām, gadsimtu gaitā pārbaudītām vērtībām - pie ārstniecības augiem. Lasīt visu

  • Viņš vai viņa?

    Šoreiz klīniskā gadījuma apraksts būs ne tik pierasts, tas būs intriģējošs ziņojums. Aprakstā - divi klīniskie gadījumi, kam diagnoze ir gandrīz vienāda - androgēnu rezistence, bet cik atšķirīga ir dzimumattīstības traucējumu klīniskā izpausme! Šī diagnoze ir viens no visizteiktākajiem dzimumdiferenciācijas traucējumiem. Iepazīstoties ar šiem klīniskajiem gadījumiem, rodas jautājums: kas gan nosaka personas identitāti? Lasīt visu

  • Histerorezektoskopijas nozīme dzemdes miomas ārstēšanā

    Dzemdes mioma sastopama 20-80% sieviešu [1], daļai sieviešu tā var būt pilnīgi asimptomātiska, bet daļai tā var radīt dažādus menustruālā cikla traucējumus, asiņošanu, pilnuma sajūtu vēderā, dažādas sāpes un pat sekundāru hidronefrozi vai v. cava kompresijas sindromu. Submukozai dzemdes miomai raksturīga dismenoreja, menorāģija, leikoreja, neauglība un spontāni aborti anamnēzē. Lasīt visu

  • Vēdersāpes bērniem

    Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte. Lasīt visu

  • Otitis media

    Akūts vidusauss iekaisums ir ļoti izplatīta saslimšana. Tā visbiežāk ir infekcijas slimība bērniem un zīdaiņiem, bet to bieži novēro arī pieaugušo populācijā. Praktiski jebkurš cilvēks vismaz reizi dzīvē ir pārslimojis vidusauss iekaisumu. Lielākais saslimšanas incidences pīķis ir līdz pirmajam dzīves gadam, otrais - līdz trīs gadu vecumam. Pēc statistikas datiem - ap 80% bērnu līdz trīs gadu vecumam vismaz reizi ir slimojuši ar vidusauss iekaisumu. [1] Pirms antibiotiku ēras mirstība no vidusauss iekaisuma komplikācijām bija līdz 76,4%. Lasīt visu

  • Kardiorenālais sindroms

    Sirds un nieru slimības ir plaši izplatītas un bieži līdztekus norisošas cilvēka organismā, kas ievērojami palielina saslimstību, mirstību, kā arī kopējās medicīniskās aprūpes izmaksas. Pirmo reizi pasaulē konference, kas tika veltīta kardiorenālajam sindromam (KRS), 2008. gada septembrī norisēja Vičencā (Vicenza), Itālijā. Konferences iniciators bija profesors Ronco un Akūtās dialīzes kvalitātes iniciatīvas (ADQI) darba grupa, tajā piedalījās nefrologi, kardiologi, internisti, intensīvās terapijas speciālisti no visas pasaules. Šajā rakstā apkopotas jaunākās atziņas par kardiorenālo sindromu. Lasīt visu

  • Alerģisks rinīts – diagnostika un ārstēšana

    Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi, šķaudīšanu. AR klīniskās izpausmes parasti labi pazīstamas gan ārstiem, gan pacientiem, taču ne vienmēr diagnostika ir viegla. Tāpēc šajā rakstā galvenokārt raksturota AR diagnostika un ārstēšana. Lasīt visu

  • Jaunākās tendences, kā palīdzēt pacientam ar migrēnu

    Galvassāpes un muguras sāpes ir izplatītākās sāpju problēmas sabiedrībā. To sastopamības biežums ir ļoti liels, un nereti pacientam ir gan galvassāpes, gan muguras sāpes. Lai arī saspringuma galvassāpes ir sastopamas biežāk, šo sāpju intensitāte un sāpju izraisītais aktivitāšu ierobežojums, salīdzinot ar migrēnas galvassāpēm, ir stipri mazāks. Tāpēc droši var apgalvot, ka migrēna nodara vislielāko kaitējumu pacientam un sabiedrībai. Eiropas Savienības vajadzībām veiktā pētījumā secināja, ka darba produktivitātes kritums, strādājot ar sāpošu galvu, sasniedz 35%.  Lasīt visu

