Janvāris 2021

Medicīnas un farmācijas raksti

• Ģimenes hiperholesterinēmija. Kad kardiovaskulārās nāves risks desmitkāršojas

  Paudere–logina S., Latkovskis G. | Janvāris 2021

  Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā. Lasīt visu

• Glaukoma. Ārstēšanas principi un prognoze

  Nīmane D., Volksone L. | Janvāris 2021

  Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm. Lasīt visu

• Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija

  Gromakovskis V., Ralle A. | Janvāris 2021

  Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu

• Akūts rinosinusīts. Ārstēšanas algoritms pieaugušajiem

  Vīksne R., Sumeraga G. | Janvāris 2021

  Akūts deguna blakusdobumu iekaisums jeb akūts rinosinusīts ir aktuāla problēma, kas var piemeklēt ikvienu no mums. Nosaukums “rinosinusīts” nozīmē, ka sinusīts un rinīts līdzpastāv vienlaicīgi un ka fizioloģiski un patofizioloģiski ir grūti noteikt atšķirību. Lasīt visu

• Solitāri fibrozs pleiras audzējs

  Jēkabsone S., Tone T. u.c. | Janvāris 2021

  Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2] Lasīt visu

• Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa

  Jēgere D., Vārsberga–apsīte I. | Janvāris 2021

  Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. Lasīt visu

• Mazatpazītā narkolepsija. Miega var būt par daudz

  Celmiņa M. | Janvāris 2021

  Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga hroniska miegainība dienas laikā, halucinācijas, miega paralīze un katapleksija (saļimšanas epizodes pozitīvu emociju rezultātā). Narkolepsijas sastopamība ir 3—16 uz 10 000, bet Epilepsijas un miega medicīnas centra uzraudzībā pašlaik atrodas pieci pacienti. Lasīt visu

• Išēmisks insults. Ārstēšanas iespējas stacionārā un pēc izrakstīšanās

  Vasiļenko D., Jurjāns K. | Janvāris 2021

  Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”. Lasīt visu