Žurnāli

Nozares

Februāris 2011

Numura akcenti

2011-02_01-1-magazine_cover

UZ VĀKA

Uz 2011.gada janvāra numura vāka: ARTŪRS POZŅAKS, farmaceits, SIA Saules aptieka Lasīt visu

2011-02_03-1-magazine_cover

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Par numuru stāsta Artūrs Pozņaks: Aiz loga februāris, tas nozīmē – ziemas prieki rit pilnā sparā. Lasīt visu

Koferis-magazine_cover

FEBRUĀRA JAUTĀJUMS

Veselības ministrija ķērusies pie stingru darba kvalitatīvo rādītāju izstrādes slimnīcām, tie tiks izstrādāti līdz šā gada maijam. Kuri no jūsu skatpunkta ir svarīgākie slimnīcu darba kvalitātes rādītāji, kas būtu jāvērtē? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Bites un apiterapija

    Doctus piebilde. Sabiedrība un arī liela daļa ārstu netradicionālo medicīnu neatbalsta un jauc to ar dziedniecību. Tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas jomas, jo ar netradicionālās medicīnas metodēm strādā sertificēti ārsti un ārstēšanas metodes balsta zinātniski pierādījumi. Lai kliedētu bažas un iepazīstinātu ar netradicionālās medicīnas iespējām, sākam rakstu sēriju “Netradicionālās medicīnas virzieni”. Rakstu sēriju sāksim ar apiterapiju, kas tika izmantota jau 3500 gadu p.m.ē. un kas sniedz plašas iespējas dažādu slimību ārstēšanā. Lasīt visu

  • Komplicēta vēdera dobuma infekcija

    Klīniskajā gadījumā aprakstīta reta vēdera dobuma infekcija ar ekstra anatomiskas fistulas veidošanos, savlaicīgas diagnostikas problēmām un smagu klīnisko norisi. Lai gan prognostiskie mirstības rādītāji gan fistulas, gan pileflebīta, gan multiplu aknu abscesu gadījumā nu nekādi nebija par labu pacientam, taču ārstu komandas darbs vainagojās ar pacienta atveseļošanos. Lasīt visu

  • Sirds slimību sekundārā profilakse

    Latvijā sirds slimību sekundārā profilakse ir ļoti nozīmīga, par to liecina fakts, ka Latvijā pirmajā vietā nāves cēloņu struktūrā ir mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (2009. gadā tie bija 713 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, no tiem vairāk nekā puse nāves gadījumu bija no sirds išēmiskās slimības (381,1 uz 100 000)). Tāpēc šajā rakstā apkopojām jaunākās tendences pasaulē par sekundāro profilaksi pacientiem pēc pirmreizēja kardiāla notikuma. Jaunākās atziņas komentē Janīna Romānova. Lasīt visu

  • Cilvēka papilomas vīrusa izraisīts dzemdes kakla vēzis

    Eiropas Savienībā dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otrais biežāk satopamais audzējs, kas skar sievietes 15-44 gadu vecumā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (HPV), konkrētāk, augsta riska HPV tipi (onkogēnie tipi), kas izraisa persistējošu infekciju dzimumorgānos. [1] Infekcijas slimībām svarīga ne tikai precīza diagnostika un efektīva ārstēšana, bet arī skrīninga programmas, uzraudzība un kontrole. Jautājums ir visai sarežģīts, jo nepieciešama dažādu specialitāšu pārstāvju sadarbība. Rakstā sniegsim ieskatu šajos jautājumos.   Lasīt visu

  • Hiperēmiska gastropātija

    Hiperēmiska jeb eritematoza gastropātija ir endoskopiska diagnoze. [1] Tā raksturo difūzi, traipaini vai lokāli hiperemētu (apsārtušu) kuņģa gļotādu. Lai gan šāda terminoloģija endoskopiju atbildēs parādās jau vairākus gadus, tā vēl arvien dažreiz rada neizpratni gan pacientos, gan ārstos. Par to netieši liecina arī interneta veselības portālos bieži sastopamie jautājumi par hiperēmisku gastropātiju. Šajā rakstā mēģināts aplūkot hiperēmiskas gastropātijas diagnostikas īpatnības, kā arī apkopot dažādus viedokļus (t.sk. subjektīvus) par diagnozes izmantojumu un interpretāciju.   Lasīt visu

  • Tinnitus jeb troksnis ausīs

    Lielākā daļa cilvēku sadzīvo ar trokšņiem, pierodot pie tiem, un neuzskata par vajadzīgu apmeklēt ārstu. Tikai no 3% līdz 5% cilvēku jūt troksni kā izteikti traucējošu normālai dzīvei. Zināmi sasniegumi dzirdes neiroloģijā pēdējos gados ir mainījuši pieeju subjektīvā idiopātiskā tinnitus ārstēšanā. Bez plaši izplatītā ārstu padoma "mācīties ar troksni sadzīvot" mūsdienās ir arī citas iespējas, plaši aprakstītas pieejamajā otolaringoloģiskajā literatūrā. 20. gadsimta otrajā pusē radās pat šaura medicīnas nozare - tinnitoloģija.   Lasīt visu

  • Stresa lūzumi

    Par stresa (spriedzes, slodzes, noguruma, “marša”) lūzumiem runā gadījumos, kad izmaiņas kaulos rodas atkārtotas vai nepierastas ilgstošas slodzes iedarbības dēļ. Normāli kaulu atjaunošanās procesi pēc mikrotraumām notiek katru dienu atpūtas periodā, kad osteoklastiskie un osteoblastiskie procesi ir līdzsvarā. Ja atpūtas ilgums vai intensitāte ir nepietiekama, tad kaula atjaunošanās ir traucēta un, uzkrājoties mikrotraumu sekām, rodas stresa lūzums. Šādos gadījumos pārslodzi nepalīdz kompensēt arī apkārtējo muskuļu darbība, amortizējot tie nespēj palīdzēt kaulu atveseļošanai. Lasīt visu