  • Mazliet netradicionālāk par vitamīniem

    Vitamīni pasaulē zināmi jau kopš XIX gadsimta otrās puses. Vārdu "vitamīni" dzīvē ieviesa poļu bioķīmiķis Kazimirs Fanks. XX gadsimta sākumā vitamīnu nozarē bija daudz jaunu atklājumu. C vitamīns ir svarīgākais vitamīns, jo tas ir galvenais dzīvasbūtnes balsts, saistībā ar C vitamīna atklājumiem piešķirtas pat trīs Nobela prēmijas. Šajā rakstā vairāk par dabīgajiem vitamīniem un to nozīmi veselības saglabāšanā. Lasīt visu

  • Čūlas slimība

    Miljons amerikāņu cieš no peptiskas čūlas slimības, aptuveni 10% ASV populācijas ir bijusi šī saslimšana. [1] Arī Latvijā čūlas slimība ir samērā plaši izplatīta. Izplatība sieviešu un vīriešu populācijā ir līdzīga. Peptiska čūlas slimība ir galvenaisaugšējā gremošanas trakta asiņošanas un citu komplikāciju cēlonis. Šajā rakstā apkopoti biežākie čūlas iemesli, diagnostikas vadlīnijas, kā arī ārstēšanas shēmas. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Gluži kā detektīvs - Valentīna Berga

    Darbdienas vakarpuse. Aiz kādām durvīm Veselības inspekcijas gaitenī atskan daudzbalsīgs "Daudz baltu dieniņu..." Nodomāju, ka mūsu sarunas dēļ Kontroles pārvaldes vadītājai VALENTĪNAI BERGAI kūkas un šampanietis ies secen. Pēc mirkļa no kādas sanāksmes ierodas arī viņa pati. Jau pirmajā brīdī kļūst skaidrs, ka šī sieviete ir staigājošs enerģijas lādiņš. Netieši viņa to apstiprina, norādot, ka viņai nepatīk gļēvi un savu viedokli aizstāvēt nespējīgi cilvēki. Izrādās, arī viņai pašai dzīvē no kontroles neizbēgt. Viņas dzīves kontrolieri ir vīrs un dēls. Lasīt visu

  • Doctus viedoklis: mērījumi rāda - bīstami veselībai

    Kamēr japāņi cieši veras dozimetros, par cik milizīvertiem paaugstinājies radioaktīvais piesārņojums, Latvijas iedzīvotāju veselībai būtiski pavisam citi mērījumi.     Lasīt visu

  • Slimnīcu reforma. Plāns B, visticamāk, paliks atvilktnē

    Slimnīcu reforma turpinās. Veselības ministrija publiskojusi 11 potenciāli reformējamās slimnīcas. To vidū arī Madonas slimnīca. Uz desmit jautājumiem atbild SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs BRUNO KOKARS Lasīt visu

  • Neparastais ārsta instruments – intuīcija

    Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami...  Lasīt visu

  • Latviešu mediķis Lielbritānijā: skats no iekšpuses

    Jau sešus gadus dzīvojot Lielbritānijā, esmu pārņēmusi vairākas viņu ieražas. Piemēram, iemācījusies neiespringt tikai uz klīnisko un zinātnisko ekselenci, bet baudīt dzīvi. Tipisks Notingemas aneteziologs ir smaidīgs, uz darbu brauc ar riteni izvēles, nevis vajadzības dēļ un nodarbojas ar vienu kaut nedaudz ekstrēmu sporta veidu. Tā nu es dodos velobraucienos ar kolēģiem un esmu sākusi nodarboties ar klinšu kāpšanu. Joprojām grūti pieņemt britu tradicionālo smaidu, bet ļoti ātri jau var saprast, kurš smaida no sirds, kuram tā ir tikai pieklājība un ieradums. Britu tradicionālais ēdiens ir diezgan neēdams (viss tiek saliets ar kaut kādām glumām mērcēm), franču, spāņu un indiešu virtuve ir daudz baudāmāka. Pie laikapstākļiem pierod - un braukt pa kreiso pusi arī mācos. Lasīt visu

  • Nesakārtotā rehabilitācija. NRC Vaivari un situācija Latvijā

    Speciālisti slimnīcās un ģimenes ārsti noplāta rokas: kad viņi savu darbu padarījuši, pacienta atveseļošanas ķēdīte dažkārt pārtrūkst. Kamēr smags pacients sešus mēnešus gaida rindā uz rehabilitāciju, viņš zaudē iespēju atgriezties normālā dzīvē. Vai valsts ir saskaitījusi, cik darbaspējīgu roku šādā veidā zaudējusi? Kāds ir valsts qou vadis rehabilitācijas jomā? Lasīt visu

Ziņas