Žurnāli

Nozares

Janvāris 2010

Numura akcenti

2010-01_04-menjaut-magazine_cover

PAR JANVĀRA NUMURU

Dr. MĀRIS MEŽECKIS Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļas vadītājs: Kas mūs sagaida šajā gadā – kritiens vai lidojums?Jebkurai valstij, nozarei vai uzņēmumam ir garantēta izaugsme, attīstība un labklājība, ja augstā līmenī tiek īstenota darba kultūra, darba efektivitāte un darba tikumība. Latvijas medicīnā pēdējos gados bieži iztrūcis kāds no šiem principiem. Zema darba kultūra atļauj cilvēkiem slinkot, zema darba efektivitāte – izšķiest laiku neproduktīvā darbā, bet zema tikumība – izzagt. Lasīt visu

Mikroflora-magazine_cover

JANVĀRA JAUTĀJUMS

Pēc Infektoloģijas centra datiem, novembra pēdējā nedēļā pacientu skaits ar gripai līdzīgiem simptomiem Latvijā vairāk nekā piecas reizes pārsniedza epidēmisko slieksni (100 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) un bija 537,3 gadījumi, decembra otrajā pusē – 207 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā vērtējat pēdējo mēnešu ažiotāžu ap A/H1N1 gripu? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Pulmonālā arteriālā hipertensija – Latvijas reģistra dati (2007–2009)

    Latvijas Kardioloģijas centrā 2007. gadā izveidots pulmonālās arteriālās hipertensijas reģistrs. No 2007. gada Latvijā pieejama pulmonālās arteriālās hipertensijas patoģenētiska terapija ar fosfodiesterāzes inhibitoriem un endotelīna receptoru antagonistiem. Pulmonāla hipertensija, kas radusies saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām, hronisku PATE vai citiem iemesliem, ārstējama simptomātiski un nav pieskaitāma pulmonālas arteriālas hipertensijas slimību grupai. Lasīt visu

  • Langerhansa šūnu histiocitoze

    Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķi – diferenciāldiagnostikas grūtības pacientei ar neskaidras etioloģijas drudzi, retas slimības kombinācija ar ginekoloģisku infekciju uz IUS fona un multidisciplināras pieejas nozīmīgums retu slimību diagnostikā un pareizās terapijas taktikas izvēlē. Lasīt visu

  • Kognitīvā hipnoterapija Izmantojums transseksuālu personu pēcoperācijas rehabilitācijā*

    XXI gadsimtā ģimenes ārstu, neirologu, seksologu, seksopatologu, endokrinologu, ginekologu, urologu un ķirurgu praksē Latvijā ir jākonsultē abu dzimumu pārstāvji, kas cieš no dzimuma disforijas, meklē iespēju mainīt savu dzimumu ķirurģiski, ar hormonu terapijas palīdzību. Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, nav daudz pētījumu un statistikas datu par šīm personām – transseksuāļiem – pēcpoperācijas periodā, nav datu par šo personu bio–psiho–sociālo rehabilitāciju pēc dzimuma maiņas. Raksta mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību transseksuālām personām un īsi sniegt ieskatu mūsdienu medicīnas speciālista iespējās palīdzēt. Lasīt visu

  • Vīrushepatīta A īpašā vieta hepatītu paletē

    Par vīrushepatītiem (VH) mūsdienās dēvē infekcijas slimību grupu, kuras izraisītāji ir vairāki atšķirīgi vīrusi un kuru ierosinātās patoloģijas galvenā, bet ne vienīgā bojājuma vieta organismā ir aknas, faktiski aknu šūnas. Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītus ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta ierosinātāja “kandidāts” – SEN vīruss (skat. tabulu). Šā raksta mērķis – iepazīstināt lasītājus ar vīrushepatīta A īpašo vietu. Lasīt visu

  • Osteoporoze un sāpju sindroms

    Osteoporozes dēļ samazinās kaulu minerālu blīvums, pēc vieglām traumām iespējami lūzumi. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar osteoporozes sāpju sindroma patoģenētiskajiem mehānismiem un ārstēšanas tendencēm. Lasīt visu

  • Zāļu formu nozīme medicīnas praksē

    Medicīnas praksē gan profilakses nolūkā, gan dažādu slimību ārstēšanā lieto zāles. Zāles uzskata par augstas vērtības produktiem. Tām ir jābūt iedarbīgām, drošām un kvalitatīvām – tā ir aksioma, kas nav jāpierāda. Piemērota ārstēšana ar zālēm prasa ne tikai pareizas aktīvās vielas izvēli atbilstīgi diagnosticētai slimībai, bet arī izstrādāt aktīvai substancei tādu zāļu formu, kas ir piemērota tās ievadīšanai organismā noteiktā veidā un nodrošina tai nepieciešamo efektivitāti. Pateicoties zinātnes un tehnikas progresam, ir pilnīgi mainījies uzskats par zāļu formu, kvalitāti nosaka ne tikai preces ārējais izskats un aktīvo vielu kvantitatīvais saturs, bet tiek izvērtēta arī tās biopieejamība, efektivitāte un drošība. Lasīt visu

  • HOPS pacientu pulmonālās rehabilitācijas principi

    Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir izplatīta hroniska slimība ar smagu norisi, it īpaši slimības pēdējās stadijās. HOPS joprojām netiek laikus diagnosticēta, pacienti pie ārsta bieži vien nonāk ar sūdzībām par elpas trūkumu un nespēju veikt ikdienas aktivitātes, elpošanas rādītāji ir jau izteikti samazinājušies. Raksta mērķis – iepazīstināt ar šīs slimības rehabilitācijas pasākumiem, jaunākajām atziņām ERS kongresā. Lasīt visu

  • H1-antihistamīni: aizmirsta vēsture un jaunākās tendences klīniskajā praksē

    Pirmo substanci ar antihistamīnu aktivitāti atklāja Buvē un Stoubs 1937. gadā. Klīniskajā praksē pirmos H1-antihistamīnus - fenbenzamīnu, pirilamīnu, tripelēnamīnu un difenhidramīnu - ieviesa pagājušā gadsimta 40. gados. Pirmās paaudzes H1-antihistamīni nav pietiekami labi izpētīti pacientiem ar alerģiskām slimībām. Iepriekšējie pētījumi neatbilst mūsdienu standartiem. Toties otrās paaudzes antihistamīnu efektivitāte alerģiska rinīta un hroniskas nātrenes ārstēšanā ir labi pierādīta. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Pacientu tiesību likums pieņemts. Ko tas sola?

    Beidzot pēc sešiem gariem gadiem Pacientu tiesību likums apstiprināts. Kādas pārmaiņas tas sola? Lasīt visu

  • Septiņreiz griežam un tad domājam?!

    Atbild ģimenes ārste ILZE AIZSILNIECE Lasīt visu

  • Jārēķinās, ka ne ar ko nevari rēķināties. Nerakstītas likumsakarības no ārstu dežūrām

    Savulaik žurnālam Doctus bērnu otorinolaringologs profesors Jānis Sokolovs trāpīgi atzīmēja, ka visas nepatikšanas sākas piektdienas pēcpusdienā. Kad visi sāk atslābināties. Kad kolēģis attālā Latvijas malā ir izdomājis, ka izejamās dienās labāk nepaturēt pie sevis šaubīgu saslimušo. Vai arī - vecāki redz, ka bērnam nepavisam nav labi, bet priekšā sestdiena un svētdiena. Viņi, saprotams, kļūst nervozi un beidzot sāk meklēt medicīnisku palīdzību. Ārstu dežūras ir īpatnējs organisms - te darbojas noteiktas likumsakarības, kas vienkārši jāņem vērā. Vienlaikus dežūras ir arī pamatīgs pieredzes un gandarījuma avots.   Lasīt visu

  • Trīs pieredzes stāsti: kad dzīve apmet kūleni

    Mācos tā saucamajā pārkvalifikācijas programmā par Eiropas naudu. Kur tad ir šis finansējums, ja grāmatas joprojām irtipogrāfijā, taču 30. janvārī jau būs eksāmeni?! Te ir tāds miers! Ārsts nav noskrējies, nekavē, kā pierasts slimnīcā, kur ārsts jāgaida pusstundu, jo viņš ir operācijā. Pietrūkst, protams, iespēju realizēt darbu līdz galam Slimnīcas reorganizācija rosināja veidot arī dienas stacionāru, lai mazajiem pacientiem nodrošinātu labāku palīdzību Lasīt visu

  • Darbs zaudēts. Ko nu?

    Pērnā gada vasaras un rudens lēmumi par slimnīcu reorganizāciju un nodaļu aizvēršanu diemžēl nav tikai bezkaislīgi cipari atskaites ailītēs vien. Tie ir daudzu mediķu likteņi. Ļoti personiski stāsti. Aptuveni 1600 mediķu ir bezdarbnieki - liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Daļai no viņiem jaunu darbavietu palaimējies atrast privātajā sektorā vai kādā no slimnīcām, kas ir "darba kārtībā", - taču ne bez labu paziņu ieteikuma un draugu būšanas! Aptuveni 200 ārstu saņēmuši vajadzīgās izziņas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas. Kāda neliela saujiņa būs to, kas sadūšojušies sava uzņēmuma dibināšanai tieši šobrīd. Vēl viena izeja no situācijas - pārkvalifikācija. Kādas tuvplānā izskatās visas šīs iespējas?   Lasīt visu

  • Kur ir trešā acs? Oftalmologs Aigars Brencēns

    Ventspils slimnīcā praktizējošais oftalmologs AIGARS BRENCĒNS tik aizrautīgi stāsta par savu darbu, ka atdziest kafija un pazūd laika izjūta. Kolēģi kataraktasun glaukomas ķirurģijā specializējušos ārstu uzskata par vienu labākajiem profesionāļiem Latvijā. Doctus četrdesmitgadnieku Brencēnu iepazīst arī kā mīlošu tēvu un vīru, kam galvenais spēka avots ir ģimene. Ventspilnieki savu atzinību sirsnīgajam dakterim izteikuši, 2008. gadā piešķirot Ventspils domes Balvu. Lasīt visu