Žurnāli

Jūnijs 2011
Doctus_vaks_2008_6_junijs-large
Maijs 2011
Doctus_vaks_2011_5_maijs-large
Aprīlis 2011
Doctus_vaks_2011_4_aprilis_web-large

Žurnālu arhīvs

Nozares

Jūnijs 2011

Numura akcenti

2011-06_03-1-magazine_cover

UZ VĀKA

Doctus . | Jūnijs 2011

Uz 2011. gada jūnija numura vāka: ANŽELA PAVLOVIČA, psihoterapeite, Gremošanas slimību centra GASTRO valdes locekle un direktore Lasīt visu

2011-06_03-3-magazine_cover

PAR JŪNIJA NUMURU

Doctus . | Jūnijs 2011

A. Pavloviča: Burvīgs un reibinošs jasmīnu aromāts, pasakaini sulīgu zemeņu garša, dzīvīga ziedu ballīte apkārt, silts vējš samīļo matus... un brīnišķīga doma, ka vasara ir tikai sākusies. Lasīt visu

Rokasslegtas-magazine_cover

JŪNIJA JAUTĀJUMS

Doctus . | Jūnijs 2011

Pēc astoņu gadu darba Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta amatā dr. Sarmīti Veidi nomainījis dr. Pauls Princis. Kādas jaunas vēsmas būtu vēlamas asociācijas darbā un ģimenes ārstu sabiedrībā? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Homeopātija

    Vecvagare I. | Jūnijs 2011

    Marsels Prusts teicis, ka īstais atklājumu ceļš ir nevis kaut kā jauna meklēšana, bet gan skatīšanās uz veco ar jaunām acīm. Tieši šāds ir mana raksta mērķis – pastāstīt par homeopātiju, izmantojot sen zināmas patiesības, ko man izdevies izprast un izmantot 20 gadu ilgajā ārsta homeopāta praksē. Homeopātija kā zinātniska farmakoterapijas metode, ko balsta noteikti likumi un eksperimentālā bāze, ir cieši saistīta ar vācu zinātnieka, ārsta, ķīmiķa, matemātiķa un filozofa Samuela Hānemaņa (Christian Friedrich Samuel Hahneman; 1755-1843) vārdu. Lasīt visu

  • Negatīvā spiediena terapijas izmantojums abdominālajā ķirurģijā

    Plaudis H., Pupelis G. u.c. | Jūnijs 2011

    Akūtu ķirurģisku pacientu skaita īpatsvars pēdējos gados Latvijā ir strauji audzis. Īpaši palielinājies ir smagas sepses, komplicētas intraabdominālas infekcijas un onkoloģisko pacientu skaits. Viens no iemesliem ir plānveida ķirurģisko operāciju īpatsvara krass samazinājums. Šajā rakstā vēlamies uzsvērt V.A.C. terapijas principus, izmantošanas indikācijas un priekšrocības pār citām tradicionālām terapijas metodēm, kā arī informēt par pirmo ārstēšanas pieredzi. Lasīt visu

  • Rozācija – nav izārstējama, bet tikai koriģējama

    Rozniece K. | Jūnijs 2011

    Rozācija (rosacea - latīniski: sārts) ir bieži sastopama hroniska, recidivējoša dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, uz kuras fona attīstās teleangiektāzes, pāpulas, pustulas, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija. Šiem simptomiem raksturīga pakāpeniska progresēšana. [1] Rozācijai raksturīgās pārmaiņas sejas ādā (izteikta, bieža sarkšana, sarkana seja, palielināts deguns) rada psihosociāla rakstura problēmas.   Lasīt visu

  • Tabu tēma – halitoze

    Brinkmane A., Bitnere A. u.c. | Jūnijs 2011

    Halitoze jeb slikta elpa (sin. ozostomia, stomatodysodia, foetor ex ore, angļu val. - breath malodor, bad breath, oral malodor, vācu val. - Mundgeruch) ir plaši izplatīta: 8-50% cilvēku kādā no dzīves posmiem cieš no sliktas elpas. Tā var parādīties kā vecam, tā jaunam, kā vīrietim, tā sievietei. Jau Senajā Ēģiptē pirmo stundu pēc pamošanās sauca par sliktās elpas stundu. Šajā rakstā kliedēsim mītus par halitozi, izskaidrosim tās iespējamos cēloņus un ārstēšanas iespējas.     Lasīt visu

  • Biežākās traumas vasaras periodā

    Dūze S., Rozīte S. | Jūnijs 2011

    Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārā, pievēršas dažādām aktivitātēm, līdz ar to pieaug iespēja, ka būs traumas. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, 2009. gadā no visiem reģistrētajiem ievainojumu veidiem visbiežāk reģistrēti lūzumi – 26,4% gadījumu, 18,8% gadījumu – sasitumi, zilumi un 15,9% gadījumu – vaļējas brūces. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās – 36,5% gadījumu, tad seko transporta zona – 20,5% gadījumu un vienādās proporcijās ir reģistrēta brīva daba un sporta zona – katrā 4,8% gadījumu. Šajā rakstā apkopotas biežākās traumas un to ārstēšanas principi. Lasīt visu

