Žurnāli

Nozares

Janvāris 2011

Numura akcenti

2011-01_1-att-magazine_cover

UZ VĀKA

Uz 2011.gada janvāra numura vāka: Dr. ANITA DRESMANE, ginekoloģe, prakses Quartus direktore Lasīt visu

2011-01_3-att-magazine_cover

PAR JANVĀRA NUMURU

Par numuru stāsta Anita Dresmane: Doctus ir kļuvis par sava veida pastnieku, kas piegādā labas ziņas. Lasīt visu

Gads-magazine_cover

JANVĀRA JAUTĀJUMS

Kādu prognozējat 2011. gadu? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Multiplas osteolītiskas un osteoblastiskas izmaiņas kaulos. Diagnostikas līkloči

    Šoreiz klīniskā gadījuma aprakstā šķietami vienkārša diagnoze, kuras noteikšana dažādu apstākļu sakritības dēļ ir stipri novēlota. Tika veikti arī daudzi nevajadzīgi izmeklējumi. Šis klīniskais gadījums parāda, cik viegli radioloģiskā slēdziena rezultātā ir aiziet nepareizā virzienā. Lasīt visu

  • Mielomas slimība

    Mielomas slimība ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana ar nekontrolējamu plazmatisko šūnu vairošanos un monoklonālā paraproteīna (M gradienta) producēšanu. Mielomas slimības agrīna diagnostika ir apgrūtināta, jo nav specifiskas klīniskās izpausmes. Slimību var diagnosticēt nejauši, kad slimniekiem nav nekādu sūdzību un simptomu, vai arī atklāt gadījumos, kad ir skartas vairākas orgānu sistēmas. Slimniekiem visbiežāk ir sūdzības par sāpēm muguras jostas daļā, kas biežāk tiek saistītas ar citām slimībām, nevis ar onkoloģiskām saslimšanām. Lasīt visu

  • Koksibi – meklējumi un atradumi

    1991. gadā Fīlips Nīdlemans ar līdzstrādniekiem noskaidroja, ka ir vismaz divi ciklooksigenāzes enzīmi, no kuriem otrais (COG-2) tiek uzskatīts par “iekaisuma jeb inducējamo izoenzīmu”, savukārt pirmais jeb pastāvīgais izoenzīms (COG-1) “rūpējas” par gļotādu normālu stāvokli, trombocītu funkcijām un nieru asinsriti. Perspektīvi ir tie pretiekaisuma līdzekļi, kas spēj selektīvi kavēt COG-2. Pēdējos 20 gados veikti plaši pētījumi, lai atrastu šādus medikamentus. Lasīt visu

  • Jaunākās tendences epilepsijas ārstēšanā

    Par epilepsiju pirmais sāka domāt sengrieķu filozofs Hipokrats (460–377 p.m.ē.), kurš jau tajā senajā laikā uzskatīja, ka epilepsija sākas smadzenēs. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir neiroloģisks stāvoklis. Mūsdienās vienam no 50 iedzīvotājiem diagnosticē epilepsiju. Epilepsiju parasti ārstē ar antiepileptiskiem medikamentiem, kuru lietošanas mērķis ir kupēt lēkmi, nevis ārstēt epilepsiju. Ja neizdodas lēkmes kontrolēt ar medikamentiem, ir pieejamas arī ķirurģiskas iejaukšanās metodes, kā arī citas metodes. Šajā rakstā apkopoti jaunākie pasaulē pieejamie pētījumi par epilepsijas ārstēšanas iespējām. Komentē prof. Egils Vītols. Lasīt visu

  • Endometriozes pacienšu datu analīze

    Reproduktīvā vecuma sievietēm endometrioze ir sastopama vidēji 5–28%. Neauglīgo sieviešu vidū tā palielinās līdz 77%. [1] Klīniski endometriozes izpausmes ir saistītas ar dažādu veidu sāpēm, neauglību un olnīcu veidojumiem. [2; 3] Lai gan mūsdienās ir dažādas diagnostikas metodes un iespējas, laparoskopija ir un paliek endometriozes diagnostikas “zelta standarts”. [4] Lasīt visu

  • Dažādu etioloģiju vulvovaginīts. Vai ir atrastas jaunas ārstēšanas iespējas?

    Vulvovaginīts ir viena no visbiežāk diagnosticētajām saslimšanām sievietēm un veido krietnu daļu no kopējo sūdzību apjoma ginekologa ambulatorajā darbā. Tā kā ikdienas praksē biežas ir sieviešu sūdzības, kas saistās ar niezi, diskomfortu, kairinājuma sajūtu ģenitāliju apvidū un izdalījumiem, tad šajā rakstā par tik bieži sastopamo vulvovaginītu un tā ārstēšanas iespējām. Lasīt visu

  • Miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri. II daļa

    Doctus decembra numurā iesākām rakstu par miokarda bojājuma bioķīmiskajiem marķieriem, galvenokārt akūta koronārā sindroma marķieriem, un sākām teorētisko daļu par biomehāniskā stresa marķieri – nātrijurētisko peptīdu. Šajā raksta daļā turpināsim par nātrijurētiskā peptīda biomarķiera lomu pie hroniskas sirds mazspējas, kā arī pievērsīsimies citiem biomehāniskā stresa, neirohormonālās aktivācijas, aterosklerotiskās pangas nestabilitātes un iekaisuma, kā arī citiem jaunākajiem marķieriem. Lasīt visu

  • Depresija un citas nopietnas saslimšanas

    Šajā numurā noslēdzam rakstu sēriju par depresiju saistībā ar citām somatiskām saslimšanām. Iepriekšējos divos numuros apskatījām depresijas un koronāras sirds slimības, kā arī depresijas un diabēta savstarpējo saistību. Šoreiz pievērsīsimies depresijas īpatnībām insulta, onkoloģisko saslimšanu un HIV/AIDS pacientiem. Lasīt visu

  • Primāra monosimptomātiska nakts enurēze bērniem un pieaugušajiem

    Nakts enurēze ir viena no pediatrijā visbiežāk sastopamajām patoloģijām. Primārās nakts enurēzes prevalence bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem ir 9%, vairāk nekā 40% no viņiem slapina vairākas reizes nedēļā. Pietiekami ilgi pat mediķu sabiedrībā primāra nakts enurēze netika atzīta kā patoloģisks stāvoklis. Apkārtējo nosodošā attieksme un sabiedrības izolācija bērniem ar nakts urīna nesaturēšanu rada sekundāras psiholoģiskas problēmas, kuru dēļ daudziem bērniem dramatiski pazeminās pašapziņas līmenis.   Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Veselības ministrs un viens mazs patriots

    Vai jauna ministra rokrakstu izjutīs ģimenes ārsti, kas notiks slimnīcu sektorā un farmācijas industrijā? Uz 10 jautājumiem par veselības aprūpes sistēmas tālāko attīstību atbild jaunais veselības ministrs JURIS BĀRZDIŅŠ. Lasīt visu

  • Pie pacienta uz mājām. Ziemeļkurzemes slimnīcas pieredze, sniedzot medicīnisko aprūpi mājās

    Pēc teju diviem gadiem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sāka sniegt iedzīvotājiem valsts finansētu medicīnisko aprūpi mājās) pārstāvji saka: aprūpe mājās ir izdevies projekts, bet gribētos, lai to reklamē vairāk. Kad 2009. gadā tika ieviests jauns valsts finansēts pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās – Veselības ministrijas pārstāvji teica, ka ar to mazāk domāts atslogot ģimenes ārstus, vairāk dot atelpu stacionāriem. Jautājumu gan bija daudz. Lasīt visu

  • Nakts aptiekā. Steidzīgie klienti, “ātrā palīdzība” un vecpuiša serenāde

    Nakts ne tikai slimnīcā, bet arī aptiekā ir īpašs laiks. Vismaz tajās nedaudzajās aptiekās, kas Latvijā joprojām strādā 24 stundas, lai gan tas nav ekonomiski izdevīgi. Naktī interesanti uzvedas bērnu vecāki – attopas, ka mājās nav zīdaiņu pārtikas, autiņbiksīšu vai zāļu sāpošai austiņai. Naktī teciņiem vien uz aptieku dodas tie, kam vajag kontracepciju “pirms un pēc”, gadās, ka viens un tas pats klients atskrien divreiz. Protams, pie lodziņa bieži klauvē narkomāni – policija ar aptiekas palīdzību pat veic reidus, lai cīnītos ar šo sērgu. Lasīt visu

  • Mediķu viedokļi par ārstu tiesībām

    Par ārstu tiesību jautājumiem un par savu pieredzi un saskari ar tiesību jautājumiem stāsta trīs ārsti. Traumatologs-ortopēds Valdis Andersons, ginekoloģe Dace Melka un ģimenes ārsts Igors Stoma. Lasīt visu

  • Dakter, tev arī ir tiesības!

    Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts. Lasīt visu

  • Latviešu doks prērijas vidū. Juris Georgs Mangulis

    Filipas centrālajā laukumā blakus Amerikas Savienoto Valstu karogam plīvo sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Mazītiņā divu tūkstošu iedzīvotāju pilsētiņā Dienviddakotas prērijas vidū. Ja šeit nebūtu dzīvojis un piecdesmit gadus strādājis dakteris JURIS GEORGS MANGULIS, iespējams, tādas Filipas pilsētas vairs nebūtu pasaules atlantā – saka vietējie iedzīvotāji, kuriem viņš bija gan ģimenes ārsts, gan kaimiņš, gan draugs. Lasīt visu

  • Doctus viedoklis: kā “vest sarunas”?

    Izsaiņojot pērnā gada dāvanas, šim gadam noderīgs varētu izrādīties padomu ceļvedis, kā vadīt sarunas un sasniegt vēlamo rezultātu. Piedāvājam divus pastāstiņus. Lasīt visu