  • Par dažām D vitamīna un cukura diabēta sakarībām

    Šajā rakstā autors centies parādīt D vitamīna iespējamo protektīvo lomu diabēta, īpaši 1. tipa cukura diabēta attīstībā. Autors atgādina, ka D hipovitaminoze ir plašāk izplatīta, nekā mēs to ikdienā atceramies. Iespējams, pārāk reti tiek veikta D vitamīna analīze asinīs. D vitamīna pozitīvā nozīme imūnsistēmas modulācijās - kavēt insulītu -, šķiet, nav apstrīdama. Varbūt tas tiešām būtu jāņem vērā, kūrējot grūtnieces un bērnus agrīnā vecumā, vairāk ordinējot zivju eļļu vai citus D vitamīna preparātus.   Lasīt visu

  • Psihosomatisku sāpju problēma klīniskajā praksē

    "Esmu izmisumā, man jau divus gadus sāp labais sāns vēdera lejasdaļā pie nabas, un neviens ārsts nevar pateikt, kas par vainu! Man vairs nav spēka, esmu bijusi pie dziednieka, viņš pateica - divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, bet pēc kobras saka - neesot nekā. Ko lai daru, jo sāpes ir neizturamas, un, galvenais, kur lai vēl vēršas, viss ir izstaigāts?" (citāts no sieviešu kluba foruma internetā). Ne tikai sāpju remdēšanas procesā, bet arī citu veselības problēmu gadījumā jāparedz situācija, kad tradicionālā terapija ir neefektīva, izmeklējumos neatrod nekādas novirzes no normas un, iedziļinoties pacienta problēmā, atklājas specifiskas sūdzības, kas liecina par psihes problēmu iespējamu līdzdalību procesā. Kas tas ir? Psihogēnas sāpes, nespecifisks sāpju sindroms vai pavisam kas cits?   Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Atsaucāmies uz vajadzību - veidot ģimenes medicīnas katedru

    Rīgas Stradiņa universitātē izveidota Ģimenes medicīnas katedra. Kādas iespējas pā piedāvās ģimenes ārstiem, vai spēs mainīt ģimenes medicīnu kopumā? Uz 10 jautājumiem atbild Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns un Ģimenes medicīnas katedras vadītājs asoc. prof. GUNTIS BAHS. Lasīt visu

  • Tur kaut kam ir jābūt! Zemledus makšķerēšanas burvība

    Patiešām, tur kaut kam ir jābūt! Citādi jau viņi nesēdētu stundām ilgi, augstāk uzrāvuši silto vamžu apkakles un lūkodamies izurbtajā žilbinošā ledus caurumā. Četrrāpus, satupuši uz ceļgaliem, arī ar plikām rokām no ledus cauruma velkot makšķerauklu... Tur kaut kas ir - pārliecināta ir arī Daugavpils reģionālās slimnīcas otorinolaringoloģe INNA ŠINKEVIČA. Lasīt visu

  • Uz Dalasu – pārlaist krīzi. Pieredze Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā, ASV. Ēriks Šmagris

    Doctus piebilde. Jau desmit mēnešus klīnisko medicīnu viņš ir nomainījis pret pētniecību, latviešu kolēģus - pret amerikāņiem un strādīgajiem, bet samērā introvertajiem ķīniešu kolēģiem Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā Dalasā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzzinājuši, ka vēl viens jauns un gudrs ārsts no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pievienojies "dakteriem-gājputniem", gribējām zināt Ērika Šmagra stāstu. Tas tapa vairākās elektroniskā pasta vēstulēs. Tajās ir ne tikai atbildes uz jautājumiem, kāpēc jaunie ārsti pamet Latviju un kāda izskatās Postdoctoral Research Trainee ikdiena zinātnes Mekā, bet arī vērtīgas domas - ko mainīt, lai "gājputni" gribētu atgriezties mājās. Lasīt visu

  • Sociālo tīklu burbulī

    Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha". Lasīt visu

  • Sociālo tīklu brubulī: ārstu viedokļi

    Par soiālo tīklu izmantošanu savā ikdienā stāsta: ķirurgs Jānis Kaķis, internists Konrāds Funka, ginekoloģe Daiga Baranovska un mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis Lasīt visu

  • Brīnundakterīte Marta Aizsilniece

    Sākumā MARTA AIZSILNIECE cītīgi pretojas idejai par interviju. Latvijas Jūras Medicīnas centra (LJMC) galvenā ārste un valdes locekle vaicā: vai mēs gadījumā viņu nejaucot ar meitu – labi zināmo ģimenes ārsti Ilzi Aizsilnieci? Beigās daktere intervijai piekrīt. Sarunā atklājas daudz: kā ķestera meita nekļuva par grāmatvedi, bet par ftiziatri un neiroloģi, kāpēc cilvēki viņu dēvējuši pat par Brīnumdakterīti, kā gājusi uz kuģiem jūrā peļņā... Nu medicīnā pavadīti jau 57 gadi, ja ieskaita mācības medicīnas skolā. Dažas atmiņas ir tik emocionālas, ka intervijā jāietur pauze. Lasīt visu

  • Faktori, kas ietekmē dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē

    Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem. Lasīt visu

  • Doctus viedoklis: operācija “tarifi” un citi slimnīcu piedzīvojumi

    Šis gads slimnīcām solās nebūt garlaicīgs. Pirmais “piedzīvojums” gan beidzās vien ar “traumatisku” izbīli visiem un atziņu, ka racionāla domāšana kapitulē veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas priekšā. Lasīt visu