  • Viegli kognitīvi traucējumi – multidisciplinārs ieskats problēmā

    Paegle I., Harlamova J. u.c. | Jūnijs 2011

    Atmiņas traucējumu aktualitāte pieaug – tie parādās arī jauniem cilvēkiem. Iemesli dažādi: sociāli ekonomiskā situācija, informācijas plūsma, dzīves temps. Šodien cilvēkiem smadzenes strādā “kaujas režīmā” un tāpēc pieprasa lielāku atbildību no katra indivīda. Šis raksts ir mēģinājums aplūkot šo problēmu no diviem savstarpēji papildinošiem skatpunktiem, proti, neirologa un psihologa, un parādīt, cik svarīga ir daudzdisciplināra pieeja. Lasīt visu

  • Neiroendokrīnu tumoru diagnostikas un terapijas iespējas

    Zariņa L., Lase I. | Jūnijs 2011

    Neiroendokrīnie audzēji, šķiet, būs tēma, par ko runāsim arvien vairāk. Vajadzētu atcerēties, ka ir īpašs audzēju veids ar zemu ļaundabīguma potenciālu, tomēr tam ir ļaundabīgs raksturs: agrāk tos sauca par karcinoīdiem, tagad – par neiroendokrīnajiem tumoriem. Tiem ir specifiska ārstēšana, kas krasi uzlabo un maina pacienta prognozi. Vienmēr, kad diagnosticējat tumoru, padomājiet, vai tas nav neiroendokrīns audzējs, kas jāārstē citādi nekā parasts ļaundabīgs audzējs. Lasīt visu

  • Kolas dzērieni: spožums un posts

    Krustiņš E. | Jūnijs 2011

    Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi. Lasīt visu

  • Sirds patoloģijas bērniem

    Lācis A., Lāce I. | Jūnijs 2011

    Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi  pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Kā mainīsies ārstēšanas pieeja?

    Ričika D. | Jūnijs 2011

    Daudzas publikācijas ar nākotnes medicīnas ainiņām līdzinās zinātniskajai fantastikai. Daudz kas no tā jau notiek pētnieku laboratorijās. Piemēram, implantējama aptieciņa, kuras iekšpusē ir 100 mazītiņu rezervuāru (katra tilpums ir mililitra 3000. daļa), kas var uzglabāt un pēc elektroniskas komandas izsniegt zāles. Pētnieki strādā pie DNS atšifrēšanas tehnoloģijām, kas pašlaik lielākoties līdzinās datoriem to ēras sākumā, taču parādās arī kompakti skārienjutīgi aparāti. Lasīt visu

  • Dakteris pensijā

    Ričika D., Madalāne V. u.c. | Jūnijs 2011

    Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem? Lasīt visu

  • Doctus viedoklis: bēdīgā neprasme sarunāties

    Doctus . | Jūnijs 2011

    Maijā ap Pasaules astmas dienu notika savdabīgs publisks saziņas pingpongs. Lasīt visu

  • Dzelžu vīrs - traumatologs Aivars Baurovskis

    Brila B. | Jūnijs 2011

    Par fonu fotogrāfijai ārsts Aivars Baurovskis izvēlējās “dzelzīti” – dzelzs tiltu pāri Gaujai. Tāda izvēle vairāku iemeslu dēļ – vārdiski tilta nosaukums sasaucas ar daktera ikdienas darba instrumentiem, “dzelzītis” simbolizē Valmieru, kuru par savējo jau 25 gadus sauc Baurovsku ģimene – sieva Rita ir ārste gastroenteroloģe Vidzemes slimnīcā, vecākais dēls Uldis šogad beidz maģistrantūras studijas elektroniskajā komercijā Vācijā, bet jaunākais dēls Armands – 12. klasi Valmieras Valsts ģimnāzijā. Un ceļš pāri tiltam un līkumloči pa Gaujmalas mežu vairākus gadus ir daktera un ģimenes zeltainā retrīvera ikrīta krosiņa maršruts. Lasīt visu

  • Kā augstākajai izglītībai kļūt konkurētspējīgai?

    Ričika D. | Jūnijs 2011

    Uz 10 jautājumiem par medicīnas izglītības nāktones iecerēm, ambicioziem mērķiem, starptautisko ievirzi un konkurenci Latvijas mērogā atbild Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors TOMS BAUMANIS Lasīt visu

Ziņas

← Iepriekšējais nummurs Nākamais numurs →