Žurnāli

Nozares

Novembris 2009

Numura akcenti

2009-11_01-att-magazine_cover

PAR NOVEMBRA NUMURU

Dr. pharm., asoc. profesore VIJA ENIŅA,Rīgas Stradiņa universitātes Zāļu formu tehnoloģijas katedra: Rudens Latvijā ir skaists - ar dzeltenām lapām, sarmotu zāli un bezgala augstām, zilām debesīm ar gājputniem tajās. Un reizēm ar izspūrušiem lietus mākoņiem, ar vētrām... Lasīt visu

2009-11_01-1att-magazine_cover

NOVEMBRA JAUTĀJUMS

Šobrīd samazinās pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem. Vienlaikus pacienti arvien biežāk meklē medicīnisko informāciju tīmeklī. Vai izjūtat, ka arī jūsu pacientiem internets kļūst par būtisku informācijas avotu? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Mainīgā ādas barjera un atopiskais dermatīts

    Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka līdz šim valdošais priekšstats par ādas barjeru kā inertu un nemainīgu lielumu gan veseliem indivīdiem, gan atopiskā dermatīta slimniekiem ir novecojis. Ādas raga slānis nav tikai pārragotu un nedzīvu šūnu slānis, bet gan veic ārkārtīgi būtiskas funkcijas: nodrošina ādas caurlaidību, darbojas kā mehāniska aizsargbarjera, piedalās imunoloģiskajos procesos, nodrošina aizsardzību pret alergēniem un citiem kontaktkairinātājiem, aizsardzību pret UV stariem, sensorās funkcijas, termālu aizsardzību un ierosina imūno atbildi. Lasīt visu

  • Diklofenaks – zelta standarts

    Sāpes, iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra ir cilvēka un augsti attīstītu dzīvnieku pavadoņi mūža garumā. Šie simptomi ir cieši saistīti. Diklofenaks ir feniletiķskābes atvasinājums, sintezēts 1965. gadā. Vairāk nekā 40 izpētes un lietošanas pieredzes gadi ļauj to objektīvi izvērtēt. Lasīt visu

  • Plaušu sīkšūnu vēzis ar neiroendokrīnu aktivitāti

    Sīkšūnu plaušu vēzis no visiem plaušu audzējiem visvairāk (98%) ir saistīts ar smēķēšanu. Tas izraisa 25% no visiem plaušu vēža nāves gadījumiem, lai gan saslimstība ir apmēram 15% no visiem plaušu ļaundabīgajiem audzējiem. V. Pīrāgs: “Protams, lielākoties pacients pats ir vainīgs, ka sīkšūnu vēzis ir attīstījies. Tāpēc mums allaž smēķētājiem jāatgādina, ka smēķēšana ir ne tikai ētisks netikums, bet arī viena no visbīstamākajām cilvēku ieražām, kādas vien zināmas.” Lasīt visu

  • Taukainā hepatoze

    Aknas ir centrālais metaboliskais orgāns mūsu organismā, tās strādā kā maza ķīmiska rūpnīca, producē praktiski visus proteīnus un arī holesterolu. Aknas krāj enerģiju un vitamīnus un izdala tos pēc vajadzības, strādā kā filtrs, izvadot nevēlamus produktus no asinsrites (medikamentus, pārtikas produktus, alkoholu). Tās ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas dēļ aknās rodas smagas pārmaiņas: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Tomēr ne tikai alkohola lietošanas dēļ attīstās taukainā hepatoze. Lasīt visu

  • Endokrīnās arteriālās hipertensijas Klīnikas un laboratorās sijājošās diagnostikas aspekti II daļa

    Oktobra numurā aizsākām rakstu par endokrīnajām arteriālajām hipertensijām, par kurām runājot, galvenā vieta atvēlēta trim endokrīnajām slimībām: feohromocitomai, primāram hiperaldosteronismam un Kušinga sindromam. Pagājušā numurā varējāt lasīt par primāru hiperaldosteronismu, kā arī tādām mazāk iztirzātām endokrīnām slimībām, kas tāpat veicina asinsspiediena paaugstināšanos, proti, vairogdziedzera hipo- vai hiperfunkciju, primāru hiperparatireoīdismu, akromegāliju. Šajā numurā par – Kušinga sindromu. Lasīt visu

  • Arteriālās hipertensijas kompleksa ārstēšana gerontoloģijā

    Arteriālā hipertensija līdz ar koronāro sirds slimību ir biežākā sirds-asinsvadu slimība. Arteriālās hipertensijasizplatība progresīvi palielinās, cilvēkiem novecojot. Izplatība pasaules iedzīvotāju vidū ir aptuveni 25%, bet vecumā no 50 līdz 65 gadiem tā jau pārsniedz 50%, bet pēc 65 gadu vecuma sasniedz 65%. Framinghemas pētījumā hipertensija pēc 55 gadu vecuma attīstījās 90% pacientu, kuriem līdz tam asinsspiediens bija normāls. Lasīt visu

  • Medikamentu farmakokinētikas īpatnības veciem cilvēkiem

    Gados veci cilvēki ir lielākie zāļu patērētāji, jo ar gadiem pieaug saslimšanu daudzums, mazinās organisma aizsargspējas, bet uz šā fona zāļu lietošana kļūst problemātiskāka. Zāļu lietošanu lielā mērā ietekmē arī sociālie apstākļi, slimnieka psihiskais stāvoklis, taču noteicošais faktors ir ar vecumu saistītās izmaiņas organismā, kas nosaka preparātu farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas. Šajā rakstā aktualizētas šīs īpatnības, kas noderēs kolēģiem praksē. Lasīt visu

  • Hroniskas diarejas diferenciāldiagnostiskie aspekti

    Šķidra vēdera izeja jau sen ir biežs ģimenes ārsta un arī gastroenterologa apmeklējuma iemesls. Pēc literatūras datiem, hroniskas caurejas izplatība gados veciem cilvēkiem ir 7% un 14%. Hroniskas diarejas gadījumā veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir cēloņa identificēšana. Rakstā apkopota informācija gan par biežākiem, gan arī retāk identificētiem hroniskas caurejas cēloņiem un taktiku pacientiem ar hronisku caureju.  Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Pārmaiņas kā jaunu ieradumu veidošana vai aklo vistiņu ķeršana?

    Pārmaiņas ir ne tikai vadāmas, bet tās ir jāparedz un jāapsteidz. Šī doma pieder ievērojamam vadību speciālistam Peter Drucker, kuram divdesmit gadus bija sava sleja izdevumā Wall Street Journal. Arī Doctus allaž vadījies pēc šā principa – tāpēc iepriekšējā numurā varējāt lasīt tematisko pielikumu par mutes veselību, bet šomēnes turat rokās Doctus, kas ielecis mazliet citā vizuālā noformējumā, Doctus, kuram ir svarīgi, kādu to grib redzēt lasītājs. Lasīt visu

  • Ar sapni par aptieku, kas pieder farmaceitam

    Atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ Lasīt visu

  • No tumsas valstības iznākušie. Kāds ir radiologa tēls sabiedrībā?

    Eiropas Radiologu asociācija (ESR) šā gada oktobrī Rīgā rīkoja kongresu Mangement in Radiology (MIR). Katru gadu ESR organizē kongresu dažādās Eiropas valstīs, uzaicinot par lektoriem vadošos pasaules radiologus, lielāko medicīnas iestāžu vadītājus un veselības aprūpes organizatorus. Doctus uz sarunu aicināja MIR vadītāju dr. Nicola Strickland (Lielbritānija) un Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidenti dr. Māru Epermani. Lasīt visu

  • Uzgleznotā dzīve

    Vidzemes slimnīcas neiroloģes SANDRAS VESTERMANES dzīvoklī daudzstāvu plauktos neregulārus rakstus veido gleznu sāni. Dažādas tehnikas, dažādi lielumi un dažādi vecumi. Bet viena tēma. Dzīve. Lasīt visu

  • No klīnisko vadlīniju medicīnas uz standartu medicīnu?

    Klīniskās vadlīnijas nav rallija leģenda, kas stūrmanim precīzi pasaka priekšā, kā braukt. Drīzāk ne pārāk smalka mēroga karte, kas palīdz orientēties konkrētas patoloģijas diagnostikā un ārstniecībā. Arvien vairāk domājot par to, ko varamatļauties un ko ne, arī par ārstniecību tiek runāts ne vairs kā par mākslu, bet kontrolējamu sistēmu, kurai jānodrošina palīdzība pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Kā to izdarīt? Vai klīniskajām vadlīnijām jāpiešķir ekonomiskā dimensija? Vai arī tām ir sava vieta un līdztekus jālemj par standartiem medicīnā? Lasīt visu

  • Te ir lauki, nekāda shēmošana nesanāks. Ģimenes ārste Edīte Vītola

    Divas dienas pirms nozīmīgas dzimšanas daktere Vītola apprecējās! Otrreiz. Sāpes pēc pirmā vīra zaudēšanas bija pierimušas. Bet galvenais – zinīgi draugi palīdzēja saprast, ka dzīve turpinās, ka tai jāturpinās. Īpaši tik vitālam un darbīgam cilvēkam, kāda ir Vidrižu doktorāta ģimenes ārste Edīte Vītola. Savā pirmajā un vienīgajā darba vietā. Ar kuplu pacientu skaitu, meitām Ievu un Līgu un mazmeitu Unu, kas dzimšanas datumā pamanījusies uz visiem laikiem ierakstīt zīmīgo 090909 jeb 2009. gada 9. septembri. Lasīt visu