Žurnāli
Nozares
- Alergoloģija (32)
- Algoloģija (40)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (109)
- Dietoloģija (28)
- Endokrinoloģija (180)
- Farmakoloģija (104)
- Fitoterapija (6)
- Fizikālā medicīna (6)
- Fleboloģija (33)
- Gastroenteroloģija (112)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (13)
- Ģimenes medicīna (100)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (92)
- Hepatoloģija (33)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (103)
- Kardioloģija (225)
- Ķirurģija (57)
- Laboratorā medicīna (1)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (33)
- Neiroloģija (147)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (41)
- Onkoloģija (91)
- Otorinolaringoloģija (45)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (75)
- Podoloģija (1)
- Psihiatrija-psihoterapija (85)
- Psihosomatika (14)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (69)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (51)
- Retās slimības (4)
- Sabiedrības veselība (31)
- Stomatoloģija (27)
- Traumatoloģija (28)
- Uroloģija (49)
Janvāris 2020
Medicīnas un farmācijas raksti
-
Funkcionāli kustību traucējumi
Pacienti ar funkcionāliem neiroloģiskiem traucējumiem (FNT) ārsta praksē sastopami bieži. Pasaules dati liecina, ka vismaz 10 % no pacientiem, kas dodas vizītē pie neirologa, cieš no funkcionāla rakstura traucējumiem. [1] Dzīves kvalitātes pasliktinājums FNT pacientiem ir līdzvērtīgs cilvēkiem ar Parkinsona slimību vai citām organiskām slimībām. [2] Lasīt visu
-
Ādas īpatnības ziemā. Sausas ādas kopšana
Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3] Lasīt visu
-
Zīda ceļa slimība
Behčeta slimība jeb “Zīda ceļa” slimība ir reta, hroniska sistēmiska iekaisuma slimība, kuras izplatība pasaulē ir 1—9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kopā ar šīs slimības nosaukumu mūsdienās joprojām dzīvo atmiņas par dermatologu profesoru Hulusi Behchet, kas 20. gadsimta sākumā aprakstīja savus novērojumus par klīnisko simptomu triādi: aftozo stomatītu, konjunktivītu un mutes dobuma un ģenitālā trakta čūliņām. Lasīt visu
-
No parastām iesnām līdz otītam
Vidusauss iekaisums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vecāki uz apskati pie ārsta ved bērnu. Pagājušajā gadā ar diagnozi “vidusauss iekaisums” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas ambulatorajā daļā konsultēti 1919 bērni. Lasīt visu
-
Kolorektālā vēža pacients. Simptomātiska terapija
Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām. Lasīt visu
-
Hipertensijas pacients pirms operācijas. Kā sagatavot?
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei. Lasīt visu
-
Akūtas metaboliskas komplikācijas 1. un 2. tipa cukura diabēta gadījumā
Diabētiskā ketoacidoze (DKA) un hiperosmolārais hiperglikēmiskais stāvoklis (HSS) ir akūtas metaboliskas komplikācijas, kas attīstās gan 1. tipa, gan 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem. DKA gadījumā raksturīga ketoacidoze un hiperglikēmija, bet HHS biežāk izpaužas ar smagāku hiperglikēmiju un bez ketoacidozes. Lasīt visu
-
Garastāvokļa afektīvie traucējumi. Kāda nozīme sezonalitātei?
Sezonāli afektīvie traucējumi ir viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, sastopami apmēram 2—8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās rudens/ziemas periodā, pavasarī sasniedzot remisiju. Lielākā problēma — izteikti noturīgi simptomi, ko pēc 5—11 gadus ilga ārstēšanās perioda pilnībā atrisina viens no pieciem pacientiem. [10] Lasīt visu
Sabiedrības raksti
-
Pasaulē tetovētākā ārste. Kā drīkst izskatīties ārsts?
Dr. Sarah Gray ir ķirurģijas rezidente no Adelaides (Austrālijā) un tiek dēvēta par pasaulē tetovētāko ārsti. Viņa lauž stereotipus par to, kā pieklājas izskatīties ārstam. Lasīt visu
-
Laimējies būt īstajā vietā īstajā laikā. Profesora Ara Lāča dzīves atziņas
Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav. Lasīt visu
-
Gēnu šifrētājs. Prof. EDVĪNS MIKLAŠEVIČS
Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors EDVĪNS MIKLAŠEVIČS ir pievērsies ģenētikai — zinātnei, kas pašlaik progresē ļoti strauji. Viņš uzskata, ka nākamajos piecos gados tā būs attīstījusies līdz līmenim, par kādu šodien pat nevaram iedomāties. “Studentiem saku: kad būsiet rezidenti, ģenētika jūs panāks un iekaustīs no aizmugures. Skaidrs, ka ģenētiskie “horoskopi” būs daudz kvalitatīvāki par astroloģiskajiem.” Lasīt visu
-
Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?
2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU. Lasīt